Kāpēc dzemdes kakla priekšlaicīga saīsināšanās ir tik bīstama? Plus iespējamās ārstēšanas metodes

Kas ir priekšlaicīga dzemdes kakla saīsināšanās?

Normāls dzemdes kakla garums ir vismaz 26 mm līdz 24. grūtniecības nedēļai. Savukārt priekšlaicīga dzemdes kakla saīsināšanās nozīmē, ka dzemdes kakla garums līdz 24. grūtniecības nedēļai ir saīsinājies līdz 25 mm vai ir pat vēl īsāks. 

Dzemdes kakla saīsināšanās var noritēt bez sūdzībām un simptomiem vai arī par to var liecināt velkošas sāpes vēderā un/vai muguras lejasdaļā, gaiši izdalījumi palielinātā daudzumā vai asiņošana no maksts.

Priekšlaicīga dzemdes kakla saīsināšanās var notikt vienas grūtniecības laikā, un tā var atkārtoties arī nākamajās grūtniecībās.

Kāpēc notiek priekšlaicīga dzemdes kakla saīsināšanās?

Priekšlaicīgas dzemdes kakla saīsināšanās riska faktori var būt daudzveidīgi un bieži neskaidri, tie var būt gan iedzimti, gan iegūti.

Biežākais iegūtais priekšlaicīgas dzemdes kakla saīsināšanās riska faktors ir infekcija
un/vai iekaisums dzemdes kaklā un/vai dzemdē, asiņošana no dzemdes, piemēram, zemu novietotas placentas dēļ, vai dzemdes pārstiepums, piemēram, dvīņu grūtniecības gadījumā.

Retāk priekšlaicīgu dzemdes kakla saīsināšanos izra

isa iepriekš piedzīvotas spontānas vai operatīvas vaginālas dzemdības (augļa vakuumekstrakcija), ķeizargrieziena operācijas, ginekoloģiskas procedūras (piemēram, dzemdes dobuma abrāzija, histerorezektoskopija), dzemdes kakla priekšvēža saslimšanas un to ārstēšana, decidua novecošana – dzemdes iekšējā slāņa nepilnvērtība, kas var ierosināt priekšlai

cīgas dzemdības, progesterona darbības samazināšanās.

Iedzimts priekšlaicīgas dzemdes kakla saīsināšanās riska faktors var būt ģenētiskas saslimšanas vai arī dzemdes anomālijas, piemēram, divragu dzemde vai dzemdes starpsiena.

Gadījumos, kad priekšlaicīga dzemdes kakla saīsināšanās notiek ģenētisku iemeslu dēļ, piemēram, saistaudu patoloģijas gadījumā, sievietei ir raksturīgs saistaudu vājums arī citos orgānos, kas var izpausties ar biežiem locītavu mežģījumiem, paplašinātām jeb varikozām vēnām, urīna nesaturēšanu, hemoroīdiem u. c. Vainām.

Ir svarīgi saprast, ka dzemdes kakla saīsināšanos neizraisa grūtnieces mazkustīgums vai sportošana, dzimumdzīve vai citi dzīvesveida faktori. 

Vienmēr priekšlaicīgas dzemdes kakla saīsināšanās gadījumā nepieciešams pārrunāt konkrēto situāciju ar savu ginekologu.

Ārstēšanas metodes:

Progesterona terapija

Veselīgas grūtniecības norisei būtisks hormons ir progesterons, kas pārsvarā veidojas placentā, taču tā sintēze dažādu iemeslu dēļ var būt samazināta.

Pacientēm ar priekšlaicīgu dzemdes kakla saīsināšos iesaka progesterona terapiju – 200 mg mikronizēta progesterona katru dienu makstī pirms gulētiešanas līdz 36. grūtniecības nedēļai. 

Progesterona terapija ir efektīva apmēram 38% pacienšu. Pētījumos pierādīts, ka progesterona terapija par 30 40% samazina priekšlaicīgu dzemdību risku un par 60–80% – jaundzimušā maza dzimšanas svara, respiratorā distresa sindroma, kā arī mirstības risku.

Antibakteriālā terapija

Situācijās, kad priekšlaicīgas dzemdes kakla saīsināšanās cēlonis ir dzimumceļu un tai sekojoša dzemdes infekcija, ārsts var rekomendēt antibakteriālu terapiju. Mērķtiecīga antibakteriālā terapija 60–75% gadījumu likvidē infekciju un ļauj turpināt grūtniecību līdz 34. grūtniecības nedēļai un ilgāk.

Dzemdes kakla sašūšana

Pacientēm ar priekšlaicīgu dzemdes kakla saīsināšanos konkrētās situācijās efektīva ārstēšanas metode ir dzemdes kakla sašūšana jeb cerklāža. 

Pēc dzemdes kakla sašūšanas 70–90% gadījumu dzemdības notiek, auglim esot dzīvotspējīgā vecumā, taču bez ārstēšanas tā notiek tikai 10–30% gadījumu.

Dzemdes kakla sašūšanu jeb cerklāžu iespējams veikt caur vēderu (transabdomināli) vai caur maksti (transvagināli), biežāk izmantojot divu veidu šuves – Shirodkar vai McDonald cerklāžu Atkarībā no klīniskās situācijas dzemdes kakla sašūšanu var veikt gan pirms grūtniecības, gan grūtniecības laikā.

Materiāls tapis sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti.

Literatūra:

1. Berghella, V., et al. (2022). Cervical insufficiency. UpToDate.

2. Coutinho, C. M., Sotiriadis, A., Odibo, A., Khalil, A., D’Antonio, F., Feltovich, H., Salomon, L. J., Sheehan, P., Napolitano, R., Berghella, V., da Silva Costa, F., on behalf of the ISUOG Clinical Standards Committee. (2022). ISUOG Practice Guidelines: role of ultrasound in the prediction of spontaneous preterm birth. Ultrasound Obstet, 60: 435–456.
3. Lockwood, C. J., et al. (2021). Pathogenesis of spontaneous preterm birth. UpToDate.
4. Robinson, J. N., et al. (2018). Preterm birth: Risk factors, interventions for risk reduction, and maternal prognosis. UpToDate.
5. Romero, R., et al. (2014). Preterm Labor: One Syndrome, Many Causes. Science,
345(6198):760–765.