Vai mājdzemdībās veic dzemdību stimulēšanu?

Katra iejaukšanās nes sev līdzi citu iejaukšanos, tāpēc medikamentozu stimulēšanu mājās mēs neveicam. Lai gan pasaulē prakses ir dažādas, piemēram, Holandē stimulē arī mājās. Savukārt Kanādā mājdzemdībās veic pat epidurālo anestēziju!
 

Taču mēs pašlaik cenšamies izvairīties no iejaukšanās un strādāt tikai dabiski. Ja ir vajadzīga stimulācija ar medikamentiem, mēs faktiski pakļaujam riskam arī bērniņu, jo dzemdību kontrakcijas veidojas saskaņā ar mazuli — ja bērnam ir vajadzīgas ilgākas pauzītes, lai atelpotos, tad veidojas ilgāks starplaiks starp kontrakcijām.
 

Kontrakciju stiprums ir tieši tāds, lai bērniņš varētu to labi panest. Tajā brīdī, kad sākam lietot stimulāciju, kontrakciju pauzes saīsinās, taču ne tā, kā tam būtu jābūt pēc bērniņa prasībām vai māmiņas organisma īpatnībām, bet pēc medikamenta pilīšu skaita vēnā. Līdz ar to mazulim tiek uzlikta papildu slodze, un mēs nezinām, kā viņš to izturēs. Tad kādā brīdī pēc var kļūt zaļi augļūdeņi, var būt vajadzīgs steidzams ķeizargrieziens vai vakuumesktrakcija, tāpēc piesardzības dēļ, ja ir nepieciešamība pēc medikamentozas iejaukšanās, vedam sievieti uz stacionāru. Arī augļūdeņu pārduršana ir pirmā iejaukšanās dzemdību darbībā, taču to ļoti retos gadījumos mēs mājās veicam ar pēdējo cerību, ka izdosies dzemdēt dabiski. Bet no tā brīža  jāraugās, cik stundās bērniņš piedzims, lai nebūtu inficēšanās riska.