Latviešu tautas ticējumi par gaidību laiku
Uzzini, kam ticēja un ko ievēroja mūsu senči, esot gaidību laikā!
* Lai būtu smuki bērni, tad mātei grūtniecības stāvoklī jāskatoties smukas bildes un jāglāstot sev vaigi.
* Lai maziņais būtu balts, ar baltu vaigu, māte allaž raugās
pienā.
* Lai maziņais drīz sāktu runāt, sievai drīz vien kādam otram
jāpateic, ka ir grūta.
* Kad māte sabaidās cerību stāvoklī, tad nevajag rokas likt pie
sejas, bet vajag skatīties uz pirkstiem, tad bērni augot veselīgi
un skaisti.
* Māte, atrazdamās grūtā stāvoklī, nedrīkst brīnīties par tādu, kam
kādas sliktas īpašības, lai bērnam tās nepieliptu
* Grūtām sievām jālasa grāmatas, tad ari bērni mīlēs grāmatas.
* Grūtām sievām daudz jādzied, tad bērni būs dziedātāji.
* Tādām sievām nav jābļaustās, bet jāizturas tanī laikā klusām, lai
dzimtu klusīgi bērni.
* Tādai sievai jāsargās melot, nav jābūt niķīgai, nav jātur dusmas,
jo kāda pa to laiku māte, tāds būs bērns, tādēļ viņai nebūs vaidēt,
pukstēt, gaudot, sūdzēties, žēloties, bet galvu vienmēr augšā
turēt.
* Ja, sievietei mātes stāvoklī atrodoties, vīrs viņai melo, tad
bērns mātei nekad taisnību neteiks.
* Maitu vai kādu citu sliktumu redzot, nav jāsaka nekas par sliktu:
„Ai, cik tas slikts”, citādi bērnam piemetas kāda vaina.
* Sieviete grūtniecības laikā nedrīkst uz mironi skatīties, citādi
bērns šķielēs.
* Ja grūta sieviete ar noliektu galvu ķo slepeni klausās, tad
bērnam būs greizs kakls.
* Māte nedrīkst uz slieksni sēdēt, tad bērni ir padoti ļaužu
valodām.
Latviešu tautas ticējumi