5 jautājumi, uz kuriem sev godīgi jāatbild pirms dzemdībām

Vispirms – atlaist kontroles grožus

Reizēm ir novērots, ka sievietes mūsdienās ir ļoti aizņemtas, ļoti darbīgas. Viņas skrien, veic daudzus pienākumus, sievietēm patīk kontrolēt lietas un viņas nodarbina savu prātu ar citām raizēm nevis domā par savu iekšējo pasauli. Ir cilvēki, kas uzskata, ka šāda domāšana un sevis izzināšana ir māņi un pekstiņi, tomēr dūla uzsver – tas, kā sieviete globāli jūtas savā dzīvē, ir cieši saistīts ar to, kā sākoties dzemdībām, sievietei vērsies dzemdes kakls. Ir ļoti būtiski atstāt pagātnē dusmas, aizvainojumu un bailes – šīs ir emocijas, kas dzemdībās nepalīdzēs. 
Dzemdības ir process, kuru mēs nevaram kontrolēt, tāpēc ir ļoti būtiski iemācīties palaist savas bažas un strādāt pie tā, lai kontrolējošā sajūta mazinās. Jo apzinātāk sieviete palaiž vēlmi kontrolēt,  jo vieglāk viņai klāsies dzemdībās. Bieži sievietes un vīrieši domā, ka grūtniecība ir kaut kas viens, dzemdības – kaut kas cits un pēcdzemību periods jau atkal pavisam kaut kas cits. Tomēr tās visas ir ļoti saistītas lietas un nav atraujamas cita no citas. I. Babure norāda, ka tāpat šie procesi nav atraujami no visa sievietes dzīves konteksta.

Lūk, 5 dzīves aspekti, par kuriem grūtniecei ir vērts padomāt, lai labāk sagatavoties dzemdībām emocionāli:

1. Kā es jūtos kā sieviete?

Šis ir pirmais jautājums, ko ir vērts apsvērt. Cilvēks pirmām kārtām ir pats par sevi. Un šeit ir svarīgi domāt tieši par sevi kā par sievieti – nevis par profesionāli vai noteikto sociālo lomu, ko es dzīvē ieņemu. Vai esmu sevi realizējusi sevi kā sieviete? Vai šķiet, ka es esmu pati gudrākā, vai man patīk visu kontrolēt, vai man patīk visu zināt vai saprast?

Šis ir jautājums par to, vai es sev kā sieviete patīku, vai esmu komfortā ar savu ķermeni? Vērts arī saprast, kādas ir manas attiecības ar rotāšanos – vai man patīk izcelt savu ķermeni vai labāk patīk to paslēpt? Grūtniecība ir par pieņemšanu – šajā laikā sieviete daudz nespēj neko kontrolēt. Ir veselīgi, ja sieviete pieņem savu ķermeni un priecājas par to – īpaši grūtniecības laikā, kad notiek tik ievērojamas ķermeņa izmaiņas.

2. Vai mana dvēsele ir saskaņā ar ķermeni?

I. Babure norāda, ka pēc viņas domām – ja dvēsele ir saskaņā ar cilvēka ķermeni, ja cilvēks jūtas apmierināts ar vidi un apstākļiem, kurus sev ir radījis, dvēsele labprāt uzkavēsies mūsu ķermenī. Savukārt, ja cilvēks dzīvo ar dusmām, aizvainojumu un neapmierinātību uz sevi un savas dzīves apstākļiem, arī ķermeni mēdz piemeklēt ari fiziskas kaites.

3. Partnerattiecības – vai tās mani piepilda?

Šis ir lielas stūrakmens, kas kļūst jo sevišķi svarīgs grūtniecības laikā. Vai tās ir tādas, kādas to vēlējos? Iespējams, ka bērnībā esmu iztēlojusies savu dzīvi ar princi un skaistā pilī, bet realitāte ir tāda, kas neliek justies man apmierinātai. Dūla iedrošina – ir iespējas to mainīt, ja vien ir gribēšana. Viņa uzskata, ka  katra cilvēka iespējas mainīt dzīvi ir ļoti lielas, un tas sākas ar vienu mazu, bet ārkārtīgi nozīmīgu soli – ar lēmuma pieņemšanu. Līdzko mēs pieņemam šo lēmumu, visas izmaiņas ir iespējamas.

Eksperte uzsver – ja partnerattiecībās ir kādas problēmas, par to vajadzētu vienlīdz domāt gan no partnera, gan no sava skatu punkta. Tas ir – nevis tik daudz domāt, kāpēc mans partneris ir tāds, kāds viņš ir (slinks, rupjš, pasīvs utt.), bet gan – kāpēc es esmu izvēlējusies šādu partneri? Kāpēc es esmu kopā ar šādu cilvēku, ja viņš man liek justies slikti?

Nevajadzētu tik daudz domāt, kāpēc mans partneris ir tāds, kāds viņš ir (slinks, rupjš, pasīvs utt.), bet gan – kāpēc es esmu izvēlējusies šādu partneri?

Tāpat ir jāatceras – lai arī mēs katrs nākam no savas ģimenes ar savām tradīcijām, jaunā ģimene veido pati savus noteikumus un veco ģimeņu noteikumi nav 100 % jākopē. Ģimene var ieviest pidžamu sestdienas, ja vēlas, vai svētdienas brokastīs ēst tikai saldumus, ja abiem tas ir pieņemams. Dūla uzsver, ka paiet ilgs laiks, līdz partneri viens otram pielāgojas un saprotams, ka attiecību sākumā būs domu dalīšanās par dažādiem jautājumiem.

4. Aprunāties par mammas lomu

Gaidot bērniņu (pirmo, otro vai piekto), mainās sievietes sociālā loma. Ja līdz šim sieviete ir bijusi vienkārši jauna sieviete, tad tagad – viņa būs mamma. Vai divu bērnu māmiņa – viņa ieiet citu mammu, pieaugušo sieviešu sabiedrībā jau kā mamma. Sievietei ir jāapjauš, ka tagad jautājumi, ko viņā saņems, būs ne tikai par viņu, bet par vēl kādu – par bērnu. 

Šis ir arī laiks, kad grūtniecei nāk prātā sava mamma – kāda viņa bija? Cik mīļa un gādīga, vai otrādi – nemīļa viņa bija? Vai es gribu būt tāda kā mana mamma vai tieši otrādi? Ir izcili, ja šos jautājums, ja sarunas par grūtniecību, dzemdībām un būšanu par mammu var izrunāt ar savu mammu. Ja tas nav iespējams, ir vērts sameklēt dzimtā vai draugu lokā kādas sievietes, kam ir bijusi pozitīva dzemdību pieredze, ar kurām pārrunāt savas bažas vai vienkārši tikt uzklausītas.

Eksperte norāda – grūtniecēm noteikti nevajag klausīties šausmu stāstos par citu sieviešu dzemdību pieredzi. Mums nav nevienam jāizrāda cieņa, klausoties šausmu stāstos, ko kāds ir piedzīvojis!

Grūtniecēm noteikti nevajag klausīties šausmu stāstos par citu sieviešu dzemdību pieredzi. Mums nav nevienam jāizrāda cieņa, klausoties šausmu stāstos, ko kāds ir piedzīvojis!

5. Noslēgt pamieru ar vīrišķo pusi

Tēvam neapšaubāmi ir milzīga loma meitas dzīvē un meitas grūtniecība noteikti ir laiks, kas ari tēvam var būt satraucoša. I. Babure norāda, ka meitenes vienmēr dzīvē meklē tēti un tēta atbalstu un grūtniecība varētu būt laiks, kad meita var uzrunāt savu tēvu un pajautāt, kā viņš jūtas, kad drīz būs jaunā – vectētiņa – lomā? Ir ļoti svarīgi noslēgt pamieru ar vīriško pusi, ja iespējams – izrunāt sasāpējušos jautājumus. Jebkāds aizvainoujums vai dusmas, kas sievietē paliek neatrisināts, vēlāk var ietekmēt dzemdību norisi. Dzemdības nav vieta, uz kuru iet dusmīgām, norāda I. Babure.

Kāpēc tas vispār ir svarīgi?

Dūla norāda, ka reizēm saskaras ar skepsi no cilvēkiem, kas uzskata, ka šādi jautājumi, domājot par dzemdībām, ir lieki. Tomēr viņa no savas un savu kolēģu pieredzes apgalvo – visi šie jautājumi, ko uzdot sev par karjeru, sievietību, attiecībām, savu mammu un tēti – nosaka to, kā vērsies sievietes dzemdes kakls. Tam ir ļoti liela nozīme. Dzīves aizvainojumi, dusmas, adrenalīns un bailes nav sabiedrotais dzemdībās – tas šo procesu tikai bremzēs. Tāpēc ir tik būtiski godīgi sev atbildēt uz šiem jautājumiem, lai ar savām emocijām tiktu galā pirms lielā notikuma – dzemdībām.

Vidu video “Dzemdību ceļš mammai un mazulim” skaties Mammāmuntētiem.lv Facebook kanālā šeit.