Latvijā viens no augstākajiem jaundzimušo mirstības rādītājiem Eiropā. Pētīs iemeslus
Lai gan perinatālajai mirstībai (nedzīvi dzimušie un pirmajā dzīves nedēļā mirušie bērni) Latvijā ir tendence samazināties, joprojām mūsu valstī ir viens no visaugstākajiem mirstības rādītājiem Eiropā un visaugstākais Baltijā. Ik gadu šādi Latvijā mirst ap 150 bērni.
Perinatālo mirstību aprēķina kā visu no 22 grūtniecības nedēļām
nedzīvi dzimušo bērnu un pirmajās septiņās dzīves dienās nomirušo
bērnu skaitu, attiecinātu uz visiem dzīvi un nedzīvi dzimušiem
bērniem, izteiktu promilēs.
Latvijā perinatālās mirstības rādītāji pēdējos gados ir
uzlabojušies, bet ne pietiekami – no 19,2 ‰ 1992. gadā līdz 7,3 ‰
2014. Lai arī mirstības rādītājs ir ievērojami uzlabojies,
Latvija joprojām ir piektie sliktākie rādītāji Eiropā.
Gandrīz 50% bērnu PVO Eiropas reģionā, kuri nesasniedz piecu gadu
vecumu, mirst neonatālā periodā. Latvijā perinatālās mirstības
līmenis neatšķiras no vidējā ES rādītāja. Biežākie
perinatālās mirstības iemesli ir priekšlaicīgas dzemdības,
komplikācijas dzemdību laikā un dažādas infekcijas neonatālajā (7
dienas pēc piedzimšanas) periodā.
Biežākie perinatālās mirstības iemesli ir priekšlaicīgas dzemdības, komplikācijas dzemdību laikā un dažādas infekcijas neonatālajā periodā.
„Mātes un perinatālā mirstība ir divi galvenie dzemdību palīdzības
kvalitātes rādītāji, kas liecina par veselības aprūpes sistēmu
valstī. Bērni dzimst gan finansiāli nodrošinātās ģimenēs, gan
ģimenēs, kur naudas maciņš nav tik biezs, tāpēc mūsu – valsts –
uzdevums ir nodrošināt iespējas drošam dzīves sākumam ikvienam
mazulim, neatkarīgi no viņa vecāku turības vai dzīvesvietas,”
komentē veselības ministrs Guntis Belēvičs.
No 2013. gada Latvijā ar Veselības ministrijas atbalstu ir ieviesta
mātes mirstības konfidenciālās analīzes sistēma, kas ir jau devusi
pirmos secinājumus par mātes mirstības iemesliem Latvijā. Rīgas
Dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga norāda, ka lielāka
vērība jāvelta sieviešu informētībai par to, ka grūtnieču aprūpe un
dzemdību palīdzība Latvijā ir bezmaksas un pieejama visām
sievietēm. Aktīvāk šajā procesā jāiesaistās gan ģimenes ārstiem,
gan sociālajiem dienestiem. Tiesa, lielpilsētās ārstu - speciālistu
pieejamība ir labāka.
Lielāka vērība jāvelta sieviešu informētībai par to, ka grūtnieču aprūpe un dzemdību palīdzība Latvijā ir bezmaksas un pieejama visām sievietēm.
Lai risinātu problēmu augstākajā līmenī, Rīgas Dzemdību namā notiek apmācībasperinatālās mirstības audita veikšanā ar Pasaules Veselības organizācijas ekspertu dalību. Pasaules Veselības organizācijas pieredze rāda, ka aiz perinatālās mirstības skaitļiem slēpjas dažādas sistēmiskas un profesionālas problēmas, kuras iespējams samazināt, izprotot mirstības iemeslus un novēršot cēloņus.
Audits notiek konfidenciāli, nemeklējot vainīgos. Tā mērķis ir
veidot izpratni par iemesliem un mēģināt novērst potenciāli
novēršamos nāves gadījumus. Perinatālās mirstības konfidenciālās
analīzes sistēmas ieviešana valsts mērogā ir nākamais solis,”
komentē Dr.med. Dace Rezeberga.
Lai ieviestu analīzes sistēmu, Rīgas Dzemdību namā notiekošajās
apmācībās perinatālās mirstības audita veikšanā piedalījās Latvijas
perinatālās aprūpes centru un lielāko dzemdību nodaļu speciālisti:
ārsti ginekologi dzemdību speciālisti, neonatologi, vecmātes,
patologi un neatliekamās palīdzības ārsti – visi, kas iesaistīti
dzemdību palīdzības nodrošināšanā.