Citu sieviešu satraucošie stāsti un citi faktori! Kas izraisa bailes dzemdēt?

Seksuālā vardarbība un tās sekas

Kā liecina gan jaunāki, gan agrāk veikti pētījumi, seksuālā vardarbība pagātnē var būt viens no faktoriem, kas veicina baiļu rašanos no dzemdībām. 2000. gadā veiktajā pētījumā [1], kurā aptaujāja 26 sievietes Apvienotajā Karalistē, kuras norādīja uz neizskaidrojamām bailēm no dzemdībām, atklājās ievērojama saistība ar bērnībā piedzīvoto seksuālo vardarbību. 

Sievietes šādas pieredzes dēļ var izjust nepatiku pret iespējamu dzemdību aprūpi un izvairīties no tās. Šāda tokofobija var būt radusies saistībā ar piedzīvoto seksuālo vardarbību vai arī tokofobiju kā depresijas simptomu. Radības caur dzemdību ceļiem (vaginālas dzemdības) šādām sievietēm var raisīt atmiņas par pieredzēto seksuāla rakstura vardarbību un veicināt traumatisku dzemdību pieredzi (kas arī nākotnē var pastiprināt bailes). 
 

Šo saistību apstiprināja arī 2016. gadā veiktais pētījums [2], kurā tika pētīta 85 sieviešu dzemdību pieredze. Proti, apstiprinājās, ka sievietes ar bērnībā piedzīvotu seksuālu vardarbību, dzemdības bieži raksturoja kā ļoti biedējošas. Ievērojama daļa šo sieviešu stāstīja par uzmācīgām atmiņām dzemdību laikā, savukārt daļai bija arī disociatīva pieredze – aptuveni 41% pieredzēja uzmācīgas atmiņas par traumatisko pieredzi un aptuveni 58% piedzīvoja disociāciju, kas, iespējams, noveda pie emocionālas norobežošanās no dzemdību aprūpes personāla vai kalpoja kā dzemdību sāpju pārvarēšanas mehānisms [3].
 

Pētījumi un speciālistu pieredze par atbalsta sniegšanu sievietēm, kas cietušas no seksuālās vardarbības dzīves laikā, ir jāņem vērā un saudzīgi, situācijai atbilstoši jāatbalsta. Piemēram, parasti aprūpē būtu jāiesaista tikai sievietes (jo visbiežāk varmāka bijis vīrietis, un intīmi pieskārieni, kas ir dzemdībās, var likt ķermeniski uzplaiksnīt atmiņām, aizsargreakcijām) un pēc iespējas jāizvairās no pozas uz muguras, kurā nereti veikta seksuālā darbība. 

Šīm sievietēm ir ļoti svarīga šajā intīmajā norisē, dzemdībās, ir pašnoteikšanās! 

LoGiudice un Beck (2016) veiktais pētījums rāda, ka šādi cietušas sievietes var būt neapmierinātas ar sniegto aprūpi un viens no iespējamiem iemesliem tam var būt tas, ka pirmsdzemdību aprūpē, dzemdību un dzemdību laikā, veselības aprūpes sniedzēji neefektīvi komunicēja, liedzot šīm sievietēm balsstiesības par savu dzemdību pieredzi. 

Tika aprakstīts, ka veselības aprūpes sniedzēji veica procedūras bez paskaidrojumiem, atstājot viņas neinformētas par savu ķermeni un dzemdību procesu, kas lika viņām justies pamestām novārtā un neuzklausītām.
 

Riska faktors – depresija un citi psihiskās veselības traucējumi

No daudziem pētījumiem secināms, ka īpaši emocionālai aprūpei jāpievēršas sievietēm ar depresiju, trauksmi un citiem psihiskās veselības traucējumiem, jo tie palielina baiļu un to seku iespējas. 
 

Piemēram, Polijā veiktajā pētījumā, kurā piedalījās 359 grūtnieces, konstatēts, ka sievietēm, kuras pirms grūtniecības ir piedzīvojušas psihiatrisku ārstēšanu, ir augstāks baiļu no dzemdībām līmenis [4]. Trauksme un depresija ir nozīmīgi tokofobijas riska faktori, jo pētījumos ir novērota spēcīga saikne starp bailēm no dzemdībām un depresijas simptomiem, pēctraumatisko stresu un dažādu dzīves notikumu pārdzīvojumiem gan pirmdzemdētājām, gan atkārtoti dzemdējošām sievietēm [5]. 
 

Papildus psihiskajai veselībai, uzmanību var vērst uz sievietes personības iezīmēm. Piemēram, pirmdzemdētājām ar neirotisku personību ir tieksme uz tokofobijas attīstību grūtniecības laikā [6].
 

Kā ietekmē finansiālās grūtības

RSU bakalaura programmas “Vecmāte” absolventes Elizabetes Sandas Ezes pētījumā sievietes reti norādīja uz to, ka bailes par dzemdībām ietekmē bažas par finansiālo stāvokli. Arī izglītības līmenis neietekmēja baiļu rādītājus. 
 

Ir zinātniskie avoti, kur ir atrodama dzemdību baiļu saikne ar finanšu situāciju. Piemēram, viens pētījums liecina, ka ekonomiskā nedrošība un nestabila nodarbinātības situācija var pastiprināt nedrošības un neaizsargātības sajūtu, veicinot pastiprinātu satraukumu par dzemdību procesu. [7]
 

Sociālā loka atbalsts, tostarp partnera sniegtais atbalsts un ar to saistītā apmierinātības līmeņa saistība ar dzemdību bailēm ir kompleksa parādība, un pētījumu rezultāti atšķiras [8].
 

Sievietes, kuras uzskata, ka viņu partneri vai sociālais loks – tuvinieki, sniedz nepietiekamu atbalstu, var izjust pastiprinātu trauksmi un raizes par dzemdībām [9].
 

Citu sieviešu stāsti

Papildus faktors, kam var būt ietekme uz dzemdību bailēm, ir uzzinātie citu sieviešu dzemdību stāsti. Pazīstamu sieviešu vai ģimenes locekļu stāstītais par negatīvo dzemdību pieredzi var būtiski ietekmēt sieviešu gaidas un priekšstatus par dzemdībām, neatkarīgi no viņu pašu dzemdību pieredzes. 

Tomēr sievietēm, kam jau ir bērni, šie stāsti bieži vien mijas ar raizēm, kas izriet no savām traumatiskām dzemdībām, un dažkārt tās spēj arī pastiprināt [10].
 

Protams, mūsdienās risku palielināt bailes rada arī internetā pieejama informācija. Piemēram, 14,8% Turcijā dzīvojošo sieviešu bailes no dzemdībām palielinājās saistībā ar interneta vidē iegūto informāciju [11].

Atsauces: 

[1] Ilska, M., Brandt-Salmeri, A., Kołodziej-Zaleska, A., Banaś, E., Gelner, H. and Cnota, W. 2021. Factors associated with fear of childbirth among Polish pregnant women. Scientific Reports, 11(1). Iegūts no: https://doi.org/10.1038/s41598-021-83915-5 [sk. 08.05.2024.].

[2] Ijaz, R., Awan, S. N., Khan, M. J., Bibi, H. 2022. Moderating role of neuroticism

between tokophobia and mental health among primigravidas. Khyber Medical

University Journal. Iegūts no: https://doi.org/10.35845/kmuj.2022.20898[sk. 08.05.2024.].

[3] Lukasse, M., Schei, B., Ryding, E. L. and Bidens Study Group. 2014. Prevalence and

associated factors of fear of childbirth in six European countries. Sexual & Reproductive Healthcare, 5(3), 99-106. Iegūts no: https://doi.org/10.1016/j.srhc.2014.06.007 [sk.08.05.2024.].

[4] Toohill, J., Fenwick, J., Gamble, J., Creedy, D. K., Buist, A. and Ryding, E. L. 2014.

Psycho-social predictors of childbirth fear in pregnant women: an Australian

study. Open Journal of Obstetrics and Gynecology. Iegūts no: https://www.scirp.org/html/5-1430696_47161.htm[sk. 08.05.2024.].

[5] Fenwick, J., Toohill, J., Creedy, D. K., Smith, J. and Gamble, J. 2015. Sources,

responses and moderators of childbirth fear in Australian women: A qualitative

investigation. Midwifery, 31(1), 239–246. Iegūts no: https://doi.org/10.1016/j.midw.2014.09.003 [sk. 08.05.2024.].

[6] Kizilirmak, A. and Calpbinici, P. 2022. Investigation of the effect of pregnant women’s childbirth-related Internet use on fear of childbirth. Journal of Obstetrics and Gynaecology, 42(7), 3007–3013. Iegūts no: https://doi.org/10.1080/01443615.2022.2125297 [sk. 08.05.2024.].

[7] Dekel, S., Thiel, F., Dishy, G. and Ashenfarb, A. L. 2018. Is childbirth-induced PTSD

associated with low maternal attachment? Archives of Women’s Mental Health, 22(1), 119–122. Iegūts no: https://doi.org/10.1007/s00737-018-0853-y

[sk. 08.05.2024.].

[8] Rondung, E., Magnusson, S. and Ternström, E. 2022. Preconception fear of childbirth: experiences and needs of women fearing childbirth before first pregnancy. Reproductive Health, 19(1). Iegūts no: https://doi.org/10.1186/s12978-022-01512-9

[sk.08.05.2024.].

[9] Nath, S., Lewis, L.N., Bick, D., Demilew, J. and Howard, L.M. 2021. Mental health

problems and fear of childbirth: a cohort study of women in an inner‐city maternity

service. Birth, 48(2), 230-241. Iegūts no: https://doi.org/10.1111/birt.12532

[sk. 08.05.2024.].

[10] Grundström, H., Malmquist, A., Ivarsson, A., Torbjörnsson, E., Walz, M. and

Nieminen, K. 2022. Fear of childbirth postpartum and its correlation with post-traumatic stress symptoms and quality of life among women with birth complications — a crosssectional study. Archives of Women’s Mental Health, 25(2), 485–491. Iegūts no: https://doi.org/10.1007/s00737-022-01219-7 [sk. 08.05.2024.].

[11] Beiranvand, S.P., Moghadam, Z.B., Salsali, M., Majd, H.A., Birjandi, M. and Khalesi,

Z.B. 2017. Prevalence of fear of childbirth and its associated factors in primigravid

women: A cross-sectional study. Shiraz E-Medical Journal, 18(11). Iegūts no:

https://doi.org/10.5812/semj.61896 [sk. 08.05.2024.].