Veselīga un pareiza vingrošana pēc ķeizargrieziena operācijas. FOTO

Ķeizargrieziens ir nopietna abdomināla (vēdera) operācija, pēc kuras celties no gultas un sākt kustēties iesaka pēc iespējas ātrāk. „Ir pētījumi, kas apstiprina, ka agrīna mobilizācija, tiklīdz paciente ir spējīga kustēties, dod daudz lielāku efektu ātrākai organisma atjaunošanai nekā pārlieku ilgs un nevajadzīgs saudzējošs gultas režīms,” stāsta fizioterapeite. Kustības uzlabo asins cirkulāciju vēdera dobumā un veicina rētas ātrāku dzīšanu, savukārt kustības un rētas „iekustināšana” mazina saaugumu risku. 

Ja ir bijusi dvīņu grūtniecība vai operācija ar komplikācijām, tad kustības un speciālos vingrojumus uzsāk dienu līdz divas vēlāk. 

Vingrojumi un aktivitātes pēc ķeizargrieziena operācijas


Piecelšanās no guļus pozīcijas
Pirmo reizi apsēsties var  palīdzēt  fizioterapeits, kas parāda, kā no sāna pozīcijas piecelties sēdus, nesasprindzinot sāpīgo un sagriezto vēdera presi. Vēderu var pieturēt ar rokām vai pie rētas piespiest spilvenu. Staigāt, neraugoties uz sāpēm, vajadzētu ar iztaisnotu muguru. Staigājot saliektā pozīcijā, ir lielāks saaugumu risks rētas rajonā.

Pareiza celšanās ir no sānu pozīcijas, atbalstoties uz apakšējās rokas un piepalīdzot ar roku, kas atrodas augšpusē. 

Diafragmālā elpošana
Jau otrajā dienā pēc operācijas var sākt vingrojumu kompleksu, kas palīdz uzlabot asinsriti vēdera dobumā. Kādēļ tas ir nepieciešams? Rēta, kas ir radusies pēc muskuļu, saišu, nervu pārgriešanas, sāk sadzīt, un, lai tajā neveidotos saaugumi un dzīšana noritētu sekmīgāk, ir ļoti svarīgi traumēto vietu pēc iespējas labāk apasiņot. To var izdarīt, veicot vingrojumus, kuros galvenā loma ir diafragmālajai elpošanai jeb elpošanai ar vēderu. Pareizi veicot elpošanu ar vēderu, mainās intrabdominālais spiediens (spiediens vēdera dobumā), un rezultātā rēta tiek maigi masēta no iekšpuses. Kustoties un elpojot mazinās saaugumu risks, rēta izskatās labāk un ir mazākas komplikāciju iespējas. 

Vingrinājumu veic, guļot uz muguras. Lēnām ievelk gaisu caur degunu tā, lai paceļas vēders, tad gaisu izpūš, cik vien iespējams. Vingrinājumu izpilda 10 reizes no rīta un vakarā. Rētu var pieturēt ar roku, un vēderu nevajag piepūst pārmērīgi lielu. 

Vēdera muskuļa trenēšana
Otrajā pēcoperācijas dienā un arī vēlāk, atgriežoties mājās, var sākt nodarbināt vēdera muskuli transversus abdominis. Tas atrodas zem vēdera taisnā muskuļa un slīpajiem muskuļiem un daļēji atbild arī par muguras stabilitāti. Taču pēc ķeizargrieziena operācijas šīs muskulis vairs nav tik elastīgs un nestrādā tik efektīvi kā pirms tā pārgriešanas.

Izelpā ievelkot vēderu, jāmēģina pievilkt nabu pēc iespējas tuvāk mugurkaulam – kā iesaka fizioterapeite, „it kā mēģinot uzvilkt ļoti šaurus džinsus”, šis muskulis tiek nodarbināts un stiprināts.

 
Vingrinājums asinsrites uzlabošanai kājās

Vēl kāds iemesls, kāpēc nepieciešams kustēties, ir trombu veidošanās profilakse kāju vēnās. Grūtniecības laikā svara un spiediena dēļ kāju vēnas paplašinās, bet mazkustība var būt iemesls trombiem, kas, atdaloties no vēnas sieniņas un pa asinsvadiem ceļojot līdz plaušām vai sirdij, var apdraudēt dzīvību. Trombu profilaksei pirmos vingrojumus var veikt, neceļoties no gultas, – piemēram, kāju un pēdu izkustināšanu un izapļošanu.

Vingrojumu veic, ērti atspiežoties uz elkoņiem, tad pārmaiņus apļo kājas. Vingrojumu izpilda 10 reizes katrai kājai no rīta un vakarā. 

Pirmie seši mēneši pēc ķeizargrieziena operācijas 
Pirmais pusgads ir jādzīvo saudzējošākā režīmā. Ilze Napituhina uzsver, ka iespēju robežās nevajadzētu nēsāt neko smagāku par 1,5–2 kilogramiem, kas dzīvē ir diezgan neizpildāms nosacījums. Nevajadzētu uz augšējiem stāviem nest bērnu ratus un cilāt smagus produktu maisus. Fizioterapeits, māmiņai izrakstoties no slimnīcas, parādīs mazuļa pareizas pacelšanas pozas, kas nekaitēs sievietei pēc operācijas. 

Mazuli pareizi ceļ, lielāko smagumu novirzot uz kājām – tās jātur ērtā platumā, pirms mazuļa celšanas viegli jāieliecas ceļos. 
 

Aktīvais sports pēc ķeizargrieziena operācijas 
Sešus mēnešus pēc operācijas ir saudzējošs režīms. Nedrīkst veikt vingrojumus, kas ļoti krasi maina iekšējo abdominālo (vēdera) spiedienu. Piemēram, guļus pozīcijā celt uz augšu taisni abas kājas reizē. Grūtniecības laikā (un arī vēl pēc dzemdībām) hormonu ietekmē nestabilākas ir kļuvušas locītavas. Pēc bērna piedzimšanas šī nestabilitāte uzreiz nepāriet, tāpēc sportojot jāuzmanās no traumām – izmežģījumiem un sastiepumiem, uzmanīgi jāveic stiepšanās vingrojumi.

Tāpat kā locītavas, arī mugurkauls grūtniecības laikā ir piemērojies lielajai slodzei. Tas ir vieglāk traumējams un var sākt sāpēt pēc dzemdībām, jo ir samazināta tā stabilitāte.
 

Nēsājot vai cilājot smagumus, ir lielāks dzemdes noslīdējumu risks, tāpēc svaru zālē cilāt lielus smagumus, iesaistot abu kāju un vēdera muskulatūru vienlaikus, nevajadzētu pirmo pusgadu ne pēc „ķeizara”, ne arī pēc dabīgām dzemdībām

Arī apmeklēt fitnesa nodarbības vai ilgstoši skriet pirmajos pēcdzemdību mēnešos nevajadzētu. 4–6 nedēļas pēc ķeizargrieziena dzemdībām, ja pašsajūta ir laba, var pamazām iemēģināt arī nopietnākas aktivitātes, pakāpeniski palielinot slodzes intensitāti un nodarbības ilgumu. Fizioterapeite papildina, ka aktivitātes – tādas kā skriešana – var ietekmēt arī salīdzinoši smagās krūtis, ja mazuli baro ar pienu. Tad ir īpaši svarīgi izvēlēties sportošanai piemērotu krūšturi. 

Kad rēta pēc ķeizargrieziena ir sadzijusi tiktāl, ka vairs nav nepieciešams plāksteris un nav arī sulošanās, ir noderīgi doties pie fizioterapeita, kas, izmantojot dažādas metodes (mīksto audu un rētas mobilizāciju, teipus, ultraskaņu u. c.), palīdzētu pret iespējamajiem saaugumiem un ļautu rētai dzīstot saglabāt elastību. 

Vai pēc operācijas ir jānēsā speciālās jostas? 
Var iegādāties un nēsāt speciālās bikses vai nospiedošās jostas, bet noteikti nederēs klasiskās muguras jostas, kuru apakšmala beidzas tieši tur, kur ir rēta. Šādu jostu varētu uzlikt uz pāris stundām un tikai pirmajās dienās pēc dzemdībām. Tomēr jāatceras, ka labāks rezultāts būs, ja vēdera muskulatūras tonusu aktīvi trenēsim.

Vingrojumus konsultēja fizioterapeite Ilva Lukstiņa