Trīs mežonīgu bērnu mammas labsajūtas formula
Pēc dabas esmu kā mutuļojošs karstais avots. Esmu ugunīga un strauja. Man vienmēr kaut kas jādara, tāpēc to, kas man tiešām padodas – rakstīšana, tiek atstāts īstenošanai tad, kad būšu mazliet mierīgāka. Bet mēs jau zinām, kā ir ar vulkāniem, tie ilgi nemāk būt mierīgi, ja vien nav apdzisuši...;) Tad nu tagad saņēmos, noliku skrūvgriežus un slotas, uzrakstīšu savas labsajūtas receptes (labi, ka nav jāraksta uz papīra)!:)
Emociju izlādēšana
Ik pa brīdim kāds mani nokaitina, Vai tas būtu lielais puika, kas
56 gadus vecu, dārgu mūzikas instrumentu – altu, izdomā izmantot
ziepju burbuļiem, vai meita, kas manus auskarus izpeldina podā, vai
kāds gudrinieks uz ielas ar pamācībām. Bet nokaitina. Tad nu
es ņemu kādas pāris baltas lapas un ķēpājos. Top apļi un spirāles,
kvadrāti un zibeņi, dažādas krāsas, formas un izmēri. Viss tas
process tiek pārdomāts, kam un par ko tas tiek "rakstīts". Kā tāda
dusmu vēstule. Pēc tam es tās lapas, pie skaļas mūzikas (piemēram
Prodigy) plēšu. Ar tādu prieku un sajūsmu! Papīrīši lido
pa istabu, es tos vēl uzmetu gaisā!
Tad seko tā visa savākšana, kas sagādā atvieglojumu. Saslauku savas
negatīvās emocijas un izslauku ar gružiem pa durvīm. Nav ko. Un tad
es zinu, ka varēšu sagaidīt no skolas dēlu ar pankūkām un
smaidu.
Pārmaiņu radīšana
Man nepatīk no rītiem mosties un atklāt, ka nav nomazgāts kāds
šķīvis, vai grīda acīmredzami izskatās neslaucīta. Tāpēc es
(paldies manai enerģijai) ik dienas ar mūziku, dziesmām un dejām
kaut ko kārtoju. Ja īsti kārtot nav ko, es salaboju kādu krēslu,
nospodrinu sudraba karotes, pārlīmēju tapetes, un ja papīru plēšana
vien manām emocijām nav līdzējusi – radikāli izmainu lietu un krāsu
secību savā istabā. Man patīk eksperimentēt virtuvē, un kad paziņas
prasa manas receptes, es jūtu mākoņus sev uz deguna (giggle). Ziemā
dalos ar dažnedažādām burciņām un man nav žēl, jo tie mākoņi ir tā
vērti..:)
Dvēseles priekam
Man patīk internets, jo bieži vien ir tā, ka tuvākos un draugus
atrodu tieši tur (giggle), īpaši ja pirms tam ir zvanīts pārdesmit
reižu. Es atrodu visādas lietderīgas idejas, kaut vai pēdējā, par
adventes vainadziņiem. Ir ko darīt! Atkal.:) Varu uzdrukāt kādu
stāstiņu, joku vai dzejolīti, un cerēt, ka kādreiz saņemšos to visu
kādam parādīt. Klausos mūziku, un priecājos, ka ir tāds
izgudrojums.
Es dievinu grāmatas. Lai gan tagad mana aktīvā dzīve nudien
praktiski neatstāj laiku tik patīkamai nodarbei, es tās pērku. Kādu
labsajūtu sagādā grāmatas nopirkšana! Īpaši, ja to esmu jau
lasījusi reiz bērnībā!:) Grāmatas gulstas manos plauktos, un es
zinu, ka reiz jau es tās esmu lasījusi, bet pārējās vēl lasīšu.
Ķermenim un garam
Karsta vanna, sveces un reizēm mazliet vīna... Mmmmm... Nu un ko
vēl vajag? :)
Es sevi mīlu. Tāpēc esmu atradusi to, kas vislabāk parūpēsies tieši
par manu ādu. Sajaucu kafiju ar sāli, mazliet pieberu kanēli,
sajaucu zilus, baltus vai dzeltenus mālus ar mazliet ūdens un olas
dzeltenumu, uzvāru kumelīšu tēju, kurā iepilinu mazliet svaiga
citrona sulas un uz kādām minūtēm 40 pazūdu vannas istabā (kura,
acīmredzot arī drīz sagaidīs savas pārmaiņas...)
Sāls un kafijas maisījums ir brīnišķīgs skrubis, kas ne tikai
attīra ādu un bagātina ar vērtīgām eļļām, bet arī veicina asinsriti
un mazina celulītu. Pirms gada pamanīju tā zvēra klātbūtni. Ķēros
pie medus. Izmasējusi attiecīgās zonas ar medu, es norīvējos ar
sāli un kafiju. Efektīvi! Tagad medu vairs neizmantoju, un
nesūdzos.:) Kanēlis darbojas kā aromaterapija, un papildus ar sveču
gaismu rada kādas vidusjūras salas iespaidu. Mālu maisījums ir
maska sejas ādai un dekoltē, pēdiņas es iesmērēju ar citronu un
olīveļļu – maigums. Mmmm... Kumelītes ir matiem, pēc to
izmazgāšanas. Tad nu es skaista un smaržīga vakarā palasu kādu
žurnālu vai paskatos filmu.
Nakts relaksācija
Ja nav neviena, kas aizņemtu manu prātu, es pasūtu sev sapni. Vai
tas būtu par lidošanu ar gaisa balonu, kuģošanu 17.gadsimtā vai kas
nerātnāks, bet es cenšos to arī nosapņot. Vakarā koncentrējos uz to
ko vēlos redzēt, kamēr iemiegu. Protams, ne vienmēr tas arī
izdodas, bet tomēr ir tik patīkami par to pasapņot vismaz nomodā,
pirms īsto sapņu sākšanās.
Nogurdinošais prieks
Jā, arī tād sir prieks! Reizēm brīvdienās satiekos ar draugiem un
māsu. Mēs izklaidējamies, kaut ko pasākam, jokojam un neguļam līdz
rītam. Otrā dienā, kā likums, nāk miegs un pat mēdz sāpēt galva,
bet augļu tēja ar citronu un vēsa duša, palīdz lieliski, un tad
mani draugi un māsa jautā no kurienes manī tāda enerģija, ka es
ātri ceļos un izskatos tā, it kā nekas nebūtu bijis.:)
Reizēm adu, izšuju, tamborēju.. Bet tas nav manam raksturam, lai
gan māku un man tas patīk.
Atkal nāk svētki, un es katru gadu gatavoju un dāvinu olu liķieri,
kas tiek saliets apgleznotās un izpušķotās pudelītēs. Kopā ar
bērniem gatavojam amizantas kartītes un izsūtām tās pa pastu, mēs
gatavojam dažādus eglīšu rotājumus, un tamborējam eņģelīšus..
Sagādāt pārsteigumu kādam tuvam cilvēkam, vai iepriecināt svešu,
kam tas vajadzīgs, liekas, rada prieku tam cilvēkam. Lai gan
patiesībā tajā slēpjas mazliet egoisma. Kādu gandarījumu sniedz
tas, kā tas cilvēks uz tevi paskatās, cik pārsteigts un sajūsmināts
ir skatiens, apziņa, ka cilvēks domā par tevi labas un pateicīgas
domas. Jūties kā eņģelis, un tas ir kā balzams dvēselei. Prieks par
to, ka sagādāji prieku citam - kas var vēl vairāk
iepriecināt..:)
Trīs mežonīgu bērnu mežonīgā mamma:)
Rakstu iesūtījusi Laura Valtere, stāstu konkursa:
Kā es sevi iepriecinu
dalībniece.