Dzemdības kā satikšanās svētki. Kur tos piedzīvot - mājās, slimnīca vai radību mājā?

Latvijas likumdošana paredz, ka sieviete bērnu drīkst laist pasaulē gan slimnīcā, gan mājās, gan arī vecmātes praksē, kas aprīkota tuvu tam līmenim, kas ir mazajiem stacionāriem. Analizējam plusus un mīnusus katrai no iespējām.
 

DZEMDĪBAS SLIMNĪCĀ
Populārākā no izvēlēm – mazuli pasaulē laist slimnīcā. Turklāt iespējas šajās iestādēs ir dažādojušās – dzemdībās var piedalīties plašāks atbalstītāju loks, ir pieejamas palīgierīces, piemēram, bumbas, dzemdību soliņi, iespējamas dzemdības ūdenī. Bet jārēķinās ar slimnīcas iekšējās kārtības noteikumiem.

Sieviete IR nedēļniece neatkarīgi no dzemdību vietas, un nedēļu viņai jābūt gultā un ap gultu.

Vairāk stāsta Dobeles un apkārtnes slimnīcas ginekoloģe Zeltīte Zaļaiskalns un Rīgas Dzemdību nama galvenā vecmāte Vija Bathena.
 

PLUSI
Piemērots tehniskais nodrošinājums akūtās situācijās
Lai cik ideāli noritētu grūtniecība un sievietes veselības stāvoklis neliktu bažīties par nelabvēlīgu dzemdību iznākumu, mediķi, kas ikdienā pieredzējuši neskaitāmas dzemdības, zina, ka dzemdības – tas vienmēr ir risks. Bērnu laižot pasaulē slimnīcā, sievietei un mazulim ir pieejama visa mūsdienīgā medicīniskā aparatūra un plašāks personāla loks. Tikai slimnīcā ir iespējams saņemt neatliekamu palīdzību dzemdētājas dzīvības glābšanai vai bērna reanimēšanas gadījumā.
 

Iespēja norobežoties no mājas problēmām
„Mājās apkārt bērni, ģimene, televizors. Ir sievietes, kurām tas netraucē, pat palīdz, taču topošās māmiņas ir dažādas, un daļa dzemdības slimnīcā izvēlas, jo tā ir vieta, kur radību procesam var pievērsties pilnībā. Dzemdības ir intīms, personisks, bet noteikti ne viegls notikums. Tā tam arī vajadzētu gatavoties. Medicīniskais personāls netiek uztverts kā skatītāji, viņi ir kā drošības sala, kurā patverties, kad ir pavisam grūti,” teic vecmāte Bathena.

Dzemdību pozas – pēc pašas izvēles
Ir pagājuši tie laiki, kad sievietei noteikti bija jādzemdē tā, kā norāda personāls. Tagad dzemdību nodaļās ir gan bumbas, gan dzemdību soliņi. Kontrakciju laikā ir iespēja relaksēties arī ūdenī, tiesa, ja sieviete vēlēsies arī dzemdēt ūdenī, tas ir maksas pakalpojums. Pēc medicīniskā personāla novērojumiem, lielākā daļa māmiņu kontrakciju laiku pavada tā, kā viņām pašām ir ērtāk, bet jau izstumšanas periodā izvēlas dzemdēt uz tradicionālā dzemdību galda, guļot uz muguras vai sānu pozīcijā.

Bērna medicīniskās pārbaudes – uz vietas un uzreiz
Slimnīcā bērnam uzreiz tiek veikti visi veselības pārbaudes skrīningi – paņemtas asinsanalīzes, veikts dzirdes skrīnings un arī veikta vakcinēšana. Šobrīd slimnīcā vakcinē tikai pret tuberkulozi. Nepieciešamības gadījumā ir iespējams veikt papildu izmeklējumus – ultrasonogrāfiju sirdij, neirosonoskopiju un izmantot citas medicīniskās diagnostikas metodes.

MĪNUSI
Jārēķinās ar slimnīcas noteikumiem
Katram, kas dodas uz slimnīcu, jārēķinās, ka nonāks vidē ar tās noteikumiem. Tur būs slimnīcas atmosfēra un slimnīcas dienas režīms – rīta vizītes, noteikti ārstniecības personāla apmeklējumu laiki. Vairumā mazo ārstniecības iestāžu pašlaik ir ļoti omulīga atmosfēra, iespēja izvēlēties maksas istabiņu, kas vairāk līdzinās viesnīcas numuram. Lielākoties sievietes tagad ierodas slimnīcā ar saviem datoriem un tālruņiem, kurus arī aktīvi lieto, gaidot bērna dzimšanu.

Zeltīte Zaļaiskalns gan šo tendenci vērtē neviennozīmīgi: „No malas izskatās jocīgi – tu esi atnākusi dzemdēt, bet pievērsusies datoram. Dzemdību dominante nospiesta, uzmanība novirzīta uz ko citu, dzemdību process palēninās. Sievietei būtu jāpievēršas šim procesam, jāizbauda tas, jāiziet dzemdību ceļš no A līdz Z.”


UZZIŅAI: 85% dzemdību Dobeles slimnīcā norit fizioloģiski. 12% gadījumos veic ķeizargrieziena operāciju, lielākā daļa to ir atkārtotie ķeizargriezieni.
 

Nav personiskā kontakta
Būtu labi pirms dzemdībām aizbraukt uz slimnīcu, kurā plānots dzemdēt, un gan izpētīt nodaļu, gan aprunāties ar personālu. Tomēr, ja ar konkrēto vecmāti vai ārstu netiek slēgts individuāls līgums, topošajai māmiņai jārēķinās, ka, dzemdējot slimnīcā, nedalīta vecmātes uzmanība ne vienmēr būs iespējama. Kā jebkurā ārstniecības iestādē, arī Rīgas Dzemdību namā un citu slimnīcu dzemdību nodaļās medicīniskās aprūpes personāls strādā saskaņā ar darba grafikiem. Atļautais darba laiks ir stingri noteikts dažādos normatīvajos aktos, un to rūpīgi uzrauga darba aizsardzības speciālisti un atbildīgās institūcijas. Tas nozīmē, ka, beidzoties vienai darbinieku darba maiņai, sievietes aprūpi pārņem nākamā maiņa, līdz ar to vēlreiz nāksies veidot attiecības ar citu vecmāti un citu ārstu. „Tomēr vēlamies uzsvērt, ka ikvienai dzemdētājai ir tiesības noslēgt individuālas aprūpes līgumu ar viņas izvēlētu speciālistu, kurš tad dzemdību laikā veltīs uzmanību tikai konkrētajai dzemdētājai,” tā RDzN pārstāve.
 

Nepietiekams izskaidrojošais darbs
Viens no pārmetumiem mediķu virzienā ir pārāk maza komunikācija un notiekošā izskaidrošana sievietei par to, ko ar viņu dara. Ārste Zaļaiskalns atzīst, ka tā varētu būt, jo, nepazīstot pacienti personiski, nevar zināt, kāds ir viņas zināšanu un izglītības līmenis, nav skaidrs, cik plašu informāciju par notiekošo dzemdību procesu sieviete grib un spēj uztvert. Ir sievietes, kuras visai maz izprot dzemdību fizioloģiju, tāpēc mediķu detalizēts skaidrojums par to, kas notiek, šādai sievietei ir neizprotams. Var būt arī otrādi – sieviete grib vairāk zināt par notiekošo. Ja ārsts vai vecmāte nav uztvēruši klienti, var rasties pārpratumi. Speciāliste atzīst, ka sievietes gadu no gada kļūst aizvien zinošākas, vairāk paļaujas uz saviem spēkiem un izprot dzemdību procesu.

Ierobežots atbalsta personāls
Ģimenes dzemdības slimnīcās jau daudzus gadus ir ikdiena. Tētis nāk līdzi, atbalsta un tiešām palīdz dzemdētājai, ja iepriekš ir gatavojies šim pasākumam – apmeklējis kursus, lasījis un interesējies par radību gaitu. Pēdējos gados arvien biežāk topošās māmiņas atbalsta arī dūlas. Mediķu attieksme pret šādu atbalsta komandu ir dažāda. 

Parasti ģimenes dzemdībās stacionārā var piedalīties viena atbalsta persona – vīrs, mamma, māsa, draudzene, ja vienojas iepriekš, tad arī dūla, kuras emocionālais atbalsts topošajai māmiņai var būt ļoti svarīgs [1]. Bērnu klātbūtne nav akceptējama.
 

Laika limits un izstrādāta kārtība
Ja mazākās slimnīcās sievietēm pieejama personalizētāka medicīniskā palīdzība, jo nav vienlaikus jābūt klāt vairākām dzemdētājām, tad lielu slimnīcu nodaļas darbojas kā labi nostādīts mehānisms. Tomēr, lai arī aprūpi stacionārā īsteno saskaņā ar apstiprinātiem medicīniskās aprūpes protokoliem, nozares vadlīnijām, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, ikvienai sievietei tiek maksimāli piemērota individuāla, personīga pieeja. „Rekomendācijas ir pieejamas publiski un atrodamas internetā, kur ikviens interesents ar tām var iepazīties,” uzsver Bethena.

DŪLA DZEMDĪBĀS 
Pētījumi ir parādījuši, ka, izvēloties profesionālu dūlu, kas būs klāt dzemdībās, māmiņa jūtas mierīgāka, līdzsvarotāka, pārliecinātāka par saviem spēkiem, līdz ar to tiek sasniegti labāki dzemdību rezultāti:

- par 50% samazinās ķeizargriezienu skaits;

- par 25% samazinās dzemdību ilgums;

- par 60% samazinās lūgumu pēc epidurālās anestēzijas skaits;

- par 40% samazinās palīgierīču izmantošana dzemdībās;

- par 30% samazinās atsāpināšanas izmantošana dzemdību laikā. [1]

 

DZEMDĪBAS MĀJĀS
„Esmu pārliecināta, ka tā nav tikai mamma, kas izvēlas – es tagad dzemdēšu mājās! Kad bērns piesakās, viņš sūta mammai ziņu, kā grib ieraudzīt šo pasauli,” uzskata ārste un mājdzemdību vecmāte Dina Ceple.

PLUSI
Dzemdības bez steigas un savā tempā
Bērnu laižot pasaulē mājās, sievietei ir iespēja piedzīvot dabiskas dzemdības bez iejaukšanās. Tas ir arī lielākais mājdzemdību pluss – iespēja dzemdēt savā ritmā, savā tempā, ļauties un atvērties tik ātri, cik to jūt pati topošā māmiņa. Sievieti nesteidzina, un savu brīnumu viņa sagaida tad, kad ir tam gatava. Ir ļoti būtiski saprast, ka dzemdības ir ne tikai mātes ķermeņa norise – dzimstošais mazulis sagaida tieši sev vislabāko brīdi, stundu, zvaigžņu stāvokli, kad ieraudzīt šo pasauli. Mājdzemdībās ir iespēja piedzīvot dzemdības bez medikamentozas iejaukšanās. Medikamentus mājdzemdībās izmanto ļoti reti.

Mājdzemdības notiek pazīstamā vidē
Saimniece savās mājās ir sieviete. Visi pārējie – vecmāte, dūlas – ir tikai ciemiņi. Līdz ar to vieglāk pateikt, ko vēlas dzemdētāja. Viņa pati nosaka, kad vēlas iet vannā, kad atpūtīsies gultā. „Ir dabiski, ka sievietei jau izsenis ir svarīga sava vieta, sava midziņa, kur pat četras sienas palīdz,” smaida vecmāte Dina Ceple.
 

Ģimene paliek kopā
Vecākie bērni dzemdību laikā vai nu paliek ar ģimeni, vai tūlīt pēc dzemdībām atgriežas mājās, un jau pirmo dienu piedzīvo visi kopā, nevis tikai uz brīdi atnāk ciemos uz slimnīcu. Ļoti daudzas mammas otrās dienas rītu atzīmē kā kaut ko tikpat fantastisku kā pašas dzemdības, jo pamostas savā mājā, iet savā dušā, veic sev ierastos rīta rituālus un apmīļo savus vecākos bērnus.
 

Nebūt sistēmas daļai
Sieviete „neiekrīt” noteiktā sistēmā, noteiktā rutīnā, piemēram, attiecībā uz bērna kopšanu. Slimnīcā ir noteikta sistēma un dienas kārtība – rītos bērnu māsas ierodas apkopt mazuli, pēc brīža nāk pediatrs un zīdaiņa izģērbšana un miedziņa traucēšana sākas no jauna. Mājās vecmāte bērnu apkopj pēc dzemdībām un ierāda to māmiņai un tētim. Nākamajā rītā viņi to veic paši vecmātes vadībā. Slimnīcā pediatrs atnāk tūlīt, bet mājdzemdībās viņš ierodas 24 stundu laikā, kad ģimene jau atguvusies un zina, ko viņam pajautāt.

MĪNUSI
Ja ir sarežģījumi, jādodas uz slimnīcu
93% sieviešu, kas sāk dzemdības mājās, veiksmīgi tur arī sagaida mazuli. Apmēram 7% māmiņu pārved uz slimnīcu dažādu sarežģījumu dēļ. Ja no mājdzemdībām sieviete tiek pārvietota uz slimnīcu, tas nozīmē, ka būs jāpieņem slimnīcas noteikumi un medicīniska iejaukšanās, jo mājās visi resursi dabiskai dzemdēšanai parasti ir izsmelti. Iespējams, dzemdības būs jāpabeidz ar ķeizargriezienu. Tas nozīmē, ka māmiņas var būt bēdīgas, jo nav varējušas piedzīvot to, ko gribējušas, un tas nes līdzi pēcdzemdību depresiju, neveiksmes sajūtu, dažkārt pat vēlmi meklēt vainīgos.

Negatīva attieksme no mediķu puses
Pie mīnusiem joprojām jāmin mediķu salīdzinoši negatīvā attieksme pret mājdzemdībām. Jābūt gatavam, ka pārvietošanās gadījumā uz stacionāru var nākties sastapties ar neizpratni un nosodošu attieksmi pret sevi un savu mājdzemdību vecmāti tāpēc vien, ka biji izlēmusi radīt ārpus stacionāra. Mammām jābūt gatavām aizstāvēt savu izvēli, tajā pašā laikā jāizturas ar pateicību pret slimnīcā saņemto palīdzību.
 

Jābūt diezgan pašpietiekamai
Mājdzemdību vecmāte parasti veic pēcdzemdību aprūpi pirmajā, trešajā un piektajā dienā pēc dzemdībām, pārējā laikā pie mammas neviens aprūpētājs nenāk. Māmiņa jau pirmajā dienā kāpj ārā no gultas, un viņai ierāda prasmes, kā un ko darīt ar bērnu, otrajā dienā viņa mācās un dara pati. Līdz ar to jābūt sajūtai – ja man vajadzēs, es zināšu, ko darīt. Varēšu piezvanīt vecmātei, varēšu paaicināt dūlu, vai arī man ir zinoša mamma vai draudzene – ir kāds, kurš atbalstīs.

Mājdzemdības nenozīmē, ka tūlīt pēc dzemdībām sieviete pilnā apjomā atgriezīsies pie mājas darbiem. Sieviete IR nedēļniece neatkarīgi no radību vietas, un nedēļu viņai jābūt gultā un ap gultu, varbūt kopā ar vecākajiem bērniem, kas ieraušas blakus. Mājas darbus viņai nevajadzētu sākt veikt. Mājas nenozīmē, ka vari atļauties visu – jau pāris dienu pēc dzemdībām gatavot ģimenei ēst, uzkopt māju un veikt citus ierastos darbus –, pašai sevi jākontrolē. Jo sevišķi daudzbērnu mammām, kas jūt atbildību pret lielajiem bērniem.
 

Māmiņai un bērnam jābūt veseliem
Lai dzemdētu mājās, sievietei un mazulim jābūt izmeklētiem un veseliem. Tā ir daudz vienkāršāka atbilde uz jautājumu, kādas sievietes var dzemdēt mājās, nekā uzskaitīt visas slimības un gadījumus, kad nevajadzētu izvēlēties bērnu laist pasaulē mājās. [2]
 

Jebkurš veselības traucējums var radīt potenciālus sarežģījumus dzemdībās, tāpēc par savu un mazuļa veselību jārūpējas visu grūtniecības laiku. Mājās nevajadzētu dzemdēt sievietēm ar akūtām vai hroniskām slimībām, pēc ķeizargrieziena, ar pārnēsātu grūtniecību vai bērnu, kas aizkavējies savā augšanā jau mātes miesās. Tāpat jābūt dziļai iekšējai pārliecībai, ka dabīgas dzemdības bez anestēzijas ir māmiņas spēkos, jo mājdzemdībās epidurālo anestēziju neizmanto.

Ir noteikts, ka plānotajai mājdzemdību vietai nevajadzētu atrasties tālāk kā 30 minūšu brauciena attālumā no tuvākā stacionāra, lai dzemdību sarežģījumu gadījumā pietiekami ātri varētu turp nokļūt.

Bailes no dzemdībām vai no slimnīcas var traucēt sievietei harmoniski atvērties un ļauties radību sāpēm, tāpēc psiholoģiskai sagatavotībai var būt izšķiroša nozīme dzemdību vietas izvēlē.

Tāpat ir noteikts, ka plānotajai mājdzemdību vietai nevajadzētu atrasties tālāk kā 30 minūšu brauciena attālumā no tuvākā stacionāra, lai dzemdību sarežģījumu gadījumā pietiekami ātri varētu turp nokļūt. Problēmas mēdz rasties lauku rajonos, kur reģionālās dzemdību nodaļas ir slēgtas, tāpēc dažkārt māmiņas pārplāno savu mājdzemdību vietu kaut kur pie radiniekiem vai uz laiku īrētās telpās, lai nodrošinātu dzemdību vietas tuvumu stacionāram.

STARP MĀJDZEMDĪBĀM UN SLIMNĪCU – RADĪBU MĀJAS
Starpposms starp slimnīcu un dzemdībām mājās ir radību mājas. Latvijā šādas prakses ir tikai divas – ģimenes radību māja „Harmonija” un sabiedriskā labuma biedrība „Ģimenes šūpulis”, kā paspārnē darbojas vecmātes Rudītes Brūveres privātprakse. Vācijā šādas dzemdību mājas jeb mazie stacionāri ir apmēram 70, Latvijā – divi. Abu iestāžu darbs organizēts, pamatojoties uz noteikumiem, kas nosaka prasības vecmātes praksei.
 

PLUSI
Plašāks medicīniskais aprīkojums
Radību mājas būtībā ir pielīdzināmas maziem stacionāriem. No medicīniskā aprīkojuma tajās ir pieejams viss, kas nepieciešams neatliekamās palīdzības sniegšanai bērnam, piemēram, ir arī speciāli aprīkots reanimācijas galds, KTG aparāts sirdstoņu mērīšanai un medikamentu klāsts, kas var mazināt vidēji spēcīgu dzemdību asiņošanu. Smagākos gadījumos jādodas uz slimnīcu [2].

Veselības pārbaudes jaundzimušajam
Zīdainim uz vietas radību mājā veic visas veselības pārbaudes, ko paredz valsts skrīninga programmas. Jaundzimušajam trešajā līdz piektajā dzīves dienā no papēža paņem asins paraugus un nosūta uz fenilalanīna un tireotropā hormona noteikšanu asinīs. Sestajā dzīves dienā mazulim veic dzirdes pārbaudi ar otoakustiskās emisijas metodi – ausī laiž īpašu skaņu un nolasa, kā uz to reaģē bērna iekšējā auss. Vienīgais, ko radību mājā neveic, ir tuberkulozes pote, ko visi slimnīcā dzimušie mazuļi saņem pirmajās dzīves dienās. Pēc mēneša vecāki šo poti var uztaisīt poliklīnikā.

Mamma var dzemdēt jebkurā vietā mājā
Dzemdētājas rīcībā ir visa māja. Vasarā ir pat iespēja bērnu laist pasaulē āra baseinā zaļumu un putnu dziesmu ieskautā pagalmā. Ir arī ūdens dzemdībām piemērota vanna, soliņi, bumbas un citas ierīces, kas atvieglo grūtnieces pašsajūtu. 


Var ņemt līdzi ģimeni
Būtībā nav ierobežojumu, cik kupls līdzjutēju pulks atbrauks līdzi piedalīties dzemdībās. Tēva klātbūtne un nu jau arī dūlas atbalsts ir diezgan ierasta kompānija. Ir vecāki, kas paņem līdzi vecāko bērnu, tomēr vecmāte iesaka nopietni izvērtēt, vai vecākie bērni ir gatavi mammas dzemdību procesam, vai viņiem te nebūs garlaicīgi, vai viņi netrokšņos un netraucēs apkārtējiem, jo aukles lielāku bērnu pieskatīšanai nav.

Pieejams personāla atbalsts visu diennakti
Pirmajā naktī pēc dzemdībām pie jaunās ģimenes vienmēr paliek vecmāte vai dūla. Ir pieejams profesionāls atbalsts, kā nav mājdzemdībās, jo pēc tām vecmāte aiziet līdz nākamajam rītam. Tā kā vecākiem ir daudz papildjautājumu, personāla klātbūtne ir svarīga. Atšķirībā no slimnīcas te katra mamma var gulēt, cik grib. Viņa netiek modināta uz pārbaudēm – pietiekams miegs ir nozīmīgs, lai būtu piens mazuļa zīdīšanai.
 

MĪNUSI
Ķeizargriezienu veikt nevarēs
Radību mājas dzemdībās piedalās tikai vecmātes, kas pieņem dzemdības bez prognozējamām patoloģijām. Ārstu radību mājā nav, arī operācijas zāles nav. Tas nozīmē, ka komplikāciju gadījumā dzemdētāju vedīs uz 20 minūtes attālo Siguldas slimnīcu.
 

Dzemdētājas bez patoloģijām
Radību mājā jāierodas 36. nedēļā, lai iepazītos ar vietu. Vecmāte pārskata analīzes un sonogrāfijas, iepazīstina ar indikācijām, ar kurām būtu jābrauc uz slimnīcu, piemēram, zaļi augļūdeņi, slikti augļa sirdstoņi. Šeit drīkst dzemdēt tikai sievietes, kurām paredzētas dabīgas dzemdības bez iepriekš prognozējamām patoloģijām. Tātad pakalpojums nav pieejams visām gribētājām.
 

Nav pieejam Wi-Fi un televīzija
To var uztvert gan kā mīnusu, gan plusu, bet nostāja ir stingra – jaunajai mammai „televizors” ir mazulis, kurā viņa skatās un priecājas.
 

Ņem vērā, ja gribi dzemdēt mājās vai dzemdību mājā
Mājdzemdību vecmātes darbību regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 611.

„Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”, kas paredz, ka mājdzemdībām nepieciešams dzemdību līgums ar ginekologu dzemdību speciālistu vai vecmāti. Mājdzemdību vecmātei jāstrādā ārstniecības iestādē, jābūt sertificētai un tiesīgai strādāt patstāvīgi. Noteikumos definēts, kādam ir jābūt aprīkojumam, kas tiek izmantots mājdzemdībās.

* Plānotā dzemdību vieta nedrīkst atrasties tālāk kā 30 minūšu brauciena attālumā no tuvākā stacionāra, kurā iespējams saņemt dzemdību palīdzību nepieciešamības gadījumā.

* Mājdzemdības ir fizioloģiskas dzemdības sievietes sagatavotā vidē, tāpēc māmiņai, kas plāno dzemdēt mājās, jābūt praktiski veselai, fiziski un garīgi gatavai dzemdībām bez anestēzijas, jo Latvijā mājdzemdībās epidurālo anestēziju nepraktizē.

* Mājās dzemdēt drīkst vienīgi tad, ja grūtniecība ir iznēsāta, proti, ir pilnas 37. nedēļas.

* Pirms dzemdībām vecmāte ierodas apskatīt plānoto dzemdību vietu, pārliecinās par vides piemērotību un pārrunā ar māmiņu viņas dzemdību plānu – kur un kā viņa paredz dzemdēt savās mājās. Visbiežāk mājdzemdības notiek vannā, jo tā ir silta, no pārējiem ģimenes locekļiem paslēpta vieta, kuru viegli uzkopt pirms un pēc radībām. Tiek izrunātas situācijas, kad dzemdību laikā varētu būt nepieciešams pārvietoties uz stacionāru. Šīs situācijas ir tās, kas jebkurai māmiņai, neatkarīgi no izvēlētās radību vietas, grūtniecības laikā vai dzemdībās signalizētu par iespējamu apdraudējumu viņai vai mazulim, piemēram:

• noplūduši zaļi augļūdeņi;
• māmiņa vairs nejūt mazuļa kustības;
• dzemdības sākas ar asiņošanu;
• spēcīgas, nepārejošas sāpes vēderā, kas varētu liecināt par placentas 
• priekšlaicīgu atslāņošanos;
• dzemdībās tiek saklausīti patoloģiski mazuļa sirdstoņi.
   

* Mājas vizītes noslēgumā tiek parakstīts dzemdību aprūpes līgums. Tajā ir ietverti kontakttālruņi, lai sazinātos ar savu vecmāti, sākoties dzemdībām, kā arī izvēlētā aizvietotājvecmāte, kas aprūpēs sievieti gadījumā, ja sarunātā vecmāte kādu iemeslu dēļ nevarētu ierasties uz dzemdībām.

* Sākoties dzemdībām, vecmāte ierodas pie dzemdētājas tad, kad māmiņa uzaicina. Parasti tas ir, kad intervāls starp dzemdes kontrakcijām sarucis jau līdz 5 minūtēm un sākusies aktīva atvēršanās. Latento jeb lēno atvēršanās fāzi māmiņas parasti pavada ģimenes lokā, darot sev patīkamas un mīļas lietas, atpūšoties un krājot spēkus dzemdībām. Vecmāte ierodas radību vietā, līdzi ņemot visu to pašu aprīkojumu, kas būtu pieejams stacionārā, – ierīces mazuļa sirdstoņu izklausīšanai, medikamentus dzemdību stimulēšanai un iespējamās asiņošanas apturēšanai pēc dzemdībām, intravenozās sistēmas un šķidrumus, sterilus instrumentus un pārsienamos materiālus dzemdībām, vakuumsūkni, skābekļa balonu un visu nepieciešamo mātes vai jaundzimušā reanimācijai. Mājdzemdību vecmātes aprīkojums pārsniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamo medikamentu un ierīču klāstu dzemdību palīdzības nodrošināšanai.

* Vecmāte paliek kopā ar dzemdētāju visu radību laiku un vēl apmēram trīs stundas pēc mazuļa nākšanas pasaulē. Viņa novēro māmiņu un bērnu, veic pirmo jaundzimušā apskati un apkopi, nosver un mēra zīdaini, ierāda zīdīšanu, pavada māmiņu pirmajā tualetes apmeklējumā pēc dzemdībām, paņem asins paraugus no placentas, lai noteiktu mazuļa asinsgrupu un rēzus faktoru, ja tas ir nepieciešams. Vecmāte saraksta atbilstošo dzemdību dokumentāciju un izsniedz pasakni mazuļa piedzimšanas fakta reģistrācijai dzimtsarakstu iestādē. Bērniņu var reģistrēt 22 darbdienu laikā pēc dzemdībām.

* Pēc dzemdībām vecmāte apciemo jauno ģimeni mājās vēl divas trīs reizes (atbilstoši dzemdību līgumam), palīdzot aprūpēt jaundzimušo, pārbaudot māmiņas atveseļošanos pēcdzemdību periodā – dzemdes savilkšanos, krūšu galu stāvokli, laktāciju, izdalījumus un vispārējo veselību. 24 stundu laikā pēc piedzimšanas mazuli apskata pediatrs neonatologs. Ikreiz zīdaini apkopj, nosver un speciālisti atbild uz māmiņas jautājumiem par viņas un mazuļa veselību.
 

* Mazulim veic FKU/TSH (fenilketonūrijas un iedzimtās hipotireozes skrīnings) analīzes no kājas trešajā līdz piektajā dienā pēc piedzimšanas, piedāvā vakcināciju un iesaka dzirdes pārbaudi, ko dažas vecmātes jau iepraktizējušās veikt mājās pašas, bet dažas sūta uz specializētu audiopārbaudi pie dzirdes speciālista. Pārējos izmeklējumus, piemēram, mazuļa gūžu USG vai neirosonogrāfiju, veic pēc nepieciešamības ambulatori pie atbilstošiem speciālistiem.

„Kopējā statistika rāda, ka apmēram 94% no dzemdībām, kas tiek uzsāktas mājās, arī tiek pabeigtas mājās. 6% gadījumu notiek pārvietošanās uz stacionāru mātes vai mazuļa veselības stāvokļa dēļ. Ķeizargrieziens nepieciešams 2% mājdzemdētāju, bet pārējie 4% stacionārā piedzīvo dzemdību ierosināšanu, stimulāciju, vakuumekstrakciju vai cita veida medicīniskas intervences dzemdību atrisināšanai.

Biežāk uz stacionāru tiek pārvietotas pirmdzemdētājas. Šie rādītāji uzskatāmi par visnotaļ labiem, ņemot vērā, ka valstī kopumā ķeizargriezienu piedzīvo ceturtā daļa dzemdētāju jeb ķeizargiezienu ir apmēram 25% gadījumu. Ir situācijas, kad pēc dzemdībām uz stacionāru jāpārvietojas mazuļa veselības dēļ, piemēram, mazā elpošanas nestabilitātes, sirds ritma traucējumu vai agrīnas dzeltes dēļ,” norāda Dina Ceple.

STATISTIKA

Rīgas Dzemdību nams:

• Jaundzimušo skaits 2014. gadā – 7064.
• Jaundzimušo skaits 2015. gadā – 7282.
  
  Ķeizargriezienu skaits:
• 2009. gadā – 26,9%,
• 2013. gadā – 21,6%,
• 2014. gadā – 20,1%.

Izplatītākie akūta ķeizargrieziena iemesli – rētas stāvoklis pēc iepriekš veiktas ķeizargrieziena operācijas un augļa distress. Izplatītākais plānveida ķeizargrieziena iemesls – atkārtots ķeizargrieziens.

Mājdzemdības
Pēc Jaundzimušo reģistra datiem, 2014. gadā Latvijā bija 277 plānotas ārpus stacionāra dzemdības. Kopējais dzemdību skaits Latvijā – 21 229. 2015. gadā plānotas ārpus stacionāra dzemdības – 283.

No tām 2 gadījumos dzemdības pārceltas, kā arī 4 gadījumos jaundzimušie pārvesti uz stacionāru. Plānotas ārpus stacionāra dzemdības – nav mātes mirstības gadījumu. Plānotas ārpus stacionāra dzemdības – 1 nedzīvi dzimušā gadījums.
 

Izmantotā literatūra:

1. Companionship to Modify the Clinical Birth Environment: Effects on Progress and Perceptions of Labour, and Breastfeeding. Pieejams: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/.

2. Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 611 „Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”.

Žurnāls "Mammām un Tētiem" iznāk 4 reizes gadā, un to bez maksas topošie un jaunie vecāki var saņemt pie ārstiem un dzemdību namos visā Latvijā. Tāpat šo žurnālu bez maksas vari lasīt Mammamuntetiem.lv sadaļā Mūsu izdevumi.

Žurnāla izdevējs ir portāls Mammamuntetiem.lv un nodibinājums "Fonds Mammām un Tētiem".