Dzemdību datums pienācis, bet mazulis vēl nedzimst. Gaidīt vai ierosināt procesu?

Taču ir zināms, ka tikai 5 % bērnu piedzimst šajā noteiktajā dienā. Līdz ar to ir nepamatoti koncentrēties uz šo vienu datumu kā īsto, kad patiešām mazulis nāks pasaulē. Kad jau ir pāris dienu pāri noteiktajam datumam, mammas kļūst satrauktas un vaicā, kas atgadījies, kāpēc bērns vēl nav piedzimis. Taču jāsaprot, ka grūtniecības ilgums ir 280 dienas no pirmā menstruāciju datuma, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai ņemtu vērā individuālo nobriedumu.

Lasi arī: Bailes pārstaigāt... Kas topošajai māmiņai būtu jāzina par dzemdību datuma noteikšanu

Nav iespējams, ka visi bērniņi nobriest pilnīgi vienādā ātrumā un tieši 41 nedēļa un 3 dienas ir tas brīdis, kad jāatrisina grūtniecība. Dažs mazulis attīstās ātrāk, tāpēc piedzimst 38. grūtniecības nedēļā, citam ir vajadzīga pilna 41 nedēļa. Mazulis ir iznēsāts tad, ja dzimst periodā no pilnām 37 (37 nedēļas + 0 dienas) līdz pilnām 42 (42 nedēļas + 0 dienas) grūtniecības nedēļām. 42 nedēļas plus 1 diena tiek klasificēta kā pārnēsāta grūtniecība. Dzemdību iestāžu vadlīnijas iesaka grūtniecību atrisināt, kad sasniegta 41 grūtniecības nedēļa plus 3 dienas. Un, protams, šajā brīdī kļūst aktuāls jautājums, vai plānotais dzemdību datums patiešām ir pareizi aprēķināts. 

Amerikas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija dod vēl sīkāku iedalījumu:
1. Agrīni laicīgas dzemdības (37 nedēļas + 0 dienas līdz 38 nedēļas un 6 dienas);
2. Pilna laika dzemdības (39 nedēļas + 0 dienas līdz 40 nedēļas + 6 dienas);
3. Vēlīni laicīgas dzemdības (41 nedēļa + 0 dienas līdz 41 nedēļa + 6 dienas);
4. Dzemdības pēc noteiktā laika jeb pārstaigāta grūtniecība (42 nedēļas + 0 dienas un ilgāk).

Kāpēc tieši 41+3 un ne ilgāk? 
Atslēgas vārds ir atbildība. Kurš uzņemsies atbildību, ka nekas slikts bērnam nenotiks? Tāpēc arī atbilde: ir dažādi ārsti, dažādas vecmātes, dažādas medicīnas iestādes ar saviem kritērijiem (pasaulē daudzviet pieņemta prakse ir ierosināt dzemdības, kad ir 41 nedēļa un 3 dienas, bet ir valstis, kur ierosināšanu veic, kad sasniegtas 42 nedēļas un 0 dienas). No klasiskās medicīnas viedokļa, ir skaidrs: ja dzemdības ir ierosinātas, grūtniecība atrisināta, vairs nav jāuzņemas atbildība. „Tomēr zināms un arī no savas pieredzes varu teikt, ka šīs 4 dienas „bonusā” lielā daļā gadījumu mēdz būt izšķirošas un dzemdības sākas pašas,” stāsta vecmāte. Tas gan attiecināms uz mammām, kuras pašas jūtas mierīgas un arī papildus ir veikti mērījumi (papildu sirdstoņu pieraksts, papildu USG – nosakot biofizikālo profilu jeb bērna labsajūtu, veicot asinsplūsmas mērījumus, pievēršot uzmanību mazuļa kustībām u. c.).

Tāpēc lēmuma pieņemšanai vajadzētu būt kopīgai. Arī pasaulē atzītās vadlīnijās (NICE Intrapartum Guidelines, 2015) teikts, ka mammai, piedāvājot dzemdību ierosināšanu, būtu jābūt individuālai pieejai, iepazīstinot gan ar riskiem, gan ieguvumiem kā sievietei, tā bērnam, kā arī piedāvājot izvēlēties alternatīvas dzemdību ierosināšanas metodes.
 
Ja grūtniecība patiešām ir pārstaigāta, palielinās komplikāciju riski. Biežākie no tiem: zaļi augļūdeņi, palielināts infekcijas risks, liels bērns, dzemdību darbības traucējumi, zemāks Apgares skalas vērtējums, palielināts ķeizargrieziena risks, augstāki mirstības rādītāji u. c.

Vecāku mieram
Gaidot dienu, kad beidzot satiksiet savu bērnu, ieteicams nekoncentrēties uz vienu konkrētu dzemdību datumu – tas ir orientējošs, nevis obligāts. 
 

Kontroles mehānismi, gaidot mazuļa piedzimšanu
Ja aprēķinātais dzemdību datums ir klāt, tomēr šķiet, ka mazulis pārāk nesteidzas, pirms lemt par labu ierosināšanai, ir daudz iespēju, ko var izmantot, lai pārliecinātos par mazuļa labsajūtu un varbūt dotu viņam iespēju vēl kādas dienas pabūt mammas vēderā. „Ir gadījumi, kad, domājot, ka laiks ir pārstaigāts, bērnam ir palīdzēts nākt pasaulē, dzemdības ierosinot, bet pēc piedzimšanas, ņemot vērā dažādas pazīmes, piemēram, balto kazeozo ziedi un citus parametrus, redzams, ka viņš vēl pavisam mierīgi varēja kādu nedēļu būt mammas vēderā,” stāsta vecmāte Grieze.

Speciālists var noteikt biežākas vizītes, kuru laikā:  

Var veikt papildu USG izmeklējumu. Tajā var noteikt:
1. cik gatava ir placenta. Placentai gaidību laikā ir savas funkcijas un uzdevumi – aizsargāt un pabarot mazuli, apgādāt viņu ar skābekli un augšanai nepieciešamajām vielām. Ja placenta grūtniecības beigu posmā ir gatava jeb novecojusi, tas nozīmē, ka tās daļa vairs īsti labi nestrādā, līdz ar to strauji tuvojas brīdis, kad bērnam jānāk pasaulē. Dažreiz gadās, ka placenta ir novecojusi jau 38. grūtniecības nedēļā, citā gadījumā arī 41. grūtniecības nedēļā placenta vēl lieliski pilda savas funkcijas;
2. var izmērīt, cik mazulis ir liels, kādā pozā guļ; 
3. var veikt doplerogrāfiju fetoplacentārās asinsrites novērtēšanai, proti, vai ir pietiekami laba apasiņošana bērnam no placentas puses; 
4. var izmērīt mazuļa biofizikālo profilu, kur tiek analizētas augļa elpošanas kustības, augļa kustības, augļa tonuss, augļūdeņu daudzums. 

Tiek biežāk pierakstīti bērna sirdstoņi – divas reizes nedēļā vai pēc nepieciešamības biežāk. 

Notiek kustību skaitīšana – to dara pati mamma. Līdzko šķiet, ka kustības jūt izteikti mazāk, jāpieraksta sirdstoņi.

Mamma ir pārliecināta, ka rit grūtniecības 10. nedēļa, bet ārsts izmērījis, ka 9. nedēļa. Pirms satraukties, ka mazulis atpaliek attīstībā, vajadzētu aprunāties ar ārstu – visticamāk, bērnam viss ir kārtībā, vienkārši izmantotas atšķirīgas aprēķinu metodes.

Iespējamie iemesli, kāpēc dzemdību termiņš ir pienācis, bet bērns vēl nav piedzimis:

Aprēķinu kļūdas. Mazulis ir ieņemts nedaudz atšķirīgā laikā, nekā vecāki domā. Līdz ar to bērns patiesībā nav tik liels.

Fizioloģiskie iemesli. Ir bērni, kuriem tiešām varētu būt problēmas piedzimt, un viņi to apjauš. Par iemeslu var būt, piemēram, īsa nabassaite, vairākkārt cieši apvijusies nabassaite, īstais nabassaites mezgls u. c. faktori.

Neizdalās prostaglandīni. Iespējams, ka sievietes organisma īpatnību dēļ neizdalās prostaglandīni – viela, kas nepieciešama, lai dzemdības varētu sākties. Tāpēc mīlēšanās ir ļoti vēlama.
Iespējams distress. Dažkārt ir kādi faktori, kas liecina, ka dzemdības mazulim varētu būt pārāk grūtas, ka dzemdību laikā viņam varētu sākties distress. 

Mazulis ir pārāk liels. Ir gadījumi, kad mazulis ir par lielu un jūt, ka nepietiks vietas piedzimšanai pa dzemdību ceļiem. Bērni to „zina” un pat īsti nemēģina dzimt vai, ja dzemdības sākas, tās nerit savu gaitu un to vidū parasti iestājas dzemdību darbības vājums.

Ja aprēķinātais dzemdību datums ir klāt, tomēr šķiet, ka mazulis pārāk nesteidzas, pirms lemt par labu ierosināšanai, ir daudz iespēju, ko var izmantot, lai pārliecinātos par bērna labsajūtu un varbūt dotu viņam iespēju vēl kādas dienas pabūt mammas vēderā.

Mazuļa individuālais nobriedums. Ir jārēķinās, ka katrs bērns tomēr nobriest savā laikā. Kad mazulis jau piedzimis, mēs pieļaujam un zinām, ka tālāk viņa attīstība ir ļoti individuāla – pieņemšanās svarā, kad sāk velties, kad rāpot un staigāt. Bet tad viņš ir drošībā. Ārā. Visiem redzams un aplūkojams. Arī mammas puncī bērna attīstība var būt individuāla (viens bērns 38. nedēļā ir nobriedis, cits 41. nedēļā vēl uzrāda nenobrieduma pazīmes), taču mēs viņu neredzam, un šā noslēpuma sajūta paliek līdz satikšanās brīdim. Un, ko mēs neredzam un nevaram aptaustīt, par to nevaram būt līdz galam droši. Tas
nereti arī ir bažu pamatā. Neredzamais. 

Mammas gatavība dzemdībām. Viena mamma patiešām ir gatava, otrai vajadzīgas dažas dienas, lai ķermenis pilnībā noskaņotos dzemdību procesam. „Te noteikti jāuzsver, ka psiholoģiskajiem aspektiem grūtniecības atrisināšanā ir ļoti liela nozīme. Kādreiz tieši šā dzemdību datuma „ierāmēšana” ir tā, kas var neveicināt dzemdību sākšanos, bet radīt bailes un satraukumu. Rezultātā apstājas dabiskā ļaušanās. Un tad sieviete steidzina sevi un mazuli, bet nevienu šādi „izsteidzināt” nav iespējams,” teic vecmāte Grieze.


Attiecību sarežģījumi. Iespējams, mamma nav gatava savu mazuli laist pasaulē, jo viņas attiecībās ir kādi sarežģījumi. Mamma nevēlas „dot” bērnu viņa tēvam. Protams, tas nav apzināti. Neviena mamma neizdomā – tā kā ir nesaskaņas ar bērna tēvu, nelaidīšu pasaulē savu mazuli. Mamma saka – es gribu, ļoti gribu, es esmu gatava. Tomēr ķermenis līdz galam nenotic. Ir gadījumi, kad bērna tēvs uzstāj uz „ķeizaru”, jo viņam liekas, ka tas būs drošāk gan mammai, gan mazulim, bet sieviete vēlas pati dabiski laist pasaulē savu bērnu. Rezultātā ir tik lielas uzskatu atšķirības, ka ir grūti nonākt līdz harmoniskam dzemdību sākumam.  

Vairumā gadījumu, kad grūtniecība patiešām ir pārstaigāta, nevar dot viennozīmīgu skaidrojumu, kāpēc tā ir noticis. Tās ir varbūtības, bez absolūta apstiprinājuma.

Ir tendence, ka pirmos bērnus dzemdē drīzāk nedaudz vēlāk nekā agrāk. 
Pētījumā, kurā piedalījās 11 529 grūtnieces, tika iegūts rezultāts, ka visvārāk iespējamais dzemdību termiņš ir, ja esat sagaidījusi pilnas 37 nedēļas:
280 dienas jeb 40 nedēļas + 0 dienas (474 dzemdības, 5%);
281 dienas jeb 40 nedēļas + 1 diena (436 dzemdības, 4%);
279 dienas jeb 39 nedēļas + 6 dienas (398 dzemdības, 4%);
282  dienas jeb 40 nedēļas + 2 dienas (373 dzemdības, 4%);
283 dienas jeb 40 nedēļas + 3 dienas (352 dzemdības, 3%). [3]

„Es savām mammām saku: ja noteiktais datums ir 1. septembris, tad mazulis līdz septembra vidum būs piedzimis. To arī iesaku teikt kā termiņu radiniekiem un draugiem. Tāpēc nav vajadzības bērna dzimšanu sākt gaidīt jau no augusta sākuma. Jā, viņš drīkst piedzimt, sākot no 37. grūtniecības nedēļas, un ir jābūt saliktām mantām dzemdībām, bet tas nenozīmē, ka viņš dzims,” skaidro speciāliste.

 
Dzemdību ierosināšana pašu spēkiem

• Dzemdības var palīdzēt ierosināt fiziskas aktivitātes – pastaigas, peldēšana, vingrošana. 
• Radības var rosināt mīlēšanās, jo sperma satur dažādas bioloģiski aktīvas vielas, kas pēc savas būtības ir līdzīgas tiem prostaglandīniem, ko medicīniski lieto dzemdību ierosināšanai.
• Topošā māmiņa var dzert raspodiņu tēju – tajā esošās vielas stimulē dzemdi, liekot tai sarauties.
• Ne mazāk būtiska lieta ir atslābināšanās un atpūšanās no ikdienas rūpēm. Dažreiz „palaišana vaļā” dod nepieciešamo atslābumu, kā trūcis pirms tam. 
• Dzemdību ierosinošie „kokteiļi”, ko izmanto dabīgu dzemdību atbalstoši speciālisti, tomēr to lietošana ne visiem ir piemērota un to drīkst darīt, tikai saskaņojot ar savu dzemdību aprūpes speciālistu, jo jāņem vērā daudzi faktori. 

    

Ja plānotais dzemdību datums ir pienācis, steigties uz slimnīcu vai palikt mājās un nogaidīt kādu dienu? Vecmāte Māra Grieze stāsta, ka nav vienas receptes visiem gadījumiem: „Lielā mērā mammas pašas nosaka, kā viņas jūtas. Ja ir nedroša sajūta, labāk sazināties ar savu aprūpes speciālistu – vecmāti vai ārstu –, lai gūtu apliecinājumu, ka bērns jūtas labi un ir laiks gaidīt, jo lielu baiļu gaisotnē tik un tā var būt problēmas ar dzemdību sākšanos. Protams, ideāli būtu, ja mammām izdotos ar saviem speciālistiem izveidot tādu kontaktu, ka ārsts pēc pārbaužu veikšanas, redzot, ka rezultāti ir labi, nesteidzina mammu un uzreiz neveicina ierosināšanu, bet mammai ļauj justies drošībā un pagaidīt – iespējams, dzemdības sāksies pašas un drīz.” 

Atsauces:
1. Due Date Statistics: A Study on the Length of Pregnancy. Pieejams šeit.
2.https://www.nice.org.uk/guidance/qs60/chapter/Quality-statement-1-Womens-involvement-in-decisions-about-induction-of-labour.   
3. http://www.acog.org/About-ACOG/News-Room/News-Releases/2013/Ob-Gyns-Redefine-Meaning-of-Term-Pregnancy. 
4. Effects of Induction of  Labour Versus Expectant Management in Women with Impending Post-term Pregnancies: The 41 Week–42 Week Dilemma. Source: Cochrane Central Register of Controlled Trials, Publisher: BMC Pregnancy and Childbirth, Publication Date: 01 January, 2014.

Žurnāls "Mammām un Tētiem" iznāk 4 reizes gadā, un to bez maksas topošie un jaunie vecāki var saņemt pie ārstiem un dzemdību namos visā Latvijā. Tāpat šo žurnālu bez maksas vari lasīt Mammamuntetiem.lv sadaļā Mūsu izdevumi.

Žurnāla izdevējs ir portāls Mammamuntetiem.lv un nodibinājums "Fonds Mammām un Tētiem".