Dūlas ieteikumi, kā vari sev palīdzēt dzemdībās
Lielākā gatavošanās dzemdībām ir pašas māmiņas rokās un visvairāk palīdzēt arī var sev sieviete pati. “Es mēdzu puspajokam teikt savām klientēm grūtniecēm, ka tikai par diviem cilvēkiem skaidri zinu, kuri piedalīsies tavās dzemdībās – tu un tavs bērniņš. Ar pārējiem var gadīties visādi. Tāpēc visvairāk dzemdībām gatavoties vajag tieši sievietei pašai,” uzskata sertificēta dūla Linda Rozenbaha.
Ne velti ir dots gaidīšanas laiks, kad sieviete var vairāk
nobriest dzemdībām un jaunajai – mammas – lomai. Lūk, dažas no
iespējām, ko apgūt un praktizēt gaidību laikā, lai
radības noritētu iespējami harmoniskāk.
Relaksācija
Relaksācija ir viena no atslēgām, pierādīta metode, kas palīdz
sievietei dzemdībām ļauties, nepretoties tām un līdz ar to
piedzīvot iespējami maigākas radības ar pieņemamām sāpēm.
“Varētu domāt – kāda gan jēga apgūt relaksāciju, ja to darām
“miera apstākļos”, kamēr dzemdībās taču sāpēs. Jā, sajūtas tad
būs dažādas, tomēr, ja būs trenēta relaksācija, būs vieglāk to
izmantot visdažādākajās situācijās. Ne velti es aicinu savas
māmiņas mājās nemeklēt ideālos apstākļus relaksācijai –
pamēģināt to darīt, kad apkārt, piemēram, skraida lielākais
bērns vai uz ielas trokšņo. Semināros arī ir vingrinājumi, kur
tieši vieglos diskomforta apstākļos pārliecināmies, kāds spēks
ir relaksācijai,” min dūla.
Viņa ieteiks vienu pamata relaksāciju. Dūla atzīmē: ir svarīgi
saprast, ka relaksācija ir prasme – ar to, ka, piemēram, tikai
izlasīsiet nākamo ieteikumu, kā relaksēties, jēga būs maza,
ja nepraktizēsiet.
Nevajadzētu relaksāciju jaukt ar gulēšanu. Jā, to var veikt arī
guļus, tomēr dzemdībās, jo īpaši jau to aktīvajā vēršanās
fāzē, biežāk sieviete relaksēsies jeb atslābināsies
kustībā. Pamata relaksācija, kā atslābināt ķermeni.
“Pirmajā reizē parasti to mēģinām tiešām guļus – uz muguras
vai, ja šī poza kļuvusi jau traucējoša, uz sāniem. Pirmajās reizēs
parasti to veicam, izmantojot saspringumu un atslābināšanos pa
ķermeņa daļām, vēlāk – tikai atslābināšanos. Pa daļām sajūtam
savu ķermeni. Ejam no pēdām: sasprindzinām pēdas… (sajūtam, kā
tas ir – būt ar saspringušām pēdām) un atslābinām. Tālāk
sasprindzinām kājas no pēdām līdz ceļiem….u-u-n atslābinām.
Šādā veidā – caur sasprindzinājuma un atslābināšanās izjušanu
– izejam cauri visam ķermenim: no ceļiem līdz iegurnim,
pa mugurkaulu un pleciem, kurus var uz brīdi lēnām pacelt uz
augšu, un lēnītēm atlaist, atslābināt; aizejam uz rokām –
savelkam rokas kulaciņos… un atslābinām; tālāk virzāmies
no plaukstām līdz elkoņiem; no elkoņiem līdz pleciem; sajūtam,
kā galva mierīgi guļ; sasprindzinām un atlaižam žokli, muti,
pat mēli; pieri. Tālāk sajūtam visu ķermeni kopumā
– atslābinātu, relaksētu. Pievēršamies elpošanai, sekojot
lēnām – ieelpai, izelpai, lēnai ieelpai, izelpai… Kādu
laiku izbaudām šo atslābināšanos,” noslēdz dūla.
“Dzemdībās šī apgūta prasme sajust, ko īsti nozīmē atslābināts
ķermenis, noderēs jebkurā pozā – būs viegli piefiksēt, ja kādā
ķermeņa daļā gribēsies sasprindzināties un daudz vieglāk būs
tajā pāriet uz atslābinātu variantu,” skaidro dūla Linda
Rozenbaha.
Atslābināšanās
Atslābināšanās ir ceļš uz lielāku iekšējo mieru un tas savukārt
ietekmē sāpju līmeni – būs tikai tik, cik nepieciešams, lai
bērniņš dzimtu. Jo ar sasprindzinājumu mēs pašas varam
sāpes nevajadzīgi palielināt. Grūtnieču semināros
trenējam dažādas relaksācijas tehnikas.
Sevis iepazīšana sniedz vēl būtiskas atbildes, kas varētu palīdzēt
dzemdībās – gan kas ir pašā manī, kā es varu sevi nomierināt
vai motivēt, gan arī – kas ir tas, ko es gaidu no
apkārtējiem vai kas saziņā ar viņiem varētu traucēt. To var
apzināt, gan padomājot par agrāk piedzīvotām dzīves
situācijām, gan ķermeniski psiholoģiskajās metodēs piedzīvojot un
atpazīstot savu dabisko reakciju kādās situācijās. Piemēram,
ja sieviete atklāj, ka viņu kaitina, ja viss notiek lēni un
gari, var sev pajautāt – ko es darīšu dzemdību pirmajās stundās,
kas nereti ir lēnīgas, var pat likties garlaicīgas un kad līdz
pašam finišam vēl tālu? “Sievietei nav sevi jāmaina – ja tu
esi straujākas dabas, tu tāda esi, un ir labi, tu vienkārši
rēķinies, ka, iespējams, tev atvēršanās liksies lēna un
garlaicīga, un vari padomāt, kas varētu palīdzēt šīs
stundas piepildīt, dažādot, dot otro elpu iet garu ceļu,”
piemēru min dūla Linda Rozenbaha.
Viņa novērojusi, ka, ļaujot sievietēm iedziļināties savā
būtībā, uzdodot trāpīgus jautājumus, atrodas daudz ideju, kā
tieši sevi stiprināt un motivēt, un tas noder dzemdībās. Un bieži
vien sievietes neapzinās arī savas stiprās puses!
Ticība sliktajiem scenārijiem
Mītu iesakņošanās par dzemdībām mūsu domāšanā ir viens faktors, kas
dzemdībās var traucēt, piemēram, radot bailes. “Apzinot mītus
un noskaidrojot likumsakarības par dzemdībām, daudz bailes
vienkārši atkrīt vai mazinās. Piemēram, ja ir iespiedies atmiņā
no citu stāstiem, kas gan var notikt ar starpenes audiem,
dzimstot bērnam, bailes var mazināties, uzzinot, kā noris
iztumšanas periods un kā norises tajā var ietekmēt. Teiksim,
ka bērna galvaskausa kauli padodas un galviņa nenāk ārā kā
“apaļa bumba”, apkārtmērs ir mazāks, ka arī sievietes audi ir
kā ermoņikas, kas spēj iestiepties un savilkties, kāda ir
pozu nozīme plīsumu mazināšanā un citi veidi, kā pati
sieviete, pietiekami atbalstīta, var pati sev lieliski
palīdzēt,” atzīmē dūla.
Ir virkne paņēmienu, kā sieviete var palīdzēt sev dzemdībās un
kas neprasa īpašu gatavošanos, par kurām vienkārši der
atcerēties un painteresēties, vai tās ir pieejamas vietā, kur
plānots dzemdēt.
Piemērota vide
Piemēram, tāds ir ūdens – duša vai vanna - vieglākai sadzīvošanai
ar kontrakcijām; siltuma un vēsuma izmantošana noteiktos
dzemdību posmos (piemēram, silta eļļošana vai silts dvielis uz
punča dzemdību sākumā), pieklusinātas gaismas, mūzika
vai klusums, kāda mīļlietiņa, kas saistās ar mājām un
mājīgumu, ja dzemdē stacionārā – katrā ziņā katram kaut kas
individuāls, kas nomierina, atslābina, palīdz atslēgt
prātu. Gatavojoties dzemdībām noder arī tādas metodes kā
dažādu elpošanas veidu apgūšana, atrodot to, kurš vairāk
palīdz pārvarēt diskomfortu, vizualizācijas, ļoti vērtīgas ir
dažādas ķermeniski psiholoģiskās metodes, zīmēšana, dzemdību
ieceru pārrunāšana, atbalstošas sarunas u.c. metodes. “Svarīga
ir vieta un atbalsta personas, bet galvenais ir sajust, ka
tu pati, gatavojoties dzemdībām, kļūsti nosvērtāka,
pārliecinātāka, ka pati esi tā, kura laidīs savu bērniņu
pasaulē, pati apzinies, kā vari sev palīdzēt un sadarboties ar
bērniņu,” teic dūla Linda Rozenbaha.