Speciālista viedoklis: Ja dzemdības nesteidzina, no iegriezuma ir iespējams izvairīties

Agrāk bija prakse: ja grūtniecei ir pilns dzemdes kakla atvērums un pagājušas jau divas stundas, tad ir jādzemdina. Īpaši tas attiecās uz pirmdzemdētājām. Tad mēs, lai paātrinātu bērna nākšanu pasaulē, diezgan bieži veicām epiziotomiju. Normas pastāv arī tagad: divas stundas no pilna atvēruma līdz bērna piedzimšanai pirmdzemdētājai; stunda, atkārtoti dzemdējot, bet, ja ir epidurālā anestēzija, tad ilgāk – līdz trim stundām.

Ja agrāk pie mums epiziotomija bija piektajai daļai dzemdētāju, pārsvarā pirmdzemdētāju, tad tagad – vidēji reizi mēnesī uz 80–90 dzemdībām. 

Taču pēdējā laikā sākām uz šo procesu skatīties atšķirīgi –  ir taču iespēja sievietei pagriezties uz vieniem sāniem, uz otriem, mums ir iespējas vairāk kontrolēt bērna stāvokli. Galvenais, lai ārsti un vecmātes pēdējā brīdī nesasteigtu. Liela nozīme ir elpošanai. Ja plīsumi tomēr veidojas, tad parasti tie ir 1., 2. pakāpes, nervi un asinsvadi pat neplīst. 

Plīsuma vai grieztas brūces šuve?
Runā, ka labāk dzīst grieztas brūces... Kādam ir jābūt plīsumam, lai griezta brūce būtu labāka? Mēs esam novērojuši: ja rodas problēmas ar šuvju dzīšanu, tad 90% gadījumu tas ir pēc epiziotomijas, nevis pēc plīsuma. Šuves bieži veras vaļā, struto, jo tās parasti nav mazas. Turklāt, ja ir bijis iegriezums, nereti tas papildus arī ieplīst. Esam pārliecinājušies, ka vienkārši vajag vairāk laika, lai sieviete dzemdētu pati, bez iejaukšanās. Epiziotomiju veicam, ja tas ir bērna interesēs – nepieciešams atbrīvot galvu, pasliktinās mazuļa sirdstoņi un ātrāk jāpabeidz dzemdības. Lai bērna piedzimšana ritētu pēc iespējas vieglāk, gan izmeklēšanas laikā, gan dzemdību posmā izmantojam arī smērvielas – eļļas, vazelīnu. 

Lasi arī:  Starpenes plīsums vai griezums dzemdībās. Ko izvēlēties?

Kas dzemdību procesā jāņem vērā, lai izvairītos no iegriezumiem 
•    Tagad ikvienā dzemdību nodaļā ir kardiotahogrāfi, kas mēra mazuļa sirdstoņus. Tos ieteicams mērīt ik pēc divām stundām. Ja bērnam laba sirdsdarbība, dzemdības nav jāsteidzina.  
Jābūt arī laikam, ko personāls velta dzemdētājai individuāli, nesteidzinot procesu. 
•    Nekādas īpašas teorijas vai projekta iegriezumu skaita samazināšanai mums nav, tikai praktiskā pieredze. Procesam pieejam galvenokārt fizioloģiski, ļaujam sievietei vairāk kustēties, staigāt, sēdēt. Dabā taču nav paredzēta epiziotomija. 
•    Taktika – būt nogaidošākiem. Vecmātei vispār jābūt ļoti pacietīgai. Kad bērnam piedzimusi galva, vairs jau nekur nav jāsteidzas, turklāt katrā dzemdību zālē ir monitori, kas uzrauga mazuļa stāvokli. Tas viss ļauj dzemdībām ritēt dabiskāk un fizioloģiskāk. 
•    Tiesa, vadlīnijas un priekšraksti liek darīt to, ko prasa, – veikt sirdstoņu pierakstu ik pēc divām stundām. Tas traucē sievietei atslābināties, atvērties, izraisa stresu, kas dzemdībās nemaz nav vajadzīgs. Dažreiz tēti, kas neizprot dzemdību vadīšanas procesu līdz galam, arī lieki uztraucas par vecmātes vai ārsta darbību un arī rada nevajadzīgus uztraukumus. 
•    Sievietei pirms epiziotomijas būtu jādod sava piekrišana tam, ka to darīs ar viņas ķermeni. Ārstam būtu jāpaziņo, ka taisās to darīt. Dažreiz sieviete, zinot, ko grasās darīt ārsts, saņemas un piedzemdē bērnu pati. 

Fonds “Mammām un Tētiem” sācis izdot žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem ar mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi.
Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.

Lejuplādēt PDF formātā

Atvērt lasīšanai online