Kas jāzina par ķeizargrieziena operāciju, tās nepieciešamību un iespējamajiem riskiem. Stāsta ginekoloģe Sandra Vītiņa

Pēdējos gados pasaulē un Latvijā īpaši strādā pie tā, lai kopējais pirmreizējo ķeizargriezienu skaits samazinātos. Pirms pieciem gadiem pasaulē līdz pat 40–50 % grūtniecību beidzās ar ķeizargrieziena operāciju. Vidēji pasaulē ar „ķeizaru” piedzimst piektā daļa bērnu. Apmēram pirms diviem gadiem Veselības ministrija izvirzīja uzdevumu – samazināt ķeizargriezienu skaitu līdz 15 %. Latvijā šis rādītājs šobrīd ir vidēji 21 %. Statistika liecina, ka pagaidām mērķis nav sasniegts un operāciju skaits nav būtiski samazinājies. 


Jo vieglāk un ātrāk tiek pieņemts lēmums veikt pirmo ķeizargriezienu, jo lielāka vajadzība ir veikt otro un trešo, skaidro ginekoloģe Sandra Vītiņa. Tāpēc kā lielākais izaicinājums ārstiem, kas aprūpē grūtnieces, ir pēc iespējas rūpīgāk izvērtēt, vai šī operācija tiešām ir vienīgais risinājums. Pētījumi [1] pierāda pieaugošu veselības problēmu risku bērniem, kas nākuši pasaulē ar operācijas palīdzību, piemēram, elpošanas problēmas, Krona slimība, mugurkaula un ādas slimības. „Jebkurā gadījumā beidzot tas akmens ir iekustināts, un arvien vairāk sieviešu saprot, ka ķeizargrieziena operācija nav vieglākais un labākais veids, kā laist pasaulē bērnu,” teic Sandra Vītiņa. 

 

Ja ir absolūtas indikācijas ķeizargriezienam, to vajadzētu veikt, sākot no 39. grūtniecības nedēļas.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs, vērtējot kopējo situāciju, norāda: „Pēc stacionāro ārstniecības iestāžu sniegtās informācijas, secināms, ka biežākais plānoto ķeizargriezienu veikšanas iemesls ir rēta uz dzemdes pēc iepriekšējā ķeizargrieziena un augļa nepareiza guļa, savukārt ķeizargrieziena operācijas steidzamības kārtā visbiežāk tiek veiktas augļa akūta distresa, kā arī dzemdes primāras un sekundāras disfunkcijas gadījumā. Ņemot vērā ārstniecības iestāžu konstatētās problēmas grūtnieču aprūpē un speciālistu sniegtos priekšlikumus, secināms, ka nereti indikācijas ķeizargrieziena veikšanai nav pamatotas un ir stingrāk izvērtējamas. Lai paaugstinātu grūtniecības aprūpes sniedzēju un speciālistu kompetenci, grūtnieces veselības aprūpē iesaistītās ārstniecības personas būtu papildus jāizglīto aktuālajos grūtnieču aprūpes un dzemdību palīdzības jautājumos.
 

5 MĪTI UN PATIESĪBAS, KAD NEPIECIEŠAMA ĶEIZARGRIEZIENA OPERĀCIJA

Ja pirmais mazulis pasaulē nācis ar „ķeizaru”
Biežākais iemesls, kas turklāt izrādās kļūdains, – uzskats, ka atkārtots „ķeizars” ir veicams tāpēc, ka vecā „ķeizara” rēta var plīst. Operāciju laikā izmantojamie šūšanas materiāli un tehnika ir tik ļoti attīstījusies, ka dažreiz rētu uz vēdera nevar pat pamanīt. Tā saaug tik labi, ka dabisku dzemdību laikā tā praktiski nemaz netraucē procesam. 

 

Jaunākie pētījumi liecina, ka rētas plīsuma risks ir tikai 1 %. Iepriekš šo risku paredzēt nevar, bet rētas apskati un izvērtēšanu ir lietderīgi izdarīt 20. grūtniecības nedēļā.

Jaunākie pētījumi liecina, ka rētas plīsuma risks ir tikai 1 %. Iepriekš šo risku paredzēt nevar, bet rētas apskati un izvērtēšanu ir lietderīgi izdarīt 20. grūtniecības nedēļā. „Grūtniecības vidusposmā veiktā apskate ir pilnīgi pietiekama, lai izvērtētu situāciju un pieņemtu lēmumu – ļaut dzemdēt vai operēt, taču prakse ir tāda, ka rētu apskatās katrā vizītē līdz pat dzemdībām. Veicot ķeizargrieziena operācijas ikdienā, redzams, ka rētas biezums vai plānums, par ko nereti runā kā par vienu no rādītājiem iespējai dzemdēt, ir ļoti atkarīgs no katras sievietes īpatnībām – vienām muskuļu un audu slānis ir biezāks, citām plānāks. Tas nozīmē, ka pēc „ķeizara” sieviete var dzemdēt pati, bet katrs atkārtotais „ķeizars” palielina komplikāciju risku katrās nākamajās dzemdībās – veidojas rētaudi, var būt placentas ieaugšana, kas visbiežāk beidzas ar dzemdes amputāciju, arī bērnam dzemdības ir daudz labāks risinājums, lai ko uzskatītu sievietes,” skaidro ginekoloģe.


Ja bērnam ir nepareiza guļa
Liela daļa ķeizargriezienu savulaik tika veikta nepareizas augļa guļas dēļ. Arī šobrīd šī operācija tiek noteikta, ja ir augļa šķērsguļa un slīpguļa, savukārt tūpļa guļā esošu augli iesaka mēģināt ārēji un USG kontrolē apgrozīt tā, lai tas apgultos ar galviņu uz leju un sieviete to mierīgi varētu dzemdēt pati. 

Savstarpējā komunikācija gan ārstiem ar ārstiem, gan ārstiem ar pacientiem ļoti daudzos sarežģītos un problemātiskos gadījumos ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem.

Taču dabiski var dzemdēt arī tūpļa guļā. Tūpļa guļu kā indikāciju ķeizargiezienam uzskata tad, ja sievietei tās ir pirmās dzemdības un prognozējams liels bērns. Tomēr, ja dzemdības tūpļa guļā sākas pašas un labi virzās uz priekšu, tad labāk sievietei mēģināt dzemdēt pašai. Ja nepareizas augļa guļas vai nepareizi piestiprinājušās placentas dēļ pirmā grūtniecība beidzas ar ķeizargriezienu, bet nākamajā auglis guļ normāli, vairumā gadījumu sieviete pati var dzemdēt mazuli bez problēmām. Iepriekš šādas situācijas tika risinātas ar operāciju. 


Ja mammai ir redzes problēmas
Agrāk mammām bieži noteica operāciju redzes dēļ, tagad šī veselības problēma vairs netiek uzskatīta par indikāciju ķeizargriezienam. Izņēmums varētu būt smaga tuvredzība ar vairāk par piecām dioptrijām.


Ja gaidāmi dvīņi
Ir mainījušies arī uzskati par to, kā labāk dzemdēt dvīņus. Dvīņu dzemdības nav obligāta indikācija ķeizaram. Ja pirmais dvīnītis sēž ar dupsi uz leju, tad drošāk ir veikt ķeizargriezienu, bet, ja pirmais dvīnis ir iekārtojies ar galviņu uz leju, droši var dzemdēt pati. Parasti radību laikā arī otrs mazulis pagriežas ar galvu uz leju. Dvīņu dzemdībās būtiski, lai katrs auglis būtu savā augļa apvalkā un ar savu placentu.
Ja bijusi mākslīgā apaugļošana 

Pēdējos gados „ķeizaru” piedāvāja arī sievietēm pēc mākslīgās apaugļošanas, uzskatot – ja bija grūti ieņemt bērnu, tad ir jāveic ķeizargrieziens. Bet, ja sarežģījumu iemesls bija ieņemšana vai iznēsāšana, tad tas nebūt nenozīmē, ka būs problēmas ar dzemdēšanu.

ĶEIZARGRIEZIENA OPERĀCIJU VEIC, ja ir placentas priekšguļa, šķērsguļa, slīpguļa, placentas priekšlaicīga atslāņošanās, dažas smagas sistēmiskās slimības mammai, piemēram, smadzeņu vai plaušu tūska, hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens, dzemdību ceļu nosprostojums ar masīviem audzējiem dzemdes apakšējā segmentā vai dzemdes kaklā, trīņu grūtniecība. 


AKŪTI ĶEIZARGRIEZIENA OPERĀCIJU VEIC, ja dzemdību laikā konstatē augļa galvas un iegurņa neatbilstību, draudošu dzemdes plīsumu, parādās preeklampsija, eklampsija, ir nabassaites izkrišana.

VM dati


Komplikācijas, kas var rasties ķeizargrieziena laikā:

• augļūdeņu embolija – augļūdeņi nokļūst mātes asinsritē, kas ir liels risks sievietes dzīvībai;
• septiskas komplikācijas pēcoperācijas periodā (brūces iekaisuma risks);
• operācija ietekmē sievietes reproduktīvo veselību, jo ar katru operāciju pieaug placentas nepareizas piestiprināšanās risks, proti, nākamās grūtniecības laikā placenta var piestiprināties rētas apvidū un ieaugt dzemdes muskuļu slānī.
  
   

Operācijas norise
1. Ja ir iespējams, ķeizargriezienu plāno maksimāli tuvu īstajam dzimšanas brīdim, taču, protams, tiek ņemts vērā mātes un bērna stāvoklis.
2. Ja ķeizargrieziens ir plānots, sieviete operācijas priekšvakarā iestājas slimnīcā un tiekas ar anesteziologu.
3. Dienā pirms „ķeizara” nav ieteicams daudz ēst – pusdienās māmiņai vajadzētu iztikt tikai ar zupu, vakariņās neēst neko vai tikai kādu jogurtu. Protams, operācija notiks arī tad, ja māmiņa būs ēdusi vairāk, taču atveseļošanās periods būs vieglāks, mazāk sāpīgs un drošāks, ja kuņģa un zarnu trakts nebūs pārslogots.
4. Iepriekšējā vakarā jālieto daudz šķidruma – jāizdzer vismaz pusotrs litrs ūdens, lai kompensētu to paredzamo šķidruma zudumu, kas būs operācijas laikā. Arī uzreiz pēc operācijas var sākt dzert pa malciņam ūdens.
5. Operācijas priekšvakarā ārsts, iespējams, iedos kādus nomierinošus medikamentus.
6. Ja bērna tēvs vēlas, arī viņš var būt klāt ķeizargrieziena operācijā – operāciju zālē viņu ielaiž, kad sievietei jau ir veikta anestēzija. Protams, pašu operācijas norisi tētis neredz, taču var uzmundrināt māmiņu. Ja notiek neplānots „ķeizars”, tēvi lielākoties šādās operācijā nepiedalās.
7. Iepriekš precīzu operācijas ilgumu noteikt nav iespējams, tas var ilgt no 25 līdz 45 minūtēm atkarībā no dažādiem apstākļiem, piemēram, sievietes veselības stāvokļa, svara, no tā, kura pēc kārtas ir šī operācija.
8. Jaundzimušo uzreiz pie māmiņas krūts uz ilgu laiku neliek, varbūt tikai brīdi patur pie viņas vaiga, ķermeņa un uz pāris stundām nogādā bērnu istabā. Ja tas iespējams, šo laiku, kamēr atlabst māmiņa, pie jaundzimušā var būt tētis.
9. Sievietei parasti ļauj celties 6–12 stundas pēc operācijas, bet kustēties nepieciešamas jau uzreiz, lai novērstu trombu veidošanos. Nevajag uzreiz strauji celties vertikāli, tas jādara pamazām. Labi, ja ir kāds, kas pirmajā reizē piepalīdz piecelties.
10. Pēc operācijas ir iespējamas sāpes. Ja tās ir spēcīgas un traucē kustēties, ārsts izrakstīs pretsāpju medikamentus.
11. Slimnīcā pavadāmais laiks pēc operācijas ir atkarīgs no operācijas gaitas, taču vidēji tās ir trīs, četras dienas, dažkārt vairāk.

Atlabšana pēc operācijas
Kad māmiņu ar bērnu izraksta no slimnīcas, nevar teikt, ka viņa jau ir pilnībā atlabusi, – sašūtās vietas dzīst apmēram sešas nedēļas un iespējams neliels sāpīgums, jutīgums brūces rajonā (stipras sāpes nedrīkst būt!). Šuves parasti uzsūcas pašas, līdz ar to diegi ārā nav jāņem. Brūce vienmēr jātur tīra un sausa. Drīkst mazgāties dušā, tikai nevajag censties nokasīt krevelītes un brūci berzēt. Sievieti apskata dzemdību nodaļā pirms izrakstīšanas mājās un vēlreiz – pēc sešām nedēļām. Kad visam jābūt sadzijušam, viņa dodas pie sava ginekologa. 


Pie ārsta nekavējoties jāvēršas tad, ja šo sešu nedēļu laikā pamani kādu no šīm pazīmēm:
• izdalījumiem no dzimumceļiem ir nepatīkama smaka;
• paaugstināta ķermeņa temperatūra (virs 38 ºC), drebuļi;
• sākas stiprāka asiņošana;
• stipras sāpes vēderā;
• operācijas rēta pietūkst, kļūst sarkana, cieta, sāpīga, ir strutas un sulošana;
• bieža, dedzinoša vai sāpīga urinācija;
• pietūkums, sacietējums, apsārtums, sāpes krūtīs vai kājās;
• stipras galvas vai muguras sāpes.
Pēc operācijas noteikti nevajadzētu cilāt lielus smagumus (mazuli cilāt un kopt drīkst!), piemēram, nest bērna ratiņus. Sieviete šādas darbības pēc dabiskajām dzemdībām var veikt, bet pēc ķeizara – ne. Mērenas fiziskas aktivitātes, piemēram, garas pastaigas, var atsākt jau drīz, bet par nopietnāku slodzi jākonsultējas ar ārstu.

Cik maksā ķeizargrieziena operācija, ja to veic pēc sievietes vēlēšanās
Seši biežāk uzdoties jautājumi par ķeizargrieziena operāciju un tās norisi

Speciālista viedoklis
Lai samazinātu ķeizargriezienu skaitu, jāuzlabo komunikācija starp ārstiem un topošo māmiņu
„Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests prasa samazināt ķeizargriezienu skaitu, jo tas ir „naudas” jautājums. No otras puses, saprātīgi raugoties uz situāciju, ir skaidrs, ka daudzos gadījumos ķeizargrieziens ir kļuvis par mazākās pretestības ceļu, jo „negribas dzemdēt pašai”, līdz ar to operācijas iemesls tiek piedomāts,” pārdomās dalās ginekoloģe Daiga Baranovska. 

„Šī situācija tomēr nav laba medicīnas prakse. Rekomendācijas vai indikācijas plānveida ķeizargriezienam kopumā nedz pasaulē, nedz arī Latvijā gadu gaitā īpaši nemainās. Bet ir situācijas, kuras var risināt dažādi, un tās parasti arī ir vislielākie strīdu cēloņi. Ir trijstūris „ambulatorais ārsts – paciente – stacionāra ārsts”, kur dažreiz veiksmīgas sadarbības vietā veidojas savstarpēja konfrontācija un „slikto” meklēšana. Ir jārespektē, ka gala lēmumu par plānveida ķeizargriezienu pieņem stacionāra ārsts, tādēļ grūtnieces šādās situācijās vēl pietiekami labu laiku pirms paredzamā dzemdību datuma tiek nosūtītas uz konsultāciju izvēlētajā dzemdību stacionārā. 

No otras puses, ambulatorajam aprūpes veicējam dažreiz ir kādi savi, varbūt pat nemedicīniski, argumenti saistībā ar konkrēto pacienti un dzemdību vadīšanas izvēli, kas nereti balstās pacientes ilgstošā pazīšanā, zinot ne tikai viņas medicīnisko vēsturi, bet arī privātas detaļas, ģimenes stāstus, kam nav medicīniskas diagnozes, taču ir ļoti liela ietekme uz sievietes pasaules uztveri, tajā skaitā arī uz paredzamajām dzemdībām. Un būtu labi, ja kolēģi to respektētu. Iespējams, šādos gadījumos mums, ārstiem, jāmācās savstarpēji labāk komunicēt. Savukārt, ja ambulatorā ārsta dotos nosūtījumus kolēģi stacionārā apstrīd pārāk bieži un viedokļi ar stacionāra ārstiem nesakrīt regulāri, tad, iespējams, pašiem ārstiem savstarpēji jāizrunājas un jācenšas saprast, kāpēc sadarbībā rodas šādi konflikti,” skaidro speciāliste.


Daiga Baranovska stāsta, ka viņas praksē būtisku izmaiņu nav, jo izvēlei par labu plānveida ķeizargriezienam vienmēr ir piegājusi atbildīgi un objektīvi, piebilstot, ka vienmēr būs kāds gadījums, kuru diemžēl ar dabīgām dzemdībām atrisināt nevarēs. „Jāatzīst gan, ka arī ārsti dažreiz neveicina sievietes vēlmi dzemdēt dabīgi pat tajos gadījumos, kad tas būtu iespējams. Vai arī sievietes pašas tik ļoti baidās no dzemdībām, ka vēlas ķeizargriezienu kā glābiņu vai risinājumu. Bet tas jau atkal ir jautājums par pilnvērtīgu sagatavošanos dzemdībām. 

Biežākās problēmas un lielākie strīdu iemesli, manuprāt, ir atkārtoti ķeizargriezieni un dzemdības, kad mazulis atrodas tūpļa guļā, jo šajos gadījumos medicīniski ir iespējamas dažādas taktikas. Tāpēc jo īpaši būtiski ir izvērtēt klīnisko situāciju un pacientes noskaņojumu maksimāli pilnvērtīgi un ar lēmuma pieņemšanu nesteigties. Mēdz būt diskutabli gadījumi ar plānotajiem dzemdību termiņiem, kad nesakrīt USG un menstruālā cikla laiki. Vadot grūtniecību, ambulatorais ārsts šo situāciju ir padziļināti izpētījis, arī sieviete zina, kad ir īstais dzemdību laiks, bet stacionārā tas netiek ņemts vērā. Vai tieši otrādi – ārsts, vadot grūtniecību, nepievērš pienācīgu uzmanību faktam, ka termiņi, nosakot pēc dažādām metodēm, nesakrīt, un nosūta grūtnieci uz dzemdību ierosināšanu agrāk, nekā tas būtu nepieciešams. Tas savukārt rada pārpratumus dzemdību nodaļā, bieži vien arī nevajadzīgas manipulācijas un lieku stresu pacientei.

Bet vienmēr jārēķinās arī ar situāciju, ka būs sievietes, kuras savu panāks arī tad, ja visa pasaule nostāsies pret viņām. Ir gadījumi, kad lielās slimnīcās – „Stradiņos”, Rīgas Dzemdību namā vai Bulduros – uzskata, ka indikāciju operācijai nav, un tad sievietes atrod vietas tālāk no lielajiem dzemdību stacionāriem, kur viņu vēlmes tiek uzklausītas un ķeizargrieziens tomēr uztaisīts.

Domāju, ka savstarpējā komunikācija gan ārstiem ar ārstiem, gan ārstiem ar pacientiem ļoti daudzos sarežģītos un problemātiskos gadījumos ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem. Jo, lai arī darba ir daudz un runāt nav laika, mūsdienu pacienti ir izglītoti, zinoši, dzirdējuši, redzējuši, viņi grib zināt un uzklausīt viedokļus, variantus, ko darīt, kāpēc darīt. Runāšana un skaidrošana vienkārši ir mūsu darba varbūt pat visbūtiskākā sastāvdaļa. Savukārt agresīva komunikācija nevienos laikos pie laba rezultāta nav novedusi,” rezumē speciāliste.

Pētījumi
1. Cesarean Versus Vaginal Delivery: Long Term Infant Outcomes and the Hygiene Hypothesis. Pieejams.

Fonds “Mammām un Tētiem” sācis izdot žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem ar mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi. Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.