Ar plīsumiem dzemdībās saskaras 9 no 10 sievietēm! Ko darīt, lai novērstu, iesaka fizioterapeite

Lielākā daļa plīsumu, kas rodas dzemdību laikā, ir pirmās vai otrās pakāpes, un šūšana nepieciešama 60–70% gadījumu. 

Tiek norādīts, ka 2023. gadā Latvijā 1. un 2. pakāpes plīsumu absolūtais skaits bija 3211 jeb 22,5%, bet 3. un 4. pakāpes plīsumu absolūtais skaits bija 88 gadījumi, kas ir 0,6% (4). 

Austrijas dzimšanas reģistrā (2017) norāda, ka 3. pakāpes plīsumi notiek 1.9% gadījumu, bet 4. pakāpes 0.1%. Šajā pašā gadā Vācijā 3. pakāpes – 1.7%, bet 4. pakāpes plīsumi 0.12%. 

Pēc citiem datiem tiek norādīts, ka tas sasniedz 2–11%. Valstīs, kur ir stingrāka diagnostikas prakse, šis procents var sasniegt pat 15%, kā arī risks pirmdzemdētājām ir augstāks. 

Tātad ir risks nediagnosticētiem plīsumiem un jo īpaši anālā sfinktera bojājumiem. Austrālijā tiek norādīts, ka pat līdz 30% 3. un 4. pakāpes plīsumi netiek atklāti dzemdību laikā (3).

 

Kā iedalās plīsumi? 

Ir vairāku tipu plīsumi un to iedalījumi.

• 1. pakāpes plīsumi. Tie ir nelieli, skar tikai ādu un maksts gļotādu. Parasti sadzīst ātri un bez ārstēšanas. 
• 2. pakāpes plīsumi. Tie skar maksts gļotādu, starpenes muskuļus un ādu. Parasti tiek lietotas šuves. 
• 3. pakāpes plīsumi. Tie skar maksts gļotādu, starpenes ādu, starpenes muskulatūru un ārējās anālās atveres sfinkteru. Šīs pakāpes plīsumus iedala pakāpēs a, b un c. 3a – ir ieplīsis mazāk nekā 50% ārējā anālā sfinktera biezuma; 3b – vairāk nekā 50% biezuma; 3c – ārējais un iekšējais anālais sfinkters ir plīsis. 
• 4. pakāpes plīsumi. Tie ietver maksts gļotādas, starpenes ādas un muskulatūras plīsumus, ārējās un iekšējās anālās atveres sfinktera un taisnās zarnas gļotādas plīsumu (1;2). 

Cik ātri dzīst dzemdību plīsumi?

1. un 2. pakāpes plīsumi parasti sadzīst vidēji trīs nedēļu laikā, bet 3. un 4. pakāpes bojājumiem vajadzīgas 4–6 nedēļas. Diskomforts var būt, apmeklējot tualeti, apmazgājoties, kā arī staigājot. Dziļākas šuves var uzsūkties pat pēc 3–4 mēnešiem.

 

Riska faktori plīsumiem:

• Stangu izmantošana dzemdībās; 
• Dzimšanas svars virs 4 kg un galvas apkārtmērs virs 35 cm; 
• Mediāna epiziotomija; 
• Vakuuma ekstrakcija; 
• Plecu distocija;
• Tupus pozīcija dzemdībās; (1;2) 
• Tie var būt arī citi faktori, piemēram, ģenētika, sievietes audu stāvoklis bērna dzimšanas brīdī, veselības stāvoklis (piemēram, maksts sēnīte u.c.);
• Dzemdību straujums un izstumšanas ātrums.

Riska faktori 3. un 4. pakāpes plīsumiem

• Pirmdzemdētāja (5–7%), pie atkārtotām dzemdībām 1–3%;
• Mazulis > 4 kg;
• Plecu distocija;
• Ieilgusi 2. dzemdību fāze;
• Instrumentālas vaginālas dzemdības;
• Epidurālā anestēzija (saistībā ar pagarinātu 2. dzemdību fāzi un instrumentālās iejaukšanās risku);
• Mediāna epiziotomija;
• Straujas dzemdības (3).

Riska faktoru mazināšanai iesaka veikt starpenes masāžu grūtniecības un dzemdību laikā. Grūtniecības laikā to var sākt veikt no aptuveni 34.–35. grūtniecības nedēļai. Noteikti arī iekļaujot aktīvu dzīvesveidu un vingrošanu.

Kā veikt starpenes masāžu?

Izvēlies sev piemērotāko lubrikantu vai eļļu (piemēram, gatavās eļļas starpenes masāžai), iekārtojies ērtā pozīcijā, relaksējies. Vienu pirkstu ievieto maksts ejā, veic uzsiedienu un it kā raksti U burtu – virzies uz leju uz vienu un uz otru pusi. Pakāpeniski var palielināt gan iestiepumu, gan dziļumu. 

Veic vismaz četras reizes nedēļā 5–10 minūtes.

Noteikti ieteicams veikt masāžu, ja iepriekšējās dzemdībās bijuši plīsumi vai vienkārši šajā apvidū ir rētaudi, kas padara atsevišķas zonas audus ne tik elastīgus.
 

Ko darīt, atgriežoties no dzemdībām mājās? 

1. Seko līdzi vēdera izejai. Lieto uzturā produktus, kas veicina vēdera izeju. Nepieciešamības gadījumā, konsultējoties ar ārstu, izmanto medikamentozu terapiju. 

Aizcietējumi var traucēt brūču dzīšanai. Apsēžoties uz poda, zem kājām var novietot pakāpienu un ar ķermeni nedaudz paliekties uz priekšu gan defekācijas, gan urinācijas laikā.

2. Var izmantot vēsuma kompreses, kas uzliktas uz sāpīgās vietas. Piemēram, ledu ievieto audumā un uzliek skartajai vietai.
 

3. Iegurņa pamatnes vingrojumi. Ne tikai muskulatūras spēka uzlabošanai, bet arī iegurņa pamatnes muskulatūras relaksācijai, kas var būt saspringta. Vingrojumi uzlabos asinscirkulāciju šajā apvidū un dzīšanas procesus. Dažādos literatūras avotos minēts atšķirīgs laiks, lai šādas aktivitātes uzsāktu, bet noteikti tas jādara pakāpeniski. Lēna uzsākšana var būt jau no pirmajām pēcdzemdību dienām. 
 

4. Maiga kontrastduša starpenes apvidum, pie lielākas pakāpes plīsuma – arī ap anālo atveri.
 

5. Vingrojumi citām ķermeņa zonām. Iegurņa pamatne strādā kopā ar citām ķermeņa daļām, muskulatūru.

6. Pietiekams daudzums ūdens – vismaz 1,5 l dienā.

7. Fiziskas aktivitātes, lai uzlabotu apasiņošanu. Var sākt ar pastaigām, atkarībā no pašsajūtas pagarinot noieto kilometru skaitu un ātrumu. Noteikti jāiekļauj spēka, kā arī mobilitātes un stabilitātes vingrojumi.

8. Atpūta. Palīdzēs mazināt tūsku, diskomfortu. Ieteicams atpūtas laiku pavadīt guļus jeb horizontālā stāvoklī, lai mazinātu slodzi uz starpeni. Pie 3.–4. pakāpes plīsumiem pirmās divas nedēļas dienas laikā ieteicama vismaz divu stundu atpūta guļus uz muguras, lai noņemtu slodzi uz starpenes zonu. Ja iespējams, šajā laikā var veikt gaisa peldes (dzīvošanās ar kailu ķermeņa lejasdaļu), bet 2–8 nedēļas – vismaz vienu stundu (5).

9. Smagumu celšana. Vismaz pirmās divas nedēļas nevajadzētu celt nekādus citus smagumus kā vien savu bērniņu. Ar 3.–4. pakāpes plīsumiem to vajadzētu ievērot 4–6 nedēļas. Ja nav iespēju samazināt smagumu celšanu, tad noteikti jāievēro ergonomiku. 

Kā pareizi kopt brūci?

• Regulāra apmazgāšanās;
• Regulāras gaisa peldes;
• Nav pierādījumu par to, ka būtu nepieciešami speciāli līdzekļi kopšanai;
• Regulāra higiēnisko ieliktnīšu nomaiņa.
•  

Pārsvarā komplikācijas pēc plīsumiem nav, izņemot noteiktos gadījumos. Riski vairāk saistīti ar iegurņa pamatnes muskulatūras disfunkciju, dzimumdzīves izmaiņām vai rektālām problēmām. 

3. un 4. pakāpes plīsumiem var būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa paaugstināts risks iedzīvoties šāda veida problēmās. 

• Īstermiņā var būt problēmas ar gāzu saturēšanu, fēču smērēšanos, pēkšņu vēlmi doties uz tualeti. 
• Ilgtermiņa sekas: vaginālās sienas prolaps, fēču nesaturēšana. 

Izmantotā literatūra: 
1. Kropshofer, S. et al. Management of Third and Fourth-Degree Perineal Tears After Vaginal Birth. Guideline of the DGGG, OEGGG and SGGG (S2k-Level, AWMF Registry No. 015/079, December 2020). 2022. 

2. Aigmueller, T., et al. Guidelines for the Management of Third and Fourth Degree Perineal Tears After Vaginal Birth. 2013.

3. Third and Fourth Degree Perineal Tears Clinical Care Standard. Australian Commission on Safety and Quality in Health Care.2021

4. Veselības statistikas datubāze. MCH080.Mātes slimības, grūtniecības un dzemdību sarežģījumi. 

5. Mercys hospitals ltd. Physiotherapy after 3rd or 4th degree tear.