Un vīrs sagatavo man vannu...
Ikviena sieviete (lai vai cik ļoti viņai to negribētos atzīt) tomēr mīl sevi lutināt. Atceros, ka agrāk mēģināju to kaut kā iekšēji noliegt kā ko nevajadzīgu, bet veiksmīgā kārtā esmu nonākusi pie atziņas — tas ir ne tikai forši, bet arī nepieciešami! Vislielākais paldies man patiesībā jāsaka vīram, kurš man iemācīja savi lutināt.
FOTO: Edijs Pālens, http://www.edijsfoto.lv/
Modele attēlā nav stāsta autore.
Vīrs man regulāri atgādina, lai aizeju pie kosmetoloģes,
frizieres. Pieskata bērnus, kamēr baudu mākslīgo saulīti solārijā
vai eju pasportot. Joprojām, kad viņš redz, ka esmu nogurusi darbā
vai mājās, viņš sagatavo man vannu. Uztaisa patīkami karstu ūdeni,
sadedzina sveces un noliek man kaudzi ar burbuļbumbām, no kurām
izvēlēties. Bumbas mešana ūdenī gan ir mūsu dēla mīļakais pasākums,
tāpēc to ļaujam darīt viņam.
Tad nu es patīkamas mūzikas pavadībā varu relaksēties karstā vannā.
Brīžiem atnāk arī meita un mana vanna tiek žēlsirdīgi papildināta
ar gumijas pīlēm un citām spēļmantām... Kur gan der vanna bez
mantām?
Izkāpjot no vannas, mani gaida laba filma ar karstu tēju un
cepumiem, un tad es patīkamā nogurumā varu ierušināties dīvānā
starp saviem mīļajiem. Un tā ir tāda svētlaimīga sajūta, jo nekas
neatsvaidzina un neuzmundrina vairāk kā sajūta, ka tu tiec ļoti
ļoti mīlēts.
.jpg-804x536.jpg)
