Dina Ceple: labai dzemdību pieredzei jāsāk gatavoties laicīgi

Labai dzemdību pieredzei jāsāk gatavoties laicīgi 

Mazuļa pieteikšanās jaunajām māmiņām visbiežāk ir priecīga vēsts, bet bieži rodas jautājums – ar ko sākt, gatavojoties lielajam notikumam? Pirmkārt, gatavošanās dzemdībām jāuzsāk jau laicīgi, tas nozīme, ka ļoti svarīgi darba projekti un citi profesionālie izaicinājumi jāsāk atlikt jau no mazuļa ieņemšanas brīža, nevis no 30. nedēļas, jo dažas nedēļas, lai pilnībā sagatavotos dzemdībām un pēcdzemdību laikam, var būt nepietiekami. Lai nodrošinātu sev pēc iespējas pozitīvāku pieredzi dzemdībās, gatavošanos varētu sadalīt vairākās jomās:

• mentālajā, 
• ķermeniskajā, 
• savstarpējās attiecībās. 

Domājot par dzemdībām ieteicams gatavoties trīs līmeņos 

Pirmais līmenis, pie kura jaunajai māmiņai jāpiedomā, ir mentālā sagatavošanās – visas cilvēka domas un arī hormonālās sistēmas regulācijas nāk no galvas un, ja sieviete mentāli nejūtas pietiekami stabili, tad pastāv iespēja, ka dzemdību pieredze gan fiziski, gan emocionāli būs izaicinošāka. Tāpēc īpaši svarīgi sakārtot prioritātes, jo gaidīt bērniņu, tas nozīmē darīt svarīgāko darbu pasaulē - tādā ziņā, ka nekā lielāka par šo cilvēka dzīvē nav un visi citi darbi, projekti un notikumi var pagaidīt.

Nākamais līmenis skar sievietes fizisko ķermeni, tas ir, topošās mammas uzturs un fiziskās aktivitātes. Ne velti ir teiciens, ka mēs esam tas, ko mēs ēdam, jo sevišķi grūtniecībā. Ir izpētīts, ka augu valsts produktu  uzturs palīdz vieglāk atvērties dzemdes kaklam, savukārt proteīni ir nepieciešami spēkam, lai mazuli būtu vieglāk laist pasaulē. Tāpat liels cukura patēriņš, tajā skaitā augļi, var ietekmēt bērna svaru, tāpēc ieteicams izvairīties no cukuriem, saldajiem augļiem, baltajiem miltiem. Lai spētu piedzemdēt savu mazuli, jaunajai māmiņai jābūt pietiekami labā fiziskajā formā. Tās ir regulāras pastaigas katru dienu, varbūt peldēšana, grūtnieču joga, stiepšanas vingrojumi, pilates, arī iešana uz trenažieru zāli, tas varētu būt jebkas, ko sieviete jūt kā sev ērtu aktivitāti, ko var veikt saudzīgā veidā ar profesionāla trenera vai fizioterapeita atbalstu.

Visbeidzot tās ir attiecības ģimenē, kurām, gatavojoties dzemdībām, ir jāvērš lielāka uzmanība. Sievietei dzemdībās ir svarīga drošības, patvēruma un miera sajūta, tādēļ tas, kādas ir viņas attiecības ar partneri, ģimeni un vispār ar pasauli, ir svarīgas, domājot par labu dzemdību pieredzi. Gaidību laikā pārim ieteicams arī apsvērt nepieciešamību piesaistīt pāru terapeitu vai psihoterapeitu, kas palīdzētu grūtniecības laikā strādāt arī pie tā, lai pāra attiecībās tiktu saglabāts savstarpējs miers. Tāpat pie šīm attiecībām tiek pieskaitīta seksuālā dzīve, lai mazinātu dažādus riskus, tajā skaitā dzemdību darbības disfunkciju. Ja vien nav grūtniecības pārtraukšanās draudu, laba, regulāra, piepildoša seksuālā dzīve grūtniecības laikā ir svarīga.

Kuru vietu izvēlēties dzemdībām – mājas vai stacionāru? 

Kādas ir galvenās atšķirības katrai no dzemdību pieredzēm un kas būtu jāņem vērā, izvēloties vienu vai otru dzemdību pieredzi? 

• Mājdzemdības visbiežāk izvēlas sievietes, kuras vēlas pašnoteikties savās dzemdībās, ir gatavas uzņemties atbildību par savu dzemdību norisi, viņas vēlas piedzīvot dabiskas dzemdības, bez iejaukšanās, epidulārās anestēzijas un citām medicīniskām manipulācijām. Latvijā mājdzemdību statistika ir visnotaļ pozitīva – uz stacionāru no šādām dzemdībām tiek pārvesti 4% – 6% grūtnieču, pārsvarā tās ir sievietes, kuru dzemdības mājās ir arī viņu pirmās dzemdības. Atkārtotās dzemdībās šie procenti ir krietni mazāki – no 0.5% līdz 2%. Pēc pieredzes sievietēm, kuras izvēlas bērniņu laist pasaulē mājās, piemīt liela pašpietiekamība, laba sagatavotība un spēja uzņemties atbildību par savu lēmumu un iespējamajām sekām. 

• Dzemdības stacionārā, būtu jāizvēlas tām sievietēm, kuras pēc konsultācijas ar dzemdību speciālistu (vecmāti, ginekologu), izvērtējot savu veselības stāvokli, secina, ka viņai,  piemēram, veselības stāvokļa dēļ, nebūtu ieteicams dzemdēt mājās. Respektīvi, ja iepriekš ir bijušas kādas slimības vai operācijas, nav bijis laiks pilnvērtīgi sagatavoties dzemdībām, nav partnera atbalsta, ja vairāk gribas paļauties uz to, ko teiks ārsts un pietrūkst savu zināšanu par dzemdībām – šie visi būtu iemesli, kāpēc ieteicams dzemdības izvēlēties stacionārā. 

Vērtīgs ieteikums topošajām māmiņām ir nebūt pārgalvīgām, bet racionālām, objektīvi palūkoties uz savu dzīvi, resursiem un savām iespējām grūtniecības laikā parūpēties par sevi gan fiziski, gan mentāli.

Vai ir iespējams sagatavoties posmam, kad bērniņš jau nācis pasaulē?

Gatavošanās dzemdībām bieži vien aizņem visu jauno māmiņu laiku un uzmanību. Tomēr īstā dzīve, reālie dzīves pārbaudījumi sākas tieši pēc bērniņa ienākšanas ģimenē. Attiecībā uz pirmo mazuli, lai kā sieviete gatavotos, realitāte vienmēr viņu tomēr pārsteigs. Pirmā bērniņa piedzimšana ir transformējoša un grūta pieredze, vienlaicīgi tā paņem no sievietes pilnīgi visus resursus, kas viņai palikuši pēc dzemdībām. Tas ir pavisam normāli, ja pēcdzemdību posms ir “kā pa miglu”. Ir divi noguruši vecāki, pilnīgi jaunas attiecības, kas ir jāveido, jāiepazīst jauns cilvēks un no viņa ķermeņa valodas jāuztver, ko viņš grib. Tas prasa visu mammas laiku, visas viņas maņas ir vērstas uz mazuli, līdz ar to viņa nav pieejama apkārtējiem, bieži vien arī savam partnerim.

Pēcdzemdību posmam viennozīmīgi ir iespējams un pat ļoti vēlams sagatavoties tehniski, tas nozīmē sagādāt dažādus palīglīdzekļus sākot no piena pumpīša un krūšu galu uzliktņiem līdz autiņbiksītēm,

tā, lai visu paredzēto laiku var veltīt sev un mazulim. Viena no pēdējo laiku tendencēm starp jaunajām māmiņām, kas aizgūta no rietumiem, ir “Baby shower” tradīcija, kur mamma nosvin bērniņa gaidīšanu. Tas var būt lielisks veids, kā nodrošināties ar pēcdzemdību posmā nepieciešamo atbalstu gan palīglīdzekļu iegādē, gan saimniecisko pienākumu sadalē – kāds ar uzņemties, piemēram, pagatavot jaunajai ģimenei siltas vakariņas un atvest tās pirmajā nedēļā pēc dzemdībām, kad māmiņai vēl pašai nav tik daudz spēka gatavot.

Tomēr jaunajām māmiņām jāatgādina, ka ārsts nekad nezinās par sievieti to, ko viņa pati zina par sevi. Līdz ar to viss, ko speciālists var, ir uzdot uzvedinošus jautājumus un aicināt sievieti pašai izsvērt savu iespējas, vajadzības, spēju uzņemties atbildību par savām dzemdībām, izvēloties, piemēram, mājdzemdības vai attiecīgi dalīt šo atbildību ar stacionārā esošajiem speciālistiem.