Tētis atteicās piedalīties dzemdībās

Topošais tētis ar mums nāca gan uz nodarbībām Dzemdību namā, gan uz sonogrāfijām, un ar mazā sonoskopijas bildīti staigāja lepns kā pāvs, bet dzemdībās pašās piedalīties atteicās.
Modeļi attēlā nav raksta varoņi.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Modeļi attēlā nav raksta varoņi.

Mums mājās ir maza Peciņa, un katru reizi, paskatoties uz viņu, mani pārņem ne tikai laimes sajūta. Kad uzzinājām, ka gaidām mazo, mēs abi ar viņas tēti lidinājāmies mākoņos. Bet, neraugoties uz to, visu gaidību laiku topošais tētis kategoriski palika pie sava, ka dzemdību zālē viņš savu kāju nespers.

 

Ja godīgi, vīlusies biju ļoti, taču cerības nezaudēju līdz pēdējam brīdim. Nodarbībās viņš piedalījās aktīvi un man par lielu izbrīnu pat atbildēja uz nodarbību vadītājas jautājumiem, uz kuriem citi tēvi kautrējās atbildēt, un atbildēja pareizi un zinoši.

Kaut arī katru vakaru mums bija runas stundas, kad visi trīs pļāpājām un mazais taisīja dažādus pekstiņus vēderā, tētis par dzemdībām tomēr palika nepiekāpīgs.

 

Kaut arī katru vakaru mums bija runas stundas, kad visi trīs pļāpājām un mazais taisīja dažādus pekstiņus vēderā, tētis par dzemdībām tomēr palika nepiekāpīgs. Vēl Dzemdību namā pirmsdzemdību palātā, kad ienāca vecmāte un izmeta nelielu pārmetumu, kā tētis izskatās (ar domu, ka viņš ir galīgi nepiemēroti ģērbies, lai piedalītos dzemdībās), vēl tad viņš purinot galvu atbildēja, ka tālāk viņš neies.

 

Beigās sanāca tā, ka vecmāte paziņoja, ka ir par vēlu doties uz dzemdību zāli un ka būs jādzemdē turpat un uzreiz, tētim neko neprasot, norīkoja viņu mani turēt no mugurpuses, jo izvēlējos dzemdēt uz soliņa. Vēl labi atceros, ka pagriezos pret tēti un teicu, ka viņš var iet ārā, ja vēlas, bet saņēmu atbildi: „Ko tad es tevi, te uz tumbočkas atstāšu?” Tas bija viņam tik raksturīgā garā, ka es sapratu — esmu kopā ar īsto cilvēku.

 

Reklāma
Reklāma

Vēlāk, redzot viņu ar tikko dzimušo meitu uz rokām, nebija nekādu šaubu, ka esam iegājuši kaut kādā citā dimensijā. Lielos vilcienos mūsu attiecības nav mainījušās, tas tiesa, bet katru reizi, redzot tēti ar meitu, manu, ka viņš ir lepns ne tikai par savu meitu, bet arī par to, ka viņš tur bija. Par sevi — es nevaru pateikt, kas tieši ir mainījies, bet kā agrāk tiešām nav.  Ir daudz mīļāk, sirsnīgāk, jaukāk un tā varētu vēl ilgi un daudz, bet tieši kā agrāk, nav noteikti.