Vai un kā ķeizargrieziens ietekmē bērna raksturu

Dabīgi dzemdējušo mammu un ķeizargriezienu piedzīvojušo mammu viedokļu sadursmēs šķīst dzirksteles. Tomēr fakts, ka ikkatrs mūsu dzīves notikums atstāj nospiedumus mūsu raksturos, ir neapstrīdams. Kādus? Cik ilgi? Cik nopietnus? Šo tēmu jau vairākus gadus desmitus pēta perinatālā psiholoģija pēta, kā dzemdību veids ietekmē bērnu, viņa veselību un raksturu. 

Šobrīd ir skaidrs, ka tas, ko mātes sajūtām grūtniecības laikā ir milzīga nozīme tālākajā bērna un mammas attiecību veidošanās procesā. Tas, ko piedzīvo mamma un kā viņa piedzīvoto nodod bērniņam, ietekmē attiecību veidošanos starp bērnu un mammu pēcdzemdību periodā, kā arī to, kā sieviete sevi uztvers kā māti kopumā, izejot no savas dzemdību pieredzes, stāsta RSU pasniedzēja, psihoterapeite Laura Valaine

Lielākoties sievietes iztēlojas, kādām ir jābūt dzemdībām, bet, ja tās notiek ar sarežģījumiem un ir jāveic ķeizargrieziens, tad sievietei var palikt subjektīvas emocijas – vilšanās, vainas sajūtas, dusmas uz sevi vai personālu. Šīs negatīvās emocijas var būt par iemeslu depresijai, posttraumatiskā stresa sindromam, miega traucējumiem, ietekmēt arī zīdīšanu un tālākās attiecības ar bērnu. 
 

Likumsakarīgi, ka mātes psihiskā veselība ietekmē kontaktu ar bērnu. Ja mamma spēj bērnu nomierināt, tad bērns nomierinās, bet, ja māte ir trauksmē un stresā, fokusējas uz savām izjūtām un nespēj pieslēgties bērna vajadzībām, sniedzot vajadzīgo mierinājumu, tad nepatīkamā dzemdību pieredze var radīt grūtības būt tuvā emocionālā kontaktā ar bērnu.  Pētījumos novērots, ka mammas pēc ķeizargrieziena vai subjektīvi negatīvas dzemdību pieredzes nereti bērnu raksturo ar negatīviem vārdiem. “Viņš tāds spītīgs (nevis mērķtiecīgs)” utml.  

Mīti un fakti par ķeizargrieziena ietekmi uz bērnu

1. Operācijas laikā bērns neiegūst mātes dabīgo mikrofloru, mainās dabīgais mikrobioms. Tas var ietekmēt imunitāti. Pieredzē balstītie pētījumi liecina, ka tas vairāk ietekmē pirmās dzīves nedēļas un mēnešus, šādiem bērniņiem biežāk var būt atopisks dermatīts.
2. Kad bērns dzimst dabiskās dzemdības, viņš vairākas stundas ir saspiests atrodas distresā. Viņš saņem gan mātes stresa hormonus, gan viņā veidojas savējie stresa hormoni. Ja bērns operācijas dēļ nav izgājis cauri šim posmam, viņam nav iespējas adaptīvā veidā nobriest hipofīzes hipotalāma virsnieru asij, kas regulē stresa hormona izdalīšanos. Tāpēc pirmajos dzīves 6 mēnešos šie bērni mazāk reaģē uz stresoriem, viņiem vajag vairāk stresoru. Bet teikt, ka tam būs ietekme pēc 10 gadiem, šobrīd nevar.
3. Bērniem, kas dzimst ar ķeizargriezienu, biežāk var būt problēmas ar ādu, ēšanu, miegu. Liela nozīme ir mātes psihoemocionālajai daļai, kā viņa mijiedarbojas ar bērnu. UDHS un autisms neuzrāda nekādu saistību ar ķeizargriezienu.  Pārējie faktori – alerģija, atopija, astma, ir aktuāli pirmajā dzīves gadā, pēc tam izlīdzinās. Vēlāk ietekme vairāk ir no attiecībām, kas veidojas starp māti un bērnu.