"Ātrie" nepaspēja, manu meitiņu pieņēma vīrs
Jau grūtniecības laikā vēlējos dzemdēt mājās, nevis slimnīcā. Un tā arī viss notika! Lai gan vīrs zvanīja ātrajai palīdzībai, viņi nepaguva atbraukt līdz bērna piedzimšanai un mūsu meitiņu pieņēma vīrs!
No rīta pamodos ap pulksten 9:00 un jutu, ka sākas sāpes. Kādu laiku mocījos, nevienam nesakot. Sāpes kļuva spēcīgākas un vīrs ieraudzīja, ka klusām raudu. Viņš uzreiz zvanīja ātrajai palīdzībai, bet bija jau par vēlu. Vīram neatlika nekas cits, kā pieņemt mūsu meitiņu. Tajā brīdī domāju tikai par vienu, lai ar mūsu bērnu viss būtu kārtība. Vīrs no uztraukuma nezināja, ko darīt...
Esmu pateicīga savam vīram, ka viņš šajā brīnišķīgajā brīdī bija man blakus un palīdzēja mūsu meitiņai nākt pasaulē.
Pēc mirkļa man nogāja udeņi un uzreiz pēc tam mazā bija jau laukā. Vīrs teica, ka tā ir meitiņa un es biju ļoti laimīga. Mazā piedzima pulksten 10:30, tas viss ļoti ātri notika. Un brīdis, kad laidu meitiņu pasaulē man nesagādāja grūtības. Tagad esmu pateicīga savam vīram, ka viņš šajā brīnišķīgajā brīdī bija man blakus un palīdzēja mūsu meitiņai nākt pasaulē.