Seši biežāk uzdoties jautājumi par ķeizargrieziena operāciju un tās norisi

Apkopojām biežāk uzdotos jautājumus, kas raisa bažas topošajām māmiņām.

Vai drīkst stimulēt dzemdības, ja sieviete dzemdē pati pēc iepriekš veikta ķeizargrieziena?
Stimulācijas slimnīcās tiek izdarītas, taču šobrīd to nepieciešamību ļoti izvērtē. Parasti to dara ar mērķi iniciēt dabisko dzemdību raito norisi, ja kaut kas neiet tik labi, kā gribētos. Stimulēt drīkst arī pēc ķeizargrieziena, bet tas ir jādara uzmanīgāk un ar iespēju stimulāciju vajadzības gadījumā samazināt. Svarīgi procesu kontrolēt un nepārforsēt.

Kas ir labāk – akūts vai plānots „ķeizars”?
No bērna viedokļa raugoties, labāks ir akūts „ķeizars” vai vismaz jau sākušās dzemdības, jo uz šo brīdi visas mazuļa organisma sistēmas jau sāk gatavoties nākšanai pasaulē. Sajūtot dzemdes kontrakcijas, dzīvei ārpasaulē piemērojas termoregulācija, sagatavojas elpošanas sistēma. Iespējams pat, ka bērns dabūs kaut nedaudz mātes mikrofloras, kas ir ļoti svarīgi viņa veselībai.

Ja strikti zināms, ka vienīgais veids, kā bērnam nākt pasaulē, ir ķeizargrieziens, tad ideāli būtu sagaidīt to brīdi, kad sākas dzemdības vai dažas stundas pirms tām, un tikai tad veikt operāciju.

Sievietes veselībai labāks ir plānots ķeizargrieziens, jo viņa operācijai tiek labāk sagatavota. Pirms operācijas iesaka neēst un nedzert, lai būtu mazāks komplikāciju risks. Ja strikti zināms, ka vienīgais veids, kā bērnam nākt pasaulē, ir ķeizargrieziens, tad ideāli būtu sagaidīt to brīdi, kad sākas dzemdības vai dažas stundas pirms tām, un tikai tad veikt operāciju.

Vai ķeizargrieziena operācijā drīkst piedalīties bērna tētis?
Arī ķeizargriezienā var piedalīties tētis, kas operācijas gaitu neredz, bet var atbalstīt sievu. Pēc operācijas, ja mamma jūtas labi, bērnu uzliek viņai uz krūtīm. Ja mazulim viss ir kārtībā, viņu var iedot tētim. Pirmais kontakts ar savu ģimenes locekli ir ļoti nozīmīgs, jo tādējādi zīdainis saņem „savējo”, nevis slimnīcas mikrofloru. 
Tomēr biežāk pēc operācijas mazulim kādu laiku nākas pavadīt intensīvajā terapijā, lai stabilizētu elpošanu. Pēc tam viņš tiek pie mammas, kur var dabūt arī pienu. Vairumā gadījumu uzreiz pēc operācijas medikamentu dēļ pienu nedod.

Vai stacionāra ārsti ņem vērā sievietes psihoemocionālos faktorus – bailes no dzemdībām?
Tādas īsti paniskas baiļu situācijas, kas nav atrisināmas pat ar psihoterapijas palīdzību, gandrīz nav. „Pie manis uzskaitē nāca sieviete, kura bija pieredzējusi izvarošanu. Sieviete sarāvās pat pie vienkāršas ginekoloģiskas izmeklēšanas. Viņa apmeklēja psihologu, atrada individuālu vecmāti. Bērnu viņa dzemdēja pati, lai gan personāls bija gatavs, ka šīs dzemdības var beigties arī ar ķeizargriezienu,” pieredzē dalās speciāliste. 
Joprojām gadoties sastapt sievietes modeles, kas ļoti nevēlas platāku vagīnu, tāpēc grib „ķeizaru”. Tas gan nav pamatojams ar bailēm.

Cik bērnu var plānot, ja tie dzimst ar ķeizargriezienu?
Nav strikti noteikts, cik ķeizargrieziena operāciju drīkst veikt, taču jebkurai sievietei jāņem vērā fakts, ka katra operācija rada riskus nākamajai grūtniecībai, jo uz dzemdes paliek rētas. Jo vairāk šādu rētu, jo lielāks risks. Tāpat – jo vairāk ķeizargrieziena operāciju, jo nākamajās grūtniecībās pastāv risks, ka var ieaugt placenta, var rasties rētas nepietiekamība. Ginekoloģe Sandra Vītiņa ir veikusi pat sešas ķeizargrieziena operācijas vienai sievietei.

Cik ilgam laikam jāpaiet pēc ķeizargrieziena operācijas, lai varētu plānot nākamo bērnu?
1,5–2 gadus dzemdei vajadzētu būt tukšai, lai rētas sadzītu un māmiņas organisms atkoptos. Viena pēc otras grūtniecības ar rētām uz dzemdes ir ļoti riskantas.

„Ambulatorās aprūpes ārsti ļoti bieži ir tie, kas noskaņo sievieti uz „ķeizaru”, un, ja sieviete uz operāciju ir noskaņojusies, pārliecināt viņu par pretējo ir ļoti grūti. Liela daļa ambulatoro ārstu strādā tikai kā grūtnieces uzraugošie mediķi, bet viņiem praktiski nav vai ir maza stacionārā darba pieredze. Tāpēc nereti starp aprūpes ārstu, stacionāra ārstu un grūtnieci rodas domstarpības par nepieciešamību veikt plānotu ķeizargriezienu. Ja vērtē no ārsta viedokļa – ķeizargrieziens ir vienkāršākais risinājums. Tās ir divas minūtes darba, un visi laimīgi, bet dabiskās dzemdības ilgst 12 stundas, visu laiku jānovēro sieviete un bērns. Vadīt dzemdības prasa lielāku profesionalitāti, un tas ir laikietilpīgāk,” strikta ir ginekoloģe Sandra Vītiņa