Mazulim vajadzīgie mikroorganismi dzemdībās un pēcdzemdību periodā

Par bērna veselību labvēlīgi ietekmējošiem mikroorganismiem dzemdībās un uzreiz pēc tām stāsta sertificēta dūla Ilze Kuduliņa. 

Vaginālas dzemdības ar tām sekojošu ādas–ādas kontaktu, tūlītēja zīdīšanas uzsākšana un turpināšana vismaz pirmos sešus bērna dzīves mēnešus, kā arī pēc iespējas izvairīšanās no antibiotiku lietošanas grūtniecības laikā un dzemdībās. Tieši šie priekšnoteikumi ir nepieciešami, lai mazulis saņemtu mikroorganismus no savas mammas maksts, resnās zarnas, ādas un piena. Šie mikroorganismi savukārt ir tie, kas ilgtermiņā ietekmēs bērna veselību. 

Mikroorganismi no paaudzes paaudzē
No paaudzes paaudzē sievietes dzemdību laikā ir nodevušas saviem bērniem to mikroorganismu kopumu, kas miljoniem gadu ilgas abpusēji izdevīgas attīstības rezultātā palīdzējuši cilvēkiem izdzīvot. Mūsdienās dzimtas mikroorganismu mantojuma ķēdīte ne vienmēr turpinās, un speciālisti šā iemesla dēļ nopietni bažījas par cilvēces veselību nākotnē, saistot pieaugošos veselības sarežģījumus un slimības ar izmainīto mikroorganismu kopumu, kas apdzīvo cilvēka ķermeni. Dzemdību medikalizācija daudzās attīstītajās valstīs, tostarp arī Latvijā, ietekmē jaundzimušā un viņa mammas savstarpējā kontakta kvantitāti un kvalitāti, līdz ar to iespaidojot arī jaundzimušā mazuļa mikrobioma sastāvu un veidošanos. [1] Augstais ķeizargriezienu skaits, zīdīšanas aizvietošana ar piena maisījumiem un plašā antibiotiku lietošana jau tagad ļauj katram apdomāt, vai no mātes saņemtais mikroorganismu kopums ir bijis līdzīgs tam, kādu to mammai nodeva vecmāmiņa, un kāds būs tas, ko mēs nododam vai nodosim tālāk saviem bērniem.

Priekšnoteikumi „vislabvēlīgākā” mikrobioma iegūšanai:

    • vaginālas dzemdības;
    • ādas–ādas kontakts;
    • ekskluzīva zīdīšana no dzimšanas līdz sešu mēnešu vecumam (PVO rekomendācija);
  • izvairīšanās no antibiotiku lietošanas (rūpīgi izvērtējot risku un ieguvumu attiecību katrā atsevišķajā gadījumā).

Kas ir mikrobioms, un kāda tam nozīme
Katrā no mums mīt vesela mikroorganismu pasaule, kas skaitliskā izteiksmē pat desmitkārt pārsniedz cilvēka šūnu daudzumu un satur 150 reižu vairāk gēnu nekā visi cilvēka gēni kopā. [2] Cilvēku no iekšpuses un ārpuses apdzīvojošo mikroorganismu gēnu kopumu dēvē par mikrobiomu [1], un zinātnieki arvien vairāk aizdomājas par to, cik svarīga loma šim mikrobiomam, it īpaši zarnās mītošajiem mikroorganismiem, ir cilvēka veselībā. Jo vairāk šis jautājums tiek pētīts, jo vairāk uzzinām, ka tieši mūsu mikrobioms palielina vai samazina riskus saslimt, piemēram, ar tādām slimībām vai veselības traucējumiem kā aptaukošanās, astma, alerģija, autisms, celiakija, 1. tipa diabēts, iekaisīgu zarnu slimības, funkcionāli zarnu darbības traucējumi u. c. [3] Arvien vairāk datu tiek iegūti arī par to, ka pastāv saistība starp jaundzimušā mazuļa mikrobiomu un viņa centrālās nervu sistēmas attīstību. Tie liecina, ka mikrobioms ietekmē ne tikai uztveres, izziņas un domāšanas procesus, bet arī trauksmes sajūtu, emocionālo stāvokli un sabiedriskumu. [4]

Šobrīd ir zināms, ka vissvarīgākie faktori, kas būtiski ietekmē mikrobioma sākotnējo veidošanos, ir: mazuļa dzimšanas veids (vaginālas dzemdības vai ķeizargrieziens), mazuļa uzturs (zīdīšana vai barošana ar maisījumu) un antibiotiku lietošana. Tie mikroorganismi, kas pirmie iedzīvojas mazuļa organismā, tur arī apmetas uz dzīvi, ietekmējot cilvēka veselību ilgtermiņā, tāpēc tieši dzemdības un pirmie seši dzīves mēneši pēc dzemdībām ir kritiski svarīgi.

Agrīnais mazuļa vecums ir kritiski svarīgs viņa zarnu mikrobioma attīstībā, un šā procesa traucējumi var izraisīt tādas imūnās slimības kā pārtikas alerģijas, atopisko dermatītu un astmu. 

Vaginālas dzemdības vai ķeizargrieziens?
Agrāk pastāvēja uzskats, ka mammas puncī mazulis atrodas sterilā vidē, t. i., nesaskaras ar mikroorganismiem, taču šobrīd zinātnieki ir izpētījuši, ka pirmā saskare ar mikroorganismiem, visticamāk, notiek jau mammas dzemdē, jo mikroorganismi ir atrasti placentā, uz augļapvalkiem, augļūdeņos un nabassaites asinīs. [1] Nav vēl īsti skaidrs, kā tie tur nonāk, bet pētnieki domā, ka tie ar asinsrites palīdzību aizceļo pie mazuļa no mammas mutes dobuma. [5] Tomēr pirmā nozīmīgākā saskare ar mikroorganismiem notiek dzemdību laikā un uzreiz pēc piedzimšanas, kad mammas maksts un zarnu mikroorganismi nonāk uz mazuļa ķermeņa un gremošanas sistēmā. Jaundzimušā ādu, mutes dobumu un zarnas sāk apdzīvot (kolonizē) plašs mikroorganismu klāsts. Šie mikroorganismi būtībā apdzīvo visas gremošanas sistēmas gļotādas, it īpaši blīvi resno zarnu. Labvēlīgos fizioloģiskos apstākļos šie mikroorganismi palīdz pārstrādāt pārtiku, stiprina imūnsistēmu un novērš slimību izraisošu mikroorganismu nokļūšanu mazuļa audos un orgānos. [2]

Pastāv nozīmīgas atšķirības starp vagināli dzimušu un ar ķeizargrieziena palīdzību pasaulē nākušu mazuļu mikrobiomu. Ķeizargriezienā dzimušu mazuļu zarnu mikrobioms atšķiras no viņu mātes mikrobioma daudz vairāk nekā vagināli dzimušiem mazuļiem un satur vairāk ādas un mutes dobumam raksturīgos mikroorganismus, kā arī operāciju zālē atrodamās baktērijas. Ja vēl ķeizargrieziena operācijas prakse vai konkrētie apstākļi paredz, ka mazulis pēc operācijas uz vairākām stundām tiek šķirts no mammas, tad viņam zūd arī iespēja saņemt savas mammas ādas mikroorganismus. Arī pirmā zīdīšanas reize notiek novēloti. 

Jāsaprot, ka mazuli uzreiz pēc piedzimšanas kolonizēs mikroorganismi, kuri tur apmetīsies uz ilgtermiņa dzīvi. Ja tie nebūs viņa mammas mikroorganismi, tad tie būs kādi citi, ar kuriem zīdainis būs saskāries pirmajā laikā pēc piedzimšanas. Var paiet vairāki mēneši, kamēr ķeizargriezienā dzimušam bērnam izveidojas stabils zarnu mikrobioms [4], turklāt ievērojamas mikroorganismu sastāva atšķirības saglabājas arī pieaugušā vecumā. [1] Epidemioloģiskie pētījumi atklāj, ka mazuļiem, kas dzimuši ar ķeizargriezienu, ir lielāks risks iegūt lieko svaru, astmu, alerģiju, atopiju, celiakiju un 1. tipa diabētu. [6] Šobrīd pētnieki uzskata, ka šo veselības risku pamatā varētu būt tieši izmainītais mazuļa mikrobioms, nevis pati operācija.

Mazuli uzreiz pēc piedzimšanas kolonizēs mikroorganismi, kuri tur apmetīsies uz ilgtermiņa dzīvi. Ja tie nebūs viņa mammas mikroorganismi, tad tie būs kādi citi, ar kuriem zīdainis būs saskāries pirmajā laikā pēc piedzimšanas.

Labvēlīgākā situācijā atrodas mazuļi, kas kaut nedaudz saskārušies ar mātes maksts mikrobiomu. [7] Jebkāds kontakts starp vēl nedzimušo mazuli un viņa mammas vaginālo mikrobiomu (piemēram, dzemdību laikā plīstot augļapvalkam) ļauj mātes mikroorganismiem nokļūt pie bērna un sākt viņu apdzīvot, tādējādi ilgtermiņā labvēlīgi ietekmējot viņa veselību, pat ja dzemdības beigušās ar ķeizargriezienu. [1] Tādējādi no mikrobioma viedokļa plānotā ķeizargriezienā dzimušie mazuļi atrodas nelabvēlīgākā situācijā nekā tie, kas dzimuši akūtā ķeizargriezienā pēc tam, kad dzemdības sākušās un bijis plīsis augļūdens apvalks. Plānotā ķeizargriezienā dzimušiem bērniem ir viszemākais mikroorganismu daudzums un daudzveidība. [8]

Savukārt „labvēlīgākais” zarnu mikrobioms veidojas iznēsātiem, vagināli mājās dzimušiem, ekskluzīvi zīdītiem mazuļiem. Šiem bērniem novērots visaugstākais bifidobaktēriju un zemākais nelabvēlīgo Clostridium difficile un E. coli baktēriju skaits. [9]
 

Kompensācijas mehānismu meklējumi
Tiek pētītas metodes, kā pietuvināt ķeizargriezienā dzimušo mazuļu mikrobiomu vagināli dzimušu mazuļu mikrobiomam. Viena no tām ir zīdaiņa apslaucīšana ar marles salveti, kas pirms tam bijusi ievietota mātes dzemdību ceļos, lai uzsūktu tur esošos mikroorganismus. Lai izvairītos no tā, ka negribot mazulim tiek nodoti nevēlami, slimības izraisoši mikroorganismi, pētījumā šī metode tika izmantota tikai mātēm, kuru B grupas streptokoku analīzes bija negatīvas un nebija citu pazīmju, kas liecinātu par izjauktu mikroorganismu līdzsvaru makstī. Pirmo divu minūšu laikā pēc piedzimšanas mazuļa mute, seja un pārējais ķermenis tieši šādā secībā tika apslaucīts ar šo marles salveti. Rezultātā šo zīdaiņu mikrobioms līdzinājās vagināli dzimušu mazuļu mikrobiomam daudz vairāk nekā to ar ķeizargrieziena operāciju dzimušo mazuļu mikrobioms, kas nebija saskārušies ar mammas maksts mikroorganismiem. [10] 

Šobrīd ar ķeizargriezienu dzimušo mazuļu vecāki var censties nodrošināt pēc iespējas drīzāku ādas–ādas kontaktu starp bērnu un mammu (vai tēti, ja mamma tomēr ilgstoši nav pieejama) un izvēlēties zīdīšanu, nevis barošanu ar maisījumu. 

Tomēr pētījumi par šīs metodes drošumu un efektivitāti vēl turpinās, līdz ar to speciālisti pagaidām tās izmantošanu neiesaka. Šobrīd ar ķeizargriezienu dzimušo mazuļu vecāki var censties nodrošināt pēc iespējas drīzāku ādas–ādas kontaktu starp jaundzimušo un mammu (vai tēti, ja mamma tomēr ilgstoši nav pieejama) un izvēlēties zīdīšanu, nevis barošanu ar maisījumu. 

Zīdīšana vai piena maisījums?
Nav noslēpums, ka mammas piens ir ļoti būtisks mazuļa attīstībai un veselībai. Pētījumi rāda, ka zīdīšana sniedz aizsardzību pret elpceļu un gremošanas trakta infekcijām, alerģiskām slimībām un samazina saslimšanas risku ar tādām hroniskām slimībām kā diabēts, aptaukošanās un iekaisīgu zarnu slimības. Turklāt saslimšanu riski zīdītiem mazuļiem ir mazāki arī pieaugušā vecumā. [11] Mazāk zināms ir fakts, ka mammas pienā esošie mikroorganismi ir ārkārtīgi nozīmīgi sākotnējā jaundzimušā mikroorganismu kopuma izveidē un nobriešanā un līdz ar to būtiski ietekmē jaundzimušā imūnsistēmu. Īpaši pirmpiena sastāvs liecina par to, ka tā loma ir galvenokārt imonoloģiska, taču mammas piena labvēlīgā ietekme turpina saglabāties visu zīdīšanas laiku. 

Līdz šim ir izpētīts, ka mammas piena saņemšana mazuļa zarnu mikrobiomu ietekmē divējādi. No vienas puses, tiešā veidā apgādājot mazuli ar tam labvēlīgiem mikroorganismiem – ir atklāts, ka mammas piens satur vairāk nekā 200 sugu mikroorganismus. Šajā pienā atrodas arī mammas zarnu mikroorganismi, kas, pastāvīgi nokļūstot mazuļa gremošanas sistēmā, palīdz tur saglabāt veselīgu mikroorganismu līdzsvaru. [12] Pirmo 30 bērna dzīves dienu laikā 30 % no viņa zarnās atrodamajām labvēlīgajām baktērijām tur nonāk no mammas piena un 10 % – no mammas krūšu ādas, ko mazulis satver zīžot. Šī proporcija ir tiešā veidā atkarīga no tā, cik mammas piena procentuāli ir mazuļa uzturā. Arī pēc papildēdiena ieviešanas vēlākā vecumā mammas piena saglabāšanās uzturā turpina labvēlīgi ietekmēt mazuļa zarnu mikrobiomu. [11]

No otras puses, pienā esošie prebiotiķi (vielas, ko mazuļa organisms nesagremo, bet kas baro zarnās mītošos labvēlīgos mikroorganismus) veicina labvēlīgo un ierobežo kaitīgo baktēriju vairošanos, līdz ar to zīdītu mazuļu zarnās mītošo mikroorganismu daudzveidība ir mazāka nekā ar maisījumu barotiem bērniem, kuriem izpaliek mammas piena selektīvā iedarbība. [8] Ar maisījumu barotu mazuļu vēderizeja ir ar augstāku pH un satur vairāk patogēno baktēriju, īpaši Clostridium difficile, kas palielina ekzēmas, astmas, alerģiju, atopiskā dermatīta rašanās risku. [4]

Antibiotiku ietekme
Antibiotiku ietekme uz mazuļa mikrobiomu var sākties jau no laika, kad viņš vēl atrodas mammas dzemdē, un turpināties pēc piedzimšanas, kas ir kritiskais mikrobioma augšanas un attīstības laiks. Antibiotiku lietošana dzemdībās un agrīnajā mazuļa vecumā izmaina bērna zarnās esošo mikroorganismu sastāvu, kavējot labvēlīgo mikroorganismu vairošanos, samazinot vispārējo mikroorganismu daudzveidību un veicinot pret antibiotikām rezistentu baktēriju skaita pieaugumu. [5] Rutīnveidā antibiotikas dzemdību laikā tiek lietotas, ja ir konstatēts B grupas streptokoks, augļapvalka iekaisums vai ieildzis periods bez augļūdeņiem. Profilaktiski piemērojot antibiotiku terapiju, īpaši netiek ņemts vērā, kā tas ietekmēs mātes un mazuļa mikrobiomu. [1] Arī ar ķeizargriezienu dzimušie bērni ir bijuši pakļauti antibiotiku iedarbībai dzemdību laikā, ja tās ir saņēmusi viņu mamma. [4] Antibiotiku lietošana dzemdībās paaugstina veselībai un dzīvībai bīstama zarnu iekaisuma (nekrotiskā enterokolīta) rašanās risku zīdaiņiem, it īpaši priekšlaikus dzimušajiem, kas ir vairāk pakļauti iespējamībai, ka viņu zarnās labvēlīgo mikroorganismu vairošanos pārmāks slimnīcā iegūti nelabvēlīgi (patogēni) mikroorganismi. [1] Šie sarežģījumi visbiežāk skar tieši mazuļus ar samazinātu mikroorganismu daudzveidību, kas rodas antibiotiku lietošanas rezultātā. [4]

Lai arī pētnieki atzīst, ka antibiotiku izmantošana dzemdībās ir ievērojami samazinājusi iepriekšminēto slimību izraisītas komplikācijas, no otras puses, tik plašās antibiotiku lietošanas rezultātā ir radušās infekcijas izraisošas baktērijas, pret kurām antibiotikas vairs neiedarbojas (rezistentas baktērijas) un kas apdraud mammu un mazuļu veselību. Gan šis apstāklis, gan antibiotiku ietekme uz mātes un bērna mikrobiomu ir jāņem vērā, rūpīgi izvērtējot antibiotiku lietošanas nepieciešamību katrā konkrētajā gadījumā. [1]

Mikrobioma izpēte turpinās
Mikrobioma ietekmes un darbības izpēte vēl arvien turpinās, tāpēc tuvākajā nākotnē varam sagaidīt, ka šī informācija plašākai sabiedrībai kļūs arvien pieejamāka un, iespējams, būtiski ietekmēs to, kā varam uzlabot vai nosargāt savu veselību un kādi priekšnoteikumi jāievēro, lai gādātu par iespējami labāku pamatu bērna veselībai jau no grūtniecības laika un mazuļa pirmajām dzīves dienām.

Veselīgs mikroorganismu līdzsvars sargā no slimībām, kuras nevienam nenovēlam, bet kas mūsdienās diemžēl kļūst arvien biežākas. Pētījumi par to, kas ietekmē veselīga mikrobioma veidošanos, apliecina, ka labākais līdz šim zināmais veids, kā parūpēties par veselīgu mikroorganismu līdzsvaru, ir gādāt, lai mazuļi dzimtu dabiskās dzemdībās, tiktu zīdīti un notiktu rūpīga izvērtēšana, lemjot par antibiotiku lietošanas nepieciešamību. Arvien vairāk pētījumu apstiprina antibiotiku lietošanas, ķeizargrieziena operācijas un piena maisījuma izmantošanas saistību ar vielmaiņas un imunoloģiskiem traucējumiem vēlākā dzīvē, kā cēlonis varētu būt šo darbību rezultātā traucētā mikrobioma attīstība. Tādēļ, lai arī ir situācijas, kur šīs darbības neapšaubāmi ir nepieciešamas un nāk par labu, tomēr to slēptā blakusiedarbība ir iemesls rūpīgi izvērtēt to lietošanas nepieciešamību ne tik nopietnos gadījumos. [13]

Autore: Ilze Kuduliņa, sertificēta dūla

Izmantotā literatūra:
1. Dunn A. B. et al. The maternal infant microbiome: considerations for labor and birth. Pieejams.
2.  Cénit M. C. et al. Rapidly expanding knowledge on the role of the gut microbiome in health and disease. Biochimica et Biophysica Acta (BBA) – Molecular Basis of Disease Volume 1842, Issue 10, October.
3. Bäckhed F. et al. Defining a healthy human gut microbiome: current concepts. Future Directions, and Clinical Applications, Cell Hust & Microbiome 12, November 1, 2012. Pieejams.
4. Yang I. et al. The infant microbiome: implications for infant health and neurocognitive development. Nurs Res. Author manuscript; available in PMC 2017 Jan 1. Pieejams.
5. Tanaka M., Nakayama J. Development of the gut microbiota in infancy and its impact on health in later life. Allergology International 66 (2017) 515-522. Pieejams.
6. Hyde M. J., Modi N. The long-term effects of birth by caesarean section: the case for a randomised controlled trial. Early Hum Dev. 2012 Dec; 88(12): 943-9.
7. Kristensen K., Henriksen L., Cesarean section and disease associated with immune function. Journal of Allergy and Clinical Immunology. 2016; 137(2): 587–590. Pieejams: 
8. Se Jin Song et al. How delivery mode and feeding can shape the bacterial community in the infant gut. CMAJ. 2013 Mar 19; 185(5): 373–374. Pieejams.
9. Penders J. et.al. Factors influencing the composition of the intestinal microbiota in early infancy. Pediatrics. 2006; 118: 511–521. Pieejams.
10. Dominguez-Bello M. G. et al. Partial restoration of the microbiota of cesarean-born infants via vaginal microbial transfer. Author manuscript; available in PMC 2016, Oct. 13. Pieejams.
11. Pannaraj P. S. et al. Association between breast bilk bacterial communities and establishment and development of the infant gut microbiome. JAMA Pediatr. 2017 Jul; 171(7): 647–654. Published online 2017 Jul 3. 
12. Toscano M. et al. Role of the human breast milk-associated microbiota on the newborns’ immune system: a mini review, frontiers in microbiology. Published online 2017 Oct 25.
13. Bokulich N. A. et. al. Antibiotics, birth mode, and diet shape microbiome maturation during early life, Sci Transl Med. Author manuscript; available in PMC 2017, Feb. 14. Pieejams.

Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdod izglītojošu žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem "Mammām un Tētiem. Zīdainis". Tā mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi. Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.

Lejuplādēt PDF formātā
Atvērt lasīšanai online