Grūtniecei bail no dzemdībām! Kas var palīdzēt un vai šīs bailes var ietekmēt mātes un bērna veselību?
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bakalaura programmas "Vecmāte" absolvente Elizabete Sanda Eze savā bakalaura darbā* iedziļinājās šajos jautājumos, apskatot pasaules pētījumus, kā arī pati pētīja latviešu jauno māmiņu bailes.
Pētījumā, kurā piedalījās 545 dalībnieces, kas tika intervētas drīz pēc pirmās pirmsdzemdību vizītes, tika konstatēta saikne starp tādiem izplatītiem emocionālajiem traucējumiem kā depresija, trauksme un lielākām bailēm no dzemdībām.
Sievietes ar bailēm no dzemdībām bieži attiecināja pret sevi depresijas simptomus, tostarp garastāvokļa nomāktību un bezcerību, kas izpaudās arī bezcerības un zema pašvērtējuma sajūtā saistībā tieši ar dzemdību procesu.
Dekel et al. pētījums, kurā piedalījās 685 sievietes, atklāja – lai gan demogrāfiskie faktori, piemēram, dzemdību veids un dzemdību komplikācijas tieši neietekmēja pieķeršanās līmeni, pētījumā konstatēts, ka mātes trauksmes līmenis dzemdību laikā un jaundzimušā veselības komplikācijas, būtiski ietekmēja mātes piesaisti. Sievietēm, kuras pirmajos mēnešos pēc dzemdībām piedzīvoja iespējamu ar dzemdībām saistītu pēctraumatiskā stresa sindromu, bija zemāks pieķeršanās līmenis.
Zviedrijā veiktā pētījumā, kurā piedalījās 157 sievietes, kuras piedzīvojušas traumatiskas dzemdības, gandrīz trešdaļa sieviešu pauda spēcīgas bailes no dzemdībām, kas saglabājās arī pēc dzemdībām, bet gandrīz piektajai daļai bija pēctraumatiskā stresa sindroma simptomi. Sievietēm, kurām pēc dzemdībām bija saglabājušās stipras bailes no dzemdībām, bija ievērojami augstāks šo simptomu līmenis, un tika novērota ievērojama pasliktināšanās vairākos dzīves kvalitātes aspektos, tostarp fiziskajā funkcionēšanā, enerģijas līmenī, emocionālā labsajūtā un sociālajā interaktivitātē.
Kas varētu palīdzēt
Dzemdību baiļu mazināšanai ir būtiska nozīme, lai veicinātu pozitīvus dzemdību rezultātus, nodrošinātu atbalstošu dzemdību vidi un emocionāli veselīgu pēcdzemdību periodu. Bailes no dzemdībām ir saistītas ar nelabvēlīgiem dzemdību rezultātiem – dzemdību pirmais un periods var būt garāks, var būt nepieciešama lielāka medicīniskā iejaukšanās dzemdību laikā.
Niansēta izpratne par dzemdību bailēm palīdz speciālistiem saprast, kas ir nepieciešams, lai piedāvātu individualizētu aprūpi, psiholoģisko atbalstu un efektīvas komunikācijas stratēģijas.
Nozīme ir grūtniecības un dzemdību atbalsta modelim. Piemēram, sešu Eiropas valstu pētījumā (Beļģijas, Islandes, Dānijas, Lietuvas, Norvēģijas, Zviedrijas), viszemākais baiļu līmenis no dzemdībām izrādījās sievietēm no valsts, kur pārsvarā pirmsdzemdību aprūpi un turpmāko dzemdību uzraudzību saņem no viena speciālista. Šī valsts ir Beļģija.
Minētais novērojums liecina, ka aprūpes nepārtrauktība, jo īpaši pazīstama veselības aprūpes sniedzēja vadībā, var mazināt psiholoģisko slogu, kas saistīts ar iepriekšējo negatīvo dzemdību pieredzi.
Dzemdību sagatavošanās kursi kā viena no atslēgām!
Pētījumos iegūtie rezultāti atklāj to, cik lietderīgi ir dzemdību sagatavošanās kursi, kuri spēj mazināt bailes un uzlabot topošo mammu dzemdību pieredzi. Pētījumā, kurā piedalījās 400 pirmdzemdētājas Irānā, secināts, ka sievietēm, kuras piedalījās dzemdību sagatavošanas nodarbībās, bija divreiz zemāks baiļu līmenis no dzemdībām salīdzinājumā ar tām, kuras šādās nodarbībās nepiedalījās.
Līdzīgi Turcijā veiktā pētījumā, sievietēm, kas izgāja pirmsdzemdību sagatavošanu, salīdzinājumā ar tām, kuras saņēma ierasto pirmsdzemdību aprūpi, bija lielāka pašpietiekamības sajūta dzemdībās, paškontrole tajās, mazāk baiļu no dzemdībām, lielāka saņemtā atbalsta izjūta, mazāk pēctraumas stresa traucējumu pēc radībām.
Ir valstis, kur ir standarta prakse katrā ārstniecības iestādē preventīvi visām grūtniecēm novērst/mazināt bailes no dzemdībām. Piemēram, Zviedrijā. Tur sievietes saņem pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpi, kā arī vecmātes sniegtas konsultācijas ir pieejamas ikvienai pacientei. Parasti sievietes atklāj savas bailes pirmsdzemdību vizīšu laikā, ļaujot vecmātēm nekavējoties novērtēt viņu trauksmes līmeni un piemērot atbilstošus risinājumus.
Nīderlandē veikts pētījums, kurā piedalījās 141 grūtniece ar augstu dzemdību baiļu līmeni, un papildus arī piedalījās viņu partneri, atklāj, ka nozīmīgi baiļu mazināšanā palīdz apzinātībā balstīta pieeja dzemdību un jaundzimušo aprūpe. Šajā programmā iesaistītajām dalībniecēm par 51% samazinājās iespēja, ka viņas pašas pieprasīs ķeizargrieziena operāciju.
Uz apzinātību balstītās dzemdību nodarbības, kuras vadīja pieredzējušas vecmātes, notika deviņās iknedēļas sesijās, no kurām katra ilga trīs stundas. Šīs sesijas ietvēra apzinātības meditācijas praksi, grupu diskusijas, lai dalītos meditācijas pieredzē, un izglītošanu par psiho-bioloģiskajiem procesiem organismā perinatālajā periodā. Turklāt topošajiem pāriem nodrošināja padziļinātas nodarbības par dzemdībām, uzlabojot viņu izpratni un sagatavošanos dzemdību pieredzei.
Protams, nozīme ir ne tikai sagatavošanai pirms dzemdībām, bet aprūpei pašās radībās. Pierādīts, ka ar pozitīvu dzemdību pieredzi saistās pietiekama informācijas un atbalsta sniegšana, kā arī iesaistīšana lēmumu pieņemšanā. Tomēr sievietes ar dzemdību bailēm bieži ziņo par nepilnībām šajās jomās, īpaši attiecībā uz kontroles zaudēšanas sajūtu dzemdību laikā.
Gan speciālistu, gan gaidībās esošās ģimenes un viņas tuvinieku izpratne par dzemdību bailēm paver ceļu izprast bailes, meklēt piemērotākos ceļus, lai tās mazinātu, lai meklētu un rastu labāko aprūpi un atbalstu dzemdību laikā. Manā pētījumā gūtās atziņas var noderēt aprūpes speciālistiem, izstrādājot uz pierādījumiem balstītus protokolus un intervences pasākumus, lai mazinātu bailes no dzemdībām, tādējādi uzlabojot dzemdību rezultātus.
*Veicot pētījumu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bakalaura darba programmas "Vecmāte" ietvarā, autore Elizabete Sanda Eze 2024. gadā vienā no Latvijas dzemdību iestādēm aptaujāja 209 sievietes otrajā vai trešajā dienā pēc dzemdībām, vēloties noskaidrot, no kā dzemdībās baidās sievietes Latvijā un citās valstīs.