Bailes no dzemdībām. Kā tās var palīdzēt un ko iesākt, lai bailes mazinātu?

Autores: topošās dūlas Ilze Kuduliņa un Līga Vasara-Brakmane, speciāli "Mammām un Tētiem".

Bailes var palīdzēt

Pasaulē, kur esam ieraduši visam piešķirt vērtējumu, bailes nereti tiek ierindotas vērtējuma skalas negatīvajā pusē. Līdz ar to ir pārsteidzoši apzināties, ka bailes arī palīdz – tās dotas, lai mūs pasargātu. Ir normāli just nelielas bailes jeb veselīgu respektu, sastopoties ar kaut ko jaunu. Tās mums liek gatavoties un apzināt savus resursus, nevis izturēties bezbēdīgi. Atzīstoties sev savās bailēs un meklējot veidus, kā tās mazināt, lai tās nekļūtu traucējošas, sievietes var gūt no bailēm labumu – sagatavoties sava mazulīša dzimšanas dienai ar atbildību par šo notikumu un savu lomu tajā.

Kā izprast savas bailes

Bieži bailes šķiet tik lielas tāpēc, ka nav noformulētas. Nosauktas vārdā, tās iegūst pavisam citu – konkrētu – apveidu, un tad ir iespējams izsvērt, ko darīt, lai tās mazinātu. Pirmais solis, lai mazinātu bailes no dzemdībām, ir atbildēt sev uz jautājumu: no kā tieši es baidos, kad domāju par savām (vai savas partneres) dzemdībām? Otrais: izvērtēt, ko es varu ietekmēt un ko ne. Trešais: veltīt spēkus, lai mainītu to, ko spēju izmainīt, cenšoties pieņemt, ka ir lietas, kuras nav mūsu varā.
 

BIEŽĀK MINĒTĀS BAILES

* Bailes no neizturamām sāpēm. Priekšstats, ka dzemdības ir ārkārtīgi sāpīgas, ir plaši izplatīts. Daudzām sievietēm tas tā arī ir, taču šīs sāpes atšķiras no savainojuma radītām sāpēm un automātiski nenozīmē ciešanas. Ir noderīgi, ja sieviete uzzina par dzemdību sāpju pozitīvo lomu bērna dzimšanā, tādējādi sākot tās uztvert kā savu palīgu, draugu – sāpes saka priekšā, kā kustēties, lai atvieglotu bērnam virzību pa dzemdību ceļiem, un katrs sāpju brīdis liecina, ka dzemde dara savu darbu, kura rezultāts būs jūsu satikšanās. 
Ir vērts iegūt informāciju par dabas paredzēto atsāpināšanas mehānismu – endorfīniem, kas radību laikā izdalās sievietes ķermenī. Noderīga var būt informācija par dažādiem veidiem, kā sāpes vieglāk pieņemt, – ar elpošanu, vizualizāciju, kustībām, izmantojot aromātiskās eļļas, siltu ūdeni un masāžu –, kā arī par veidiem, kā sāpes iespējams mazināt medikamentozi.

* Bailes no neiejūtīgas attieksmes. Ir gana daudz stāstu par skarbiem vārdiem, kas sievietei pateikti dzemdību laikā. Turklāt viena negatīva pieredze mēdz izskanēt krietni skaļāk nekā desmit pozitīvas. Dzemdību laikā sieviete ir atvērta gan fiziski, gan emocionāli, tāpēc gan vārdi, gan pieskārieni var sāpināt. Sievietes pozitīvā attieksme dod daudz, taču negarantē, ka pretī viņa saņems tikai pozitīvo, jo apkārt ir cilvēki, kuri nav nevainojami. Reizēm nesaprašanās dzemdību laikā rodas arī tāpēc, ka satiekas svešinieki, kuriem var nesakrist humora izjūta vai priekšstati par to, kā konkrētā situācijā labāk rīkoties. Reizēm vilšanās ir tāpēc, ka mediķi snieguši tikai medicīnisko palīdzību, nevis atbalstījuši emocionāli vai bijuši klāt visu dzemdību laiku. 

Mediķi tiešām visbiežāk nav klāt visu radību laiku, un sieviete var uz dzemdībām bez maksas ņemt līdzi vienu atbalsta personu. Ir iespējams saņemt dūlas atbalstu, kā arī noslēgt dzemdību individuālās aprūpes līgumu ar vecmāti un/vai ārstu. Ne tāpēc, ka bez atsevišķa līguma mediķi izturētos sliktāk, bet gan – lai būtu iespēja saņemt nepārtrauktu atbalstu un dzemdībās būt kopā ar sev jau pazīstamu speciālistu. \

* Bailes no nezināmā. Lai cik labi mēs gatavotos, dzemdības nav iespējams pilnībā paredzēt un izplānot. Atliek saglabāt gatavību tam, kas notiks. Gatavoties, lai piedzīvotu savas izsapņotās dzemdības, tomēr pieļaujot, ka viss var notikt arī citādi. Ir labi atcerēties citas reizes, kad viss notika citādi, nekā bija plānots, – jā, tas varbūt bija nepatīkami, bet tu pielāgojies. Varbūt ir vērts izpētīt šo „nezināmo”, apmeklējot nodarbības topošajiem vecākiem, lasot grāmatas un uzdodot interesējošos jautājumus speciālistiem.

* Bailes atkārtot savu pieredzi vai savas dzimtas sieviešu pieredzi. Ja pirmās dzemdības bijušas smagas vai traumatiskas, mēdz būt grūti noticēt, ka otrajās viss var būt citādi. Tāpat reizēm grūti noticēt, ka iespējamas atšķirīgas dzemdības no tām, kādas bijušas citām ģimenes sievietēm. Traumatiska pieredze tiešām prasa darbu ar sevi – kāpēc viss notika tā, kā notika, kāda bija mana loma tajā, ko es varu mainīt savā attieksmē un savās domās, kāda palīdzība man nepieciešama, lai šoreiz viss izdotos citādi. Katra grūtniecība ir jauns stāsts ar jaunām iespējām.

* Bailes no citu pieredzētā. Informācija ir noderīga, bet tās var būt arī par daudz. Mūsdienās ir pieejami neskaitāmi forumi un pieredzes stāsti. Jāatceras, ka katrā stāstā ir tikai daļa no notikušā, turklāt bez informācijas, kas palīdzētu līdz galam izprast to. Arī tad, ja viss tiešām bijis tieši tā, – ko tas dod tev? Ja sarunas ar citām māmiņām sniedz pozitīvas emocijas, tad sarunājies. Bet, ja pēc tām naktīs neguli un esi stresā, padomā, vai tev to vajag.

Kā rīkoties, lai mazinātu bailes no dzemdībām

1. Atbildi sev uz jautājumiem: no kā tieši es baidos, kad domāju par savām (vai savas partneres) dzemdībām? Ko es varu ietekmēt tajā, kas baida, ko ne? 
2. Mēģini izprast iespējamos baiļu cēloņus, lai rastu veidus, kā šīs bailes mazināt.
3. Pārrunā savas bailes ar savu aprūpes speciālistu vai atbalsta personu. Iegūsti pamatotu un ticamu informāciju par tev būtiskajiem dzemdību aspektiem. 
4. Var palīdzēt psihoterapeita konsultācijas, dūlas atbalsts, elpošanas un ķermeņa atslābināšanas metodes, apzinātības treniņi, lūgšanas, meditācija, Baha ziedu terapija, aromterapija u. c. Meklē to, kas palīdz tieši tev!