Pārstaigāta grūtniecība. Vai par to jāuztraucas?

Ko īsti nozīmē pārnēsāta grūtniecība? Kādas sekas tā var atstāt uz bērnu? 

Šos jautājumus skaidro dzemdību speciāliste P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Grūtniecības patoloģijas centra vadītāja Maira Jansone un šīs pašas slimnīcas, arī Ģimenes centra neonatoloģe Inga Zandersone.

Normāls grūtniecības ilgums ir 37. (pilnas) - 42. (pilnas) nedēļas.

M. Jansone: Nevajadzētu jaukt divus jēdzienus: pārnēsāta grūtniecība un pārnēsāts jaundzimušais. Pamatkritēriji grūtniecības laika noteikšanai ir pēdējās normālās mēnešreizes, ovulācijas datums, ja sieviete to zina, un agrīna ultrasonogrāfija, jo līdz divdesmitajai grūtniecības nedēļai var noteikt, kāds ir auglītis.
Tomēr šis noteiktais datums ir nosacīts. Var būt vairākas situācijas, kad datumu nevar noteikt tik precīzi. Piemēram, sievietei var nebūt regulārs menstruālais cikls. Reizēm 42 nedēļas izrēķina, bet sieviete pati skaidri zina, ka grūtniecība iestājusies vēlāk, atceras tieši apaugļošanās datumu. Un, ja mēs tam pievienojam arī agrīnās ultrasonogrāfijas rādītājus, grūtniecība var nebūt 42 nedēļas ilga.
Mūsdienu medicīnas literatūrā arvien vairāk raksta arī par to, ka katrs auglis briest individuāli. Absolūtie grūtniecības laiki ne vienmēr raksturo to, kāds mazais būs piedzimstot. Ir bijuši gadījumi, kad laiks jau pāri 42. nedēļai, bet jaundzimušā pazīmes neliecina, ka viņš būtu pārnēsāts. Gluži otrādi — viņš drizāk uzrāda neiznēsāta bērniņa pazīmes. Un ir situācijas, kad laiks ir tikai nedaudz pāri četrdesmit nedēļām, bet auglis jau ir pilnībā nobriedis.

Kad jūs pirmo reizi sastopaties ar savu nākamo pacientu?

I. Zandersone: Tas notiek brīdī, kad jaunā dzīvībiņa nāk pasaulē Stradiņa slimnīcā, arī Ģimenes centrā. Neonatologs, pediatrs, kurš rūpējas par tikko dzimušajiem līdz mēneša vecumam, ir klāt visās dzemdībās. Arī pavisam parastās dzemdībās, kas norit bez kādiem sarežģījumiem, jo ir ļoti liela nozīme tam, ka ārsts redz, kā mazais dzimst. Tas ļauj zināmā mērā pat prognozēt, kādas viņam var būt problēmas.
 

Ko jūs tajā brīdī varat redzēt?

I. Zandersone: Es redzu, kā bērniņš uzvedas, kā sāk elpot, kā iekliedzas, kāda ir ādas krāsa. Tad, kad bērns piedzimis, viņam kaut kas jādara - viņš sāk šķobīties, no mutītes un deguntiņa iztek augļūdeņi, viņš sāk kliegt. Zilganais ādas tonis pamazām pazūd. Ādiņa sāk sārtoties. Parādās pietiekami dzīvi refleksi, ir labs muskuļu tonuss. Tie ir pirmie kritēriji, pēc kuriem mēs mazo cilvēku novērtējam. Ir tā saucamā Apgares skala, kas ietver piecus rādītājus: sirdsdarbību, muskuļu tonusu, elpošanu, ādas krāsu un refleksus. Izmantojot   desmit baļļu sistēmu, tos novērtē noteiktos laika brīžos: pēc minūtes, piecām un desmit minūtēm. Pēc tam ņem asins analīzi, citreiz, nosaka asinsgrupu un rēzusfaktoru, dažreiz pārbauda arī cukura  līmeni, ja mātei ir šāda saslimšana. Ja bērniņš pasaulē nācis grūtāk, var būt vēl dažādas speciālas analīzes, kas parāda sāļuskābju līdzsvaru, skābekļa piesātinājumu asinīs u. c, ja tas nepieciešams. Pats dzimšanas process katrai sievietei  ir  atšķirīgs. Dažs  mazulītis  izsprāgst ārā uzreiz kā bulta, citam vispirms iznāk galviņa un tikai pēc otrā vai trešā spiediena parādās pleciņi.

Kas jāzina par dzemdībām pārnēsātas grūtniecības gadījumā:

• pārnēsāts auglis bieži vien ir lielāks, ar cietākiem kauliem, kas apgrūtina viņa virzīšanos pa dzemdību ceļiem un var radīt dzemdību ceļu traumas;
• no mātes puses var parādīties dažādas dzemdību anomālijas. Ja bērns ir liels, dzemde var būt pārstiepta, nevar dzemdību laikā savilkties un tad bieži vien jāizvēlas operatīvas dzemdību metodes: ķeizargrieziens, vakuuma ekstrakcija, stangas.

Ko jūs varat darīt, ja ir aizdomas, ka grūtniecība varētu tikt pārnēsāta?

M. Jansone: Pirmkārt, vēlreiz pārskaitīt un precizēt grūtniecības laikus. Tad auglim jāveic funkcionālās diagnostikas testi, kas |auj noteikt viņa gatavību nākt pasaulē. Viens no tiem varētu būt kardiotokogrāfijas pieraksts jeb bezstresa tests. Tas nozīmē, ka tiek pierakstīti augļa sirds toņi un dzemdes aktivitāte. Šādā situācijā grūtniecei vēnā var ievadīt oksitocīnu — endogēno substrātu, kas izdalās un darbojas dzemdību laikā, šis tests dod iespēju redzēt, ko auglis darīs dzemdību procesā, vai viņš spēs pielāgoties tad, kad sāksies kontrakcijas. Kādreiz to lietoja diezgan bieži. Šobrīd mēs vairāk balstāmies uz ultrasonogrāfijas un doplera izmeklējuma rādītājiem. Doplerometrija parāda, kādi ir augļa un placentas asinsvadi, vai auglim nav skābekļa bada. Savukārt ultrasonogrāfijā mēs redzam, kā auglis uzvedas. Arī mātes subjektīvās sajūtas ir būtiskas. Ja viņa pamana, ka bērns mazāk kustas, varētu būt pamatotas aizdomas, ka viņam trūkst skābekļa. Tai pat laikā jāņem vērā tas, ka daudzi mazuļi pirms dzemdībām tiešām mazāk kustas.

Māmiņai, kurai ir pārnēsāts bērniņš, jāatcerās:

• īpaši jārūpējas par bērna ādu, tā jāmitrina;
• vislabāk ādu var barot ar bērnu eļļiņām un speciāliem pieniņiem. Ļoti laba ir vīnogu kauliņu un olīvu eļļa; pie plaukstiņu un pēdiņu locītavām, kur āda plaisā, var lietot Bepanthen ziedi; pārnēsāts bērniņš biežāk jāvanno, jo tas palīdz ādas virsējām vecajām šūnām ātrāk nolobīties. Pārnēsātajam mazulim vanna vēlama ik pārdienas;
• mazo vannojot, ūdenim var pievienot kumelīšu, sunīšu tēju. Arī actiņas var kopt ar kumelītēm.

Vai pārnēsāta grūtniecība ir bieži sastopama?

M. Jansone: Pēc literatūras datiem 7 % no visām grūtniecībām ir pārnēsātas. Praksē šādu precīzu datu nav, jo, kā jau teicu, tikai pēc grūtniecības absolūtā laika vien nevar spriest, ka tā ir pārnēsāta. Turklāt mēs tomēr darām visu, lai tā nenotiktu.
 

Kāpēc grūtniecība tiek pārnēsāta?

M. Jansone: Tas ir ļoti interesants jautājums! Varbūt tādēļ, ka dzemdību sākšanās ir tāds ļoti sarežģīts process, kam nepieciešams gan noteikts hormonu, it īpaši prostaglandīnu, līmenis, gan šī sarežģītā procesa ierosināšana no augļa puses, gan šūnu tiltiņi starp muskuļu šūnām — mātes dzemdes aktivitāte. Un, ja kaut viens no šiem procesiem ir traucēts, grūtniecība var tikt pārnēsāta. Pārnēsāta grūtniecība var rasties arī, ja ir augļa attīstības traucējumi vai radušās kādas anomālijas, arī, ja auglis ir liels un pārstiepta dzemde. Un, protams, liela nozīme ir ģenētiskai pārmantotībai.
 

Bet slimības?

M. Jansone: Nē, tas nav pierādīts. Galvenā nozīme ir hormonu (konkrēti - prostaglandīna) līmenim. Tādēļ aktīva dzimumdzīve neilgi pirms dzemdībām arī varētu sekmēt savlaicīgāku dzemdību sākšanos. I. Zandersone: Tas, cik vesels bērniņš nāks pasaulē, atkarīgs no tā, cik veseli ir viņa vecāki, īpaši svarīga ir mammas veselība. Pēdējā laikā vērojama tendence, ka biežāk dzemdē gados vecākas sievietes. Un, protams, ja sievietei tuvojas četrdesmit gadu, organisms tomēr jau ir mazliet nolietojies, vairs nav tik stiprs kā jaunībā, tātad arī sarežģījumi grūtniecības laikā var būt dažādi. Arī tēva veselība var atstāt iespaidu uz bērnu. Ģenētiskais materiāls ir ļoti svarīgs. Jo vecāks cilvēks, jo lielākas izmaiņas var būt viņa hromosomās, līdz ar to bērns var mantot dažādas iedzimtas vainas. Ģenētisko kodu maina arī narkotikas, alkohols, nikotīns, ar ko bieži vien aizraujas gados jauni cilvēki.

Kas vēl, jūsuprāt, ietekmē bērnu, kamēr viņš ir mammas puncī?

I. Zandersone: Dažādas ķīmiskas vielas, medikamenti, ja māmiņa tos lieto. Bīstama ir saaukstēšanās, infekcijas, vīrusu saslimšanas, it īpaši pirmajās divpadsmit nedēļās. Un, protams, stress, satraukums. Meitenes māc bailes no dzemdībām. Viņas saskatās internetā visādas muļķības, un tas rada nevajadzīgu satraukumu. Mūsdienu attiecībās pietrūkst paļaušanās vienam uz otru. Bieži vien blakus nav cilvēka, kuram uzticēties, kuram pajautāt (šajos gadījumos var noderēt dūlas atbalsts). Bet grūtniecības laikā nepieciešama līdzsvarotība, miers, komforts, prieks. Vislabāk bērns jūtas un attīstās, ja viņš ir gaidīts. Tad viņš ir laimīgs. Viņam ir ļoti labi attīstīta dzirde, un viņš jau piedzimstot pazīst savas māmiņas un tēva balsi. Redze attīstās palēnām, actiņas nobriest pamazām. Bērns izjūt pieskārienus, ja topošā māmiņa glāsta vēderu. Tādēļ grūtniecēm ļoti laba ir masāža, ko tagad mēs īpaši mācām masieriem.
 

Un vēl daži vienkārši padomi...

M. Jansone: Grūtniecēm vajadzētu laikus stāties uzskaitē un uzticēties savam ārstam. Ja sieviete gatavojas ieņemt bērniņu, jāiekārto menstruālais kalendārs. Tas palīdzēs gan dakterim, gan viņai pašai.
Kad māmiņa jau gaida bērniņu, jāseko līdzi augļa kustībām. Ja mazais kļūst pasīvāks, varbūt viņš jūtas sliktāk. Arī pārnēsātam bērnam ir savas rezerves, bet, ja tās izsīkst, var sākties problēmas. Jo ātrāk to pamana, jo labāk.

Materiāls publicēts sadarbībā ar veselības žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem Šūpulītis un Ģimenes centra poliklīniku.