Latvijā viens no augstākajiem jaundzimušo mirstības rādītājiem Eiropā. Pētīs iemeslus

Lai gan perinatālajai mirstībai (nedzīvi dzimušie un pirmajā dzīves nedēļā mirušie bērni) Latvijā ir tendence samazināties, joprojām mūsu valstī ir viens no visaugstākajiem mirstības rādītājiem Eiropā un visaugstākais Baltijā. Ik gadu šādi Latvijā mirst ap 150 bērni.

Lai arī mirstības rādītājs ir ievērojami uzlabojies, Latvija joprojām ir piektie sliktākie rādītāji Eiropā.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Lai arī mirstības rādītājs ir ievērojami uzlabojies, Latvija joprojām ir piektie sliktākie rādītāji Eiropā.

Perinatālo mirstību aprēķina kā visu no 22 grūtniecības nedēļām nedzīvi dzimušo bērnu un pirmajās septiņās dzīves dienās nomirušo bērnu skaitu, attiecinātu uz visiem dzīvi un nedzīvi dzimušiem bērniem, izteiktu promilēs.


Latvijā perinatālās mirstības rādītāji pēdējos gados ir uzlabojušies, bet ne pietiekami – no 19,2 ‰ 1992. gadā līdz 7,3 ‰ 2014.  Lai arī mirstības rādītājs ir ievērojami uzlabojies, Latvija joprojām ir piektie sliktākie rādītāji Eiropā. 


Gandrīz 50% bērnu PVO Eiropas reģionā, kuri nesasniedz piecu gadu vecumu, mirst neonatālā periodā. Latvijā perinatālās mirstības līmenis neatšķiras no vidējā ES rādītāja.   Biežākie perinatālās mirstības iemesli ir priekšlaicīgas dzemdības, komplikācijas dzemdību laikā un dažādas infekcijas neonatālajā (7 dienas pēc piedzimšanas) periodā.

 

Biežākie perinatālās mirstības iemesli ir priekšlaicīgas dzemdības, komplikācijas dzemdību laikā un dažādas infekcijas neonatālajā periodā.

 


„Mātes un perinatālā mirstība ir divi galvenie dzemdību palīdzības kvalitātes rādītāji, kas liecina par veselības aprūpes sistēmu valstī. Bērni dzimst gan finansiāli nodrošinātās ģimenēs, gan ģimenēs, kur naudas maciņš nav tik biezs, tāpēc mūsu – valsts – uzdevums ir nodrošināt iespējas drošam dzīves sākumam ikvienam mazulim, neatkarīgi no viņa vecāku turības vai dzīvesvietas,” komentē veselības ministrs Guntis Belēvičs.


No 2013. gada Latvijā ar Veselības ministrijas atbalstu ir ieviesta mātes mirstības konfidenciālās analīzes sistēma, kas ir jau devusi pirmos secinājumus par mātes mirstības iemesliem Latvijā. Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga norāda, ka lielāka vērība jāvelta sieviešu informētībai par to, ka grūtnieču aprūpe un dzemdību palīdzība Latvijā ir bezmaksas un pieejama visām sievietēm. Aktīvāk šajā procesā jāiesaistās gan ģimenes ārstiem, gan sociālajiem dienestiem. Tiesa, lielpilsētās ārstu - speciālistu pieejamība ir labāka.

 

Reklāma
Reklāma

Lielāka vērība jāvelta sieviešu informētībai par to, ka grūtnieču aprūpe un dzemdību palīdzība Latvijā ir bezmaksas un pieejama visām sievietēm.

 

Lai risinātu problēmu augstākajā līmenī, Rīgas Dzemdību namā notiek apmācībasperinatālās mirstības audita veikšanā ar Pasaules Veselības organizācijas ekspertu dalību. Pasaules Veselības organizācijas pieredze rāda, ka aiz perinatālās mirstības skaitļiem slēpjas dažādas sistēmiskas un profesionālas problēmas, kuras iespējams samazināt, izprotot mirstības iemeslus un novēršot cēloņus.


Audits notiek konfidenciāli, nemeklējot vainīgos. Tā mērķis ir veidot izpratni par iemesliem un mēģināt novērst potenciāli novēršamos nāves gadījumus. Perinatālās mirstības konfidenciālās analīzes sistēmas ieviešana valsts mērogā ir nākamais solis,” komentē Dr.med. Dace Rezeberga.

 

Lai ieviestu analīzes sistēmu, Rīgas Dzemdību namā notiekošajās apmācībās perinatālās mirstības audita veikšanā piedalījās Latvijas perinatālās aprūpes centru un lielāko dzemdību nodaļu speciālisti: ārsti ginekologi dzemdību speciālisti, neonatologi, vecmātes, patologi un neatliekamās palīdzības ārsti – visi, kas iesaistīti dzemdību palīdzības nodrošināšanā.