Stāsts no dzīves! Sieviete pieņem sev dzemdības, konsultējoties pa telefonu

Operators: Lūdzu, nosauciet savu adresi.
Sāra:  (Nosauc adresi.)
Operators:  Lūdzu, nenolieciet klausuli, palieciet pie telefona.
Sāra:  (Smagi elpo.)
Operators:  Lūdzu, nosauciet vēlreiz telefona numuru, no kura zvanāt.
Sāra: (Nosauc numuru.)
Operators:  Labi. Paldies. Kāda ir jūsu problēma, kāpēc jūs zvanāt? Lūdzu sīki aprakstiet savu problēmu.
Sāra:  A-a-a-, man liekas, ka es dzemdēju. Tieši pašlaik.
Operators: Jums liekas, ka jums sākušās dzemdības?
Sāra:  Jā. (smagi elpo)
Operators: Labi, vienu sekundi. Nenolieciet klausuli.
Sāra:  Labi.
Operators:  Es jums uzdošu dažus jautājumus. Mēs izsūtam uz jūsu adresi ātro palīdzību. Tā drīz būs klāt.
Sāra:  Labi. Ak Jēzus, ak vai (smagi elso) Ka dievs…
Operators: Labi. Cik jums ir gadi?
Sāra: Aj, aj …. 30.
Operators:  30. Kāds ir kopā ar jums pašlaik?
Sāra: Nē.
Operators: Vispār neviena?
Sāra: Nē, neviena. Bet kāds šurp brauc, pēc visa spriežot.
Operators: Tātad kāds brauc, ja?
Sāra:  Jā.
Operators: Labi. Cik liels ir grūtniecības laiks? Cik mēneši vai nedēļas?
Sāra:  Vairāk par 40 nedēļām.
Operators:  Tātad vairāk par 40 ndēlām, ja? Labi. Vai bērns jau ir pilnībā iznācis ārā?
Sāra:  Nē, bet spiediena sajūta ir tik stipra, ka es mēģinu spiest, man…
Operators: Tā, labi. Vai jūs redzat kādu bērna daļu? Vai varbūt varat to sataustīt vai sajust?
Sāra:  Aj, nē. Bet man liekas, ka atvērums jau ir ļoti liels.
Operators: Tā, labi! Vai jums ir kontrakcijas?
Sāra:  Aha, katras 30 sekundes.
Operators:  Skaidrs. Vai tās ir jūsu pirmās dzemdības?
Sāra:  Nē.
Operators: Vai redzat asinis?
Sāra: Jā.
Operators: Skaidrs. Labi. Vai jums ir pamats domāt, ka ir kaut kādi sarežģījumi?
Sāra:  Aa. Nē.
Operators: Tā, labi!
Sāra:  (Dzirdama kliegšana.)
Operators: Klausieties uzmanīgi un rīkojieties tieši tā, kā teikšu, labi?
Sāra: Aha.
Operators: Tā, labi. Tur, kur jūs pašlaik atrodaties, pie jums dodas cilvēks, kas jūs vedīs uz slimnīcu?
Sāra:  (Saspringtā balsī.) Es droši nezinu.
Operators: Tātad jūs neesat pārliecināta. Vai durvis ir aizslēgtas? Tas cilvēks varēs tikt iekšā?
Sāra:  Ir aizslēgta. Ak dievs...
Operators: Durvis ir aizslēgtas. Vai durvis ir tālu? Varat līdz tām tikt, atslēgt un pēc tam atnākt atpakaļ pie telefona? Vai arī paņemt telefonu līdzi un doties atslēgt durvis?
Sāra: Es ne… tūlīt… kaut kas parādījās.
Operators: Tā, labi. Apgulieties uz grīdas.
Sāra:  Jā (dzirdami kliedzieni.) Tā ir galviņa, tā nupat parādījās.
Operators: Tātad galviņa, ja? Tā, ir parādījusies galviņa.
Sāra:  Ak, ak. Galviņa, tā ir galviņa, Galviņa ir parādījusies.
Operators: Tā, labi. Bērns raud, elpo?
Sāra:  Es nezinu, es nesaprotu (Dzirdama elsošana). Ak dievs! (Aizelšoties) Es jūtu milzīgu kunkuli starp kājām.
Operators: Kā lūdzu? Atkārtojiet.
Sāra:  Es tikko sajutu milzīgu kunkuli starp kājām. (Dzirdamas elsas)
Operators:  Labi. Labi. Ikreiz, kas jūtas, ka ir kontrakcija, ar roku…
Sāra:  Ak mans dievs… Aha.
Operators:  … ar roku aizveriet dzimumceļus un turiet stingri, kad jūtat, ka sakas kontrakcija. Bet nespiediet pārāk stipri. Tas vajadzīgs, lai bērns neiznākt ārā pārāk ātri un jūs nesaplēstu.
Sāra:  Vai, labi… Es nezinu, ko es daru. Es tikai...
Operators: Vai jūs mani sapratāt?
Sāra:   Jā. Ak dievs…
Operators: Vai jūs varat uzlikt roku sev uz  dzimumorgāniem?
Sāra: Jā.
Operators: Labi,  labi. Jūs mani saprotat?
Sāra:  Aha...
Operators: Labi. Kad bērniņš sāks nākt ārā, pieturiet viņa galviņu un pleciņus, bet pēc tam cieši satveriet kājas. Viņš būs ļoti slidens, neļaujiet viņam izslīdēt jums no rokām.
Sāra:  Aj, aj. Ak dievs. Jūtu tikai tādu kā kamolu, Domāju, ka tā ir galva, bet neesmu pārliecināta.
Operators: Pagaidām jūtas tikai galviņu, ja? Labi, tagad galvenais atcerēties, ja pie katras kontrakcijas uzspiediet ar roku uz dzimumceļiem pietiekami spēcīgu, bet uzmanīgi, lai bērns neiznāk pārāk ātri. Labi?
Sāra:  Labi. Ak dievs. Aj, aj. (Elso.) Man liekas, ka viņš jau viss ir iznācis.
Operators: Tā, Labi, jūs lieliski, vienkārši lieliski tiekat galā. Labi. (Dzirdama bērna raudāšana).
Sāra:  Ak, viņš iznāca viss, viņš piedzima!
Operators: Tā, labi. Bērns piedzimis ir pilnībā?
Sāra:  Aha. (Dzirama šņukstēšana un elsošana.)
Operators: Tā, Labi. Bērns raud un elpo?
Sāra:  Viņš raud un elpo.
Operators:  Tā, labi. Vai jums ir kaut kas pa rokai, lai izslaucītu bērnam degunu un muti no gļotām?
Sāra:  (Dzirdama elsošana.)
Operators: Vai jums ir kaut kas pa rokai – dvielis?
Sāra:  Ak dievs, ak dievs…
Operators: Kaut kas tīrs un sauss…
Sāra:  Es meklēju, meklēju. Pamēģināšu ar šo… izslaucīt degunu un mutīti.
Operators: Tā, labi, izdariet to ļoti uzmanīgi.
Sāra:  Labi.
Operators: Noslaukiet bērnu pilnīgi sausu ar dvieli vai palagu, vienalga, kas jums tur ir.
Sāra:  Aha...
Operators: Pēc tam ietiniet bērnu sausā, tīrā sedziņā vai dvielī. Vienalga...
Sāra:  Jā.
Operators: Apsedziet bērniņam galvu ar kaut ko, bet neaizsedziet seju. Labi?
Sāra:  Jā.
Operators: Nemēģiniet nosiet vai aizspiest nabas saiti.
Sāra:  Jā.
Operators: Paņemiet bērnu rokās un uzlieciet sev uz vēdera.
Sāra:  Jā.
Operators: Galvenais, lai viņam ir silti.
Sāra:  Labi. (Dzirdami smiekli.) Ak tu kāds man esi. Oho!
Operators: Klausieties mani ļoti uzmanīgi, es teikšu, kas jādara tālāk. Labi?
Sāra:  Jā.
Operators: Negrieziet nabas saiti pati.
Sāra:  Jā, Labi.
Operators:  Un nenospriegojiet, nenostiepiet nabas saiti.
Sāra: Labi.
Operators: Tā, labi. Drīz jāpiedzimst placentai. Sakiet, ja jūtas kaut kādas izmaiņas, labi?
Sāra:  Labi, aha. Labi. Ak dievs.
Operators: Jums viss lieliski izdodas. Kas jums ir piedzimis?
Sāra: Izskatās, ka tas ir puika.
Operators: Tā, tātad jums ir zēns, jā?
Sāra:  Jā, viņš raud.
Operators: Jums viss izdodas lieliski, vienkārši lieliski.
Sāra:  Ak, paldies.
Operators: Īpaši ņemot vērā, ka jūs visu izdarījāt paši.
Sāra:  Ja (Skaļi smejas, dzirdams, ka fonā raud bērns.)
Operators: Varbūt gribat kādam piezvanīt?
Sāra: Nē, viss ir kārtībā.
Operators: Bērns jums ir uz vēdera?
Sāra: Jā.
Operators: Tātad bērns jums ir uz vēdera, Jā? Labi.
Sāra: Jā.
Operators: Kā jūs sauc?
Sāra:  Sāra.
Operators: Bet uzvārds?
Sāra:  Laizmaijere.
Operators: Laizmaijere, tātad?
Sāra:  Aha.
Operators: Kādā dzemdību namā jūs bijāt uzskaitē?
Sāra: Vereskā.
Operators: Tātad Vereskā jūs esat uzskaitē?
Sāra:  Jā…
Operators: Jums viss ir kārtībā, brīnišķīgi. Ar visu tikāt galā pati. Varat būt lepna ar sevi.
Sāra:  Es nespēju noticēt, ka tas ir viņš…. Man jāpaņem kāds dvielis…. uzgaidiet.
Operators: Tā, labi. Bet nekur neejiet, kamēr sagaidāt ātro palīdzību.
Sāra:  Labi. Bet man vēl jātiek atslēgt durvis. Atvainojiet, es runāju pa stacionāro telefonu.
Operators: Jūs iesiet ar visu bērnu? Man neliekas, ka tā ir laba doma. Palieciet, kur esat.
Sāra:  Ak dievs… Es pamodos tikai pirms pusstundas.
Operators: Tātad jūs pirms pusstundas pamodāties?
Sāra: Aha… (Dzirdami smiekli un nopūtas) Saprotiet, tādas sāpes uzreiz.
Operators: Tā, Labi. Vai dēliņam vārdu jau esat izdomājusi?
Sāra:  Jā, būs Džeiks.
Operators: Džeiks ir labs vārds. Jūs teicāt, ka šīs nav jūsu pirmās dzemdības.
Sāra: Trešās. Mana meita ir augšstāvā.
Operators: Tur ir jūsu meita? Varbūt viņa var atvērt durvis?
Sāra: Nē, viņai ir tikai gads. Es iešu atvērt durvis.
Operators: Jūs droši zināt, ka varat līdz durvīm tikt? Ar jums viss ir kārtībā?
Sāra: Jā (Dzirdams, ka sieviete sauc, ka tūlīt atvērs durvis) Jā, jau eju! Es pamēģināšu… Man nupat piedzima bērns.
Ātrās palīdzības ārsts: Ko?
Sāra: Ja, man nupat bērns piedzima. (Dzirdams, ka fonā raud bērns)
Ātrās palīdzības ārsts: Lieliski! Tā, kas tad mums te ir? Mums ir maziņš puika! Labi, tūlīt nosaitēsim nabas saiti. Nu, kā tev klājas, mazais?

Pēc šīs sarunas Sāra un mazais Džeikobs tika nogādāti uz slimnīcu.