Kāpēc es piedzīvoju priekšlaicīgas dzemdības?

Lai arī priekšlaicīgo dzemdību skaits Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, pērn 1012 bērniņi Latvijā piedzima pirms laika, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati. Kā skaidro Anna Miskova, priekšlaicīgas dzemdības ir tās dzemdības, kas notiek pirms pilnām 37 grūtniecības nedēļām, proti, sākot no 22 grūtniecības nedēļām līdz 36 nedēļām un sešām dienām. Vēl viens svarīgs kritērijs ir augļa svars – sākot no 500 gramiem. Tātad, ja dzemdības notiek 37 nedēļās + 0 dienās, tās jau tiek uzskatītas par iznestām dzemdībām.

Priekšlaicīgas dzemdības klasificē atkarībā no tā, kurā laikā ir dzimis bērns: 

No 22. līdz pilnām 28 nedēļām – ekstremāli priekšlaicīgas dzemdības; 
No 28. līdz 32. nedēļai – ļoti priekšlaicīgas dzemdības; 
No 32. līdz 37. nedēļai – vēlīni priekšlaicīgas dzemdības. 

Ārste skaidro, ka šāda klasifikācija ir nepieciešama, jo arī prognozes un tas, kas tālāk notiks ar bērniņu, pārsvarā ir atkarīgs no tā, kādā grūtniecības laikā mazulis nācis pasaulē, proti, jo lielāks grūtniecības laiks, jo labāka ir prognoze. “Mēs varam teikt, ka īpaši nav ko pārdzīvot tad, kad grūtniecības laiks ir 34 nedēļas un lielāks, saka ārste, paskaidrojot, ka visas problēmas, kas saistītas ar neiznestību, ar katru nedēļu arvien mazinās un pēc 34. nedēļas faktiski minimizējas. Ārste skaidro, ka šī robeža – sākot no 22 nedēļām – saistīta ar to, ka augļa plaušās sāk izstrādāties viela, kas ļauj pareizi elpot, lai gan bez intensīvās terapijas, ārstu iejaukšanās un tām tehnoloģijām, kas mūsdienās pastāv, izdzīvot nav iespējams, bet vismaz tā viela, kas ļauj elpot, ir. 

Kāpēc dažreiz bērniņi dzimst ātrāk?

Tas var būt atkarīgs no mātes veselības un arī no augļa veselības. 
Iespējamie iemesli:
- Infekcija. Tas ir ļoti nozīmīgs priekšlaicīgu dzemdību riska faktors, jo infekcijai aktivizējoties, izdalās vielas, kas veicina dzemdes kontrakcijas un var novest pie priekšlaicīgām dzemdībām;
- Dzīvesveids un stress;
- Arī smags fizisks darbs, darbs naktīs vai stāvošs darbs var radīt priekšlaicīgu dzemdību risku;
- Smēķēšana;
- Iedzimtība - ir tādi stāvokļi, kad saistaudu struktūra ir izmainīta un dzemdes kakls saīsinās; 
- Mātes saslimšana, kad ārsti ir spiesti pārtraukt grūtniecību, jo radusies situācija, kad tās turpināšanās apdraud mātes vai bērna veselību un dzīvību. A. Miskova skaidro, ka šādi gadījumi nav ļoti bieži, tomēr kā iespējamu iemeslu piemin paaugstinātu asinsspiedienu grūtniecības laikā, kas var novest pie smagas preeklampsijas, kad pastāv draudi mātes veselībai un dažreiz arī dzīvībai, un vienīgais veids, kā izārstēt māti, ir pārtraukt grūtniecību. 

Arī citu iemeslu dēļ ārsts var nolemt, ka bērniņam jānāk pasaulē ātrāk, piemēram, augļa dēļ, ja notiek augļa augšanas aizture, bērniņš neaug un neattīstās tā, kā viņam vajadzētu attīstīties, un, ja grūtniecība netiks pārtraukta, viņš izbeigs savu dzīvību. Tādos gadījumos ārsti var nolemt pārtraukt grūtniecību, izņemt augli ārā ar cerību, ka intensīvās terapijas nodaļā kopā ar speciālistiem un aprīkojumu viņam būs krietni labāk saņemt barības vielas un attīstīties. 
Anna Miskova norāda - varam palepoties, ka mūsu populācijā priekšlaicīgu dzemdību skaits nav tik liels un mums ir pietiekoši attīstītas tehnoloģijas – gandrīz viss, kas pieejams pasaulē, lai sniegtu mūsdienīgu un atbilstošu palīdzību priekšlaicīgi dzimušiem bērniņiem, ir pieejams arī Latvijā. 

Vecāku vainas sajūta

Runājot par psiholoģisko stāvokli un vainas sajūtu, laižot pasaulē bērniņu ātrāk par noteikto termiņu, ārste paskaidro, ka mūsdienās cerības uz labvēlīgu grūtniecības iznākumu ir ļoti augstas, līdz ar to mēs esam noskaņoti, ka visam jābūt labi un, ja realitāte izrādās citādāka, ne tāda, kā plānots, ar to ir grūti sadzīvot. 
Arī hormonālās izmaiņas atstāj ietekmi, tāpēc ārste norāda – apkārtējiem ir ļoti svarīgi to saprast un māmiņu atbalstīt, tomēr reizēm var būt nepieciešama profesionāla palīdzība un atbalsts. “Tā ir vesela zinātne, kā mēs runājam ar sievieti un kā viņu nokonsultējam,” saka mediķe, pieminot, ka šī saruna ir ļoti, ļoti svarīga. “Mēs cenšamies runāt pareizi, bet ļoti svarīgi ir arī tas, kāda psiholoģiskā atmosfēra valda ģimenē,” viņa saka, norādot uz nepieciešamību apkārtējiem atbalstīt sievieti, kura piedzīvojusi sava bērniņa piedzimšanu ātrāk, bet pašai sievietei - meklēt psihologa vai psihoterapeita palīdzību, lai tiktu galā ar psiholoģisko spriedzi, nospiedošajām emocijām un vainas sajūtu.

Uz vietas Rīgas Dzemdību namā māmiņai, kuras bērniņa nākšana pasaulē notikusi ne tā, kā bija cerēts, ir pieejams psihologs, tomēr emociju kamola šķetināšanai vajadzīgs laiks, tāpēc ir vērts apdomāt par iespēju vērsties pie speciālista arī pēc izrakstīšanās no slimnīcas.  

Ja bijušas priekšlaicīgas dzemdības vai kāds cits nelabvēlīgs iznākums grūtniecības un dzemdību laikā, tad pieaug pēcdzemdību depresijas risks, tāpēc rūpes par sevi priekšlaicīgu dzemdību gadījumā ir jo īpaši svarīgas, norāda speciāliste. “Tas nav tādēļ, ka jūs kaut ko nepareizi darāt, bet jūsu ķermenis tā dara, tā izdalās hormoni, izveidojas tāds fons,” viņa paskaidro un uzsver, ka šodien, 21. gadsimtā, mums ir pieejama šī iespēja aiziet pie psihoterapeita un uzsākt problēmas risināšanu. 

Nepieciešamības gadījumā  Rīgas Dzemdību nama darbinieki pieaicina Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas Klīnikas speciālistus. 

“Protams, ļoti svarīga ir arī personāla attieksme priekšlaicīgo dzemdību gadījumā, īpaši, ja runājam par ekstrēmi priekšlaicīgām dzemdībām, kad mēs nezinām, kāds būs rezultāts. Ir ļoti, ļoti svarīgi nodrošināt attiecīgo atmosfēru, intimitāti, empātiju, jo no tā būs atkarīgs, kāds psiholoģisks fons būs pēc tam,” viņa norāda, pieminot, ka var meklēt atbalstu arī no citām māmiņām slimnīcā, kuras piemeklējusi līdzīga problēma, vai vērsties priekšlaicīgi dzimušo bērniņu pacientu grupās, kur var atrast dzirdīgas un, kas ir būtiski – situācijas smagumu izprotošas ausis. 

Ārste norāda, ka māmiņas emocionālā stāvokļa uzlabošanas labad ir svarīgi, lai ari apkārtējie līdzdarbotos, saprastu un atbalstītu viņu, nevis terorizētu - pabaroja vai nepabaroja, baro ar krūti vai nebaro, iedeva ūdentiņu vai neiedeva, nomainīja autiņbiksītes vai nenomainīja. Kā palīdzēt? Paņemt bērniņu un doties pastaigā, lai māmiņa paguļ vai var veltīt pāris stundas sev un atpūtai. 

Priekšlaicīgu dzemdību risku mazināšana

Ārste skaidro, ka mūsu gēnos jau ir ierakstīts, kā mēs funkcionēsim, kā mūsu ķermenis strādās, taču arī apkārtējās vides ietekme var mainīt gēnu darbību. “Ja mums ir ģenētiski noteikta tendence uz lieko svaru un mēs ēdīsim daudz un nekustēsimies, tad ļoti ātri tiksim pie aptaukošanās, bet, ja mēs zinām, ka mums ir tāda tendence, mēs dzīvojam veselīgu dzīvesveidu un ēdam pareizi, tad attiecīgi tas nenotiks,” skaidro speciāliste, paskaidrojot, ka grūtniece ir tā vide, kurā attīstās auglis, un viss, kas notiek ar māti, viņas diēta un dzīvesveids - ietekmē augļa attīstību. Jau mātes dzemdē attīstoties, bērniņam var izveidoties tendence uz cukura diabētu, uz aptaukošanos, uz sirds asinsvadu saslimšanu, un tas viss ietekmē tālāko augļa dzīvību. Kā veidojas mātes vide? No tā dzīvesveida, no tās diētas, no tās veselības, kurā sieviete paliek stāvoklī. Vesela māte ir vesels bērns. 

A.Miskova uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai topošajai māmiņai būtu laba veselība un normāls svars, taču tas nebūt nenozīmē, ka ar hronisku vai psihiatrisku saslimšanu sirgstoša sieviete nevar plānot grūtniecību. “Vienkārši vajag panākt slimības kontroli, remisiju un tad plānot grūtniecību uz vislabvēlīgākā fona, un attiecīgi grūtniecības laikā ievērot veselīgu dzīvesveidu un kontrolēt svaru, kā arī ievērot miera režīmu – nestrādāt naktis un drusciņ sevi pasaudzēt,” skaidro mediķe. Tātad šie ir faktori, kurus sieviete var ietekmēt, tomēr reizēm grūtniecības laikā rodas “zemūdens akmeņi”, piemēram, infekcija vai ģenētiska tendence, ko mēs nevaram mainīt vienkārši ar pareizu dzīvesveidu. 

Ārste norāda, ka priekšlaicīgas dzemdības var izraisīt arī saīsināts dzemdes kakls, un tas var notikt gan infekcijas, gan ģenētiskas noslieces dēļ, kā arī tad, ja topošā māmiņa zem sirds nes vairāk nekā vienu bērniņu. Saīsinātu dzemdes kaklu var noteikt ultrasonogrāfijas laikā, kuru zema riska grūtniecēm veic otrā trimestra laikā, kad dakteris to izmēra. Ja garums ir atbilstošs, priekšlaicīgu dzemdību risks ir neliels. Ja, ritot grūtniecībai, attīstās problēmas, kas aktualizē priekšlaicīgu dzemdību draudus, tad dzemdes kaklu mēra atkārtoti un ārsti lemj, kā rīkoties, lai tos novērstu vai pagarinātu grūtniecību. 

Citādāk ir tad, ja grūtniecības uzskaitē stājas paciente, kurai ir priekšlaicīgu dzemdību risks, un visnopietnākais no riskiem ir iepriekš notikušas priekšlaicīgas dzemdības vai vēlīns aborts. Tad dzemdes kakls pacientei tiek mērīts 16. grūtniecības nedēļā un atkarībā no rezultāta tiek noteikta attiecīga ārstēšana. 

Kā palīdzēt māmiņai

Tomēr ja bērniņš pasaulē nācis ātrāk, A.Miskova uzsver, ka ir svarīgi dot jaunajai māmiņai laiku - pastaigāt ar ratiem un paveikt rutīnas mājasdarbus. “Es neredzu, ka notiks kaut kas slikts, ja vīrs pats sev uztaisīs ēst,” saka ārste un piebilst, ka arī citi radinieki var palīdzēt ar mājas darbiem “Manuprāt, tas ir vislabākais variants, kā atbalstīt jauno māmiņu,” viņa saka.
“Jāveido tādi apstākļi, lai māmiņa ar priekšlaicīgi dzimušu bērniņu var veltīt laiku sev, un izdarīt ko tādu, kas uzlabos viņas pašsajūtu. Es vienmēr saku – nekad nevajag atteikties no palīdzības, īpaši, ja ir dvīņi,” saka A.Miskova. 

Esmu grūtniece un man draud priekšlaicīgas dzemdības

Ja grūtniecības gaitā ir atklājies, ka pastāv priekšlaicīgu dzemdību draudi, viens no svarīgākajiem ieteikumiem, ir saglabāt mieru, saka ārste, paskaidrojot, ka stresa apstākļos izdalās stresa hormoni, tai skaitā kortizols, kas nelabvēlīgi ietekmē reproduktīvo orgānu apasiņošanu, kā rezultātā veidojas nelabvēlīgs fons un dzemdes kontrakcijas. 

Ārste saprot, ka ir viegli pateikt: “Nepārdzīvo!”, tomēr ir jāstrādā ar sevi, jāsaglabā miers un jāsaprot, ka no mediķu puses tiek darīts viss, lai panāktu labu iznākumu. “Jādomā par to, ka viss būs labi,” saka Anna Miskova.