Uzlabojas sieviešu pozitīvā pieredze dzemdībās, tomēr ir piedzīvota arī verbālā neiejūtība
![Joprojām izplatītākās ir verbālas un emocionālas vardarbības formas, piemēram, rupja runāšana, pacienta neinformēšana par procedūrām vai neiejūtīga attieksme.](https://mutcdn.fra1.digitaloceanspaces.com/125509/conversions/photo-1583710457367-47de0ea21fef-696x464.jpg)
FOTO: Unsplash.com
Joprojām izplatītākās ir verbālas un emocionālas vardarbības formas, piemēram, rupja runāšana, pacienta neinformēšana par procedūrām vai neiejūtīga attieksme.
RSU docentes Elizabetes Ārgales vadītajā pētījumā par grūtnieču vajadzībām dzemdībās tika analizēta arī vardarbības pieredze pēdējo piecu gadu laikā. 2021. gadā 17% no 2000 aptaujātajām sievietēm norādīja, ka piedzīvojušas traumatisku pieredzi dzemdību laikā, kas ietvēra fizisku, verbālu vai emocionālu vardarbību. Taču jaunākajos datos, kas apkopoti no 2022. gada, šis rādītājs ir sarucis līdz 3,3%. No 889 aptaujātajām sievietēm 29 atzina, ka ir piedzīvojušas vardarbību – visbiežāk tā bija emocionāla (86%) vai verbāla (75%), bet fiziska vardarbība bijusi retāk sastopama.
Ārgale Latvijas Radio norāda, ka sabiedrības uzmanība šai problēmai un izglītojošās aktivitātes ir veicinājušas uzlabojumus dzemdību aprūpē. Tomēr viņa uzsver, ka ārsti un vecmātes joprojām pietiekami daudz nepārrunā ar grūtniecēm iespējamos scenārijus, kas var rasties dzemdību laikā. Sievietes visbiežāk kā traumatiskus atceras neparedzētus un pēkšņus lēmumus, kas pieņemti bez skaidrojuma. Ārgale uzskata, ka nepieciešama labāka komunikācija ar pacientēm gan pirms, gan pēc dzemdībām, lai novērstu pārpratumus un emocionālu diskomfortu.
Lai gan atsevišķi smagi gadījumi joprojām pastāv, tie vairāk saistīti ar atsevišķu mediķu attieksmi, nevis ar sistēmisku problēmu visās dzemdību nodaļās. Tomēr, kā norāda Ārgale, mediķu vidū ir speciālisti, kuriem ilgstoši ir bijusi iespēja izturēties rupji gan pret pacientēm, gan kolēģiem. Aptaujas dati liecina, ka medicīnas personāls nelabprāt aizpilda anketas par savu pieredzi un darba vidi, kas apgrūtina pilnvērtīgu situācijas novērtējumu.
RSU profesore Dace Rezeberga piekrīt, ka pēdējos gados pieaugusi izpratne par emocionālās vardarbības nozīmi, taču uzlabojumu novērtēšanai nepieciešami plašāki dati. Viņa uzsver, ka ārstniecības iestādes ir ieinteresētas nodrošināt kvalitatīvāku aprūpi, un konkurence starp slimnīcām varētu veicināt pozitīvas pārmaiņas.
Pētījumu īsteno Pasaules Veselības organizācija, un tā dati tiek salīdzināti arī ar citu valstu situāciju – pašlaik vardarbības rādītāji Lietuvā un Polijā ir labāki nekā Latvijā. Aptaujāto skaits Latvijā pēdējos gados ir sarucis uz pusi, un pilnīgs situācijas novērtējums būs iespējams tikai pēc papildu datu apkopošanas gada beigās. Sievietes, kuras dzemdējušas kopš 2022. gada, joprojām aicinātas dalīties pieredzē, aizpildot aptauju RSU mājaslapā vai pētījuma "Tava dzemdību pieredze" sociālajos tīklos.