Pētījums: 36% sieviešu dzemdībās ir piedzīvojušas vardarbību

Lai gan tēma ir svarīga, tā ir pirmā liela mēroga aptauja par dzemdību pieredzi Latvijā. Aptaujā kopumā piedalījusies 2591 sieviete, no kurām 1440 bija dzemdējušas vismaz vienu bērnu kādā no Latvijas slimnīcām. No 1440 dzemdējušām sievietēm 36% atbildēja, ka pirms dzemdībām, dzemdību laikā vai pēc dzemdībām ir saskārušās ar negatīvu attieksmi no medicīnas personāla puses. 61% ar negatīvu attieksmi nebija saskārusies, bet 3% izvēlējās neatbildēt uz jautājumu.

“Norstat Latvija iestājas par to, lai pētījumu dati būtu ne tikai pielietojami biznesa vidē dažādu lēmumu pieņemšanā, bet arī lai tie aktualizētu dažādas sabiedrībai nozīmīgas tēmas. Šajā pētījumā mēs aptaujājām sievietes no visas Latvijas, lai saprastu, vai un cik aktuāli ir runāt par negatīvo pieredzi dzemdību laikā. Pētījums parāda, ka vairums aptaujāto sieviešu nav saskārušās ar negatīvu pieredzi dzemdību laikā. Tomēr dati rāda arī to, ka negatīva pieredze mēdz atgadīties, īpaši emocionālā,” komentē Norstat Latvija vadītāja Linda Ezera.

Visbiežāk sievietes saņēmušas negatīvus komentārus par: 

• savu izskatu vai rīcību (41% no tām, kas saskārušās ar kādu no vardarbības formām dzemdībās), pārmetumus par elpošanas, spiešanas (32%), zīdīšanas un bērna aprūpes (32%) prasmju trūkumu,
• 22% no sievietēm, kas piedzīvojušas negatīvu attieksmi, ziņojušas, ka viņu palīdzības saucieni tikuši ignorēti,
• 17% saskārušās ar melošanu un informācijas noklusēšanu,
• 16% ar kliegšanu,
• 12% ar draudiem,
• 14% piedzīvojušas neiejūtīgu pieskaršanos vai vardarbīgu turēšanu,
• 15% gadījumu notikusi nesaskaņota spiešana uz vēdera vai cita fiziska ietekmēšana.

Daļa sieviešu dalījušās ar savām atmiņām plašāk, pieminot gan nepamatotu nošķiršanu no jaundzimušā, gan nesaskaņotu praktikantu iesaisti, gan plīsumu nekvalitatīvu šūšanu, kas radījusi gadiem ilgu diskomfortu, un pat bērna nāvi ārstu nolaidības dēļ.

“Šī pētījuma rezultāti liecina ne tikai par to, ka negatīva un pavirša attieksme pret dzemdētājām Latvijā ir visnotaļ izplatīta, bet arī par to, cik augsts ir sabiedrības tolerances līmenis pret vardarbību kopumā,” 

akcentē pētījuma iniciatore publiciste Agra Lieģe-Doležko. Viņa piebilst: “Regulārā “padomju mantojuma” piesaukšana nav attaisnojums risinājuma atlikšanai — ir radikāli jāmainās gan medicīnas iestāžu iekšējai kultūrai, gan sabiedrības reakcijai uz šo šķietami ikdienišķo vardarbību. Gan kliegšana, gan nicīgi komentāri, gan atstāšana bez palīdzības — tās visas ir vardarbības izpausmes.”

Pētījumā noskaidrots, ka negatīva attieksme ir nākusi no:

• ārstiem (45% gadījumu),
• vecmātēm (41%),
• medmāsām (43%),

Vardarbībai dzemdībās ir vienlīdz pakļautas gan rīdzinieces, gan lielo Latvijas pilsētu, gan lauku iedzīvotājas.

“Vēlamies akcentēt, ka pētījuma mērķis nav nobiedēt topošās māmiņas vai veicināt negatīvu viedokli par dzemdību pieredzi Latvijā. 

Vairākums sieviešu piedzīvo pozitīvu attieksmi no personāla dzemdību laikā, bet mēs nevaram izlikties neredzam, ka 3 no 10 sievietēm dzemdībās ir saskārušās ar emocionālo vardarbību,”

 piebilst Norstat Latvjia vadītāja Linda Ezera.

“Vienīgais pieņemamais rādītājs šajā jautājumā būtu nulle. Tāpat kā vardarbība ģimenē vai skolā — nav normāli, ka ar to saskaras ne 36%, ne 5% sieviešu. Normāli ir, ja ar to nav spiests saskarties neviens,” piebilst Olga Procevska.