Strijas - nejaukā piemiņa no grūtniecības perioda
Strijas ir daudzu sieviešu viena no sāpīgākajām problēmām, kas liedz uzvilkt īsu krekliņu vai bez kautrēšanās parādīties pludmalē. Par strijām vairāk stāsta Veselības centra 4 Estētiskās dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Vita Priedīte un dermatologs Raimonds Karls.
Kas ir stijas?
Strijas ir ādas defekts dermas līmenī. Tā veidojas, ja traucēta
febroblastu sintēze, kas atbildīga par elastīgo un kologēno šķiedru
kvalitāti. Striju veidošanās procesā epidema paliek plānāka, dermas
līmenī tiek bojātas kologēnās un elastīgās šķiedras, veidojas to
iestiepums un pārrāvums, tiek bojāts saistaudu režģis. Derma ļauj
ādai stiepties un vēlāk atgūt iepriekšējo stāvokli. Ja šis slānis
tiek ilgstoši un galvenais strauji pārpūlēts, zūd ādas elastība
veidojas strijas. Izstiepta āda cenšas pašatjaunoties - palielinot
holstšķiedru daudzumu, kologēnu. Strijas rašanās sākumā ir
vērojamas kā sarētojumi zilgani sārtā krāsā (1-2 līdz 5-7mm),
nedaudz piepacelti; ar laiku no 3-18 mēnešu laikā strijas bālē,
veidojas gaiša perlamutra krāsas atrofiska rēta, kas
elektrovioletostaru ietekmē saglabā savu gaišo toni.
Striju veidošanās iemesli:
* Vīrišķo hormonu-testosterona svārstību ietekmē pubertātes vecumā
rodas strijas, pat bez izteikta audu pastiepuma.
* Strauja svara un apjoma svārstību rezultāta (individuāli 2-6 kg
/mēnesī).
* Grūtniecību un pēcdzemdību periodā.
* Izteikts saistaudu vājums.
* Ātra stiepšanās garumā (strijas pusaudžiem uz muguras
perpendikulāri mugurkaulam).
* Fiziskas slodzes rezultātā, ja strauji pieaug muskuļu masa.
* Iedzimtas ādas īpatnības.
* Vietēji un iekšķīgi lietoto kortikosteroīdu terapija.
* Iekšējās sekrēcijas dziedzeru - virsnieru un vairogdziedzeru
slimības.
Svarīgi ir atšķirt, vai strijas veidojas kā kosmētisks
defekts, vai arī tā ir saslimšanas pazīme. Ja strijas veidojas
bērniem 6 līdz 10 gadu vecumā, nepieciešama endokrinologa
konsultācija, jo problēmas parādīšanās šajā vecumā varētu liecināt
par hormonāla rakstura problēmām. Strijas visbiežāk veidojas uz
gurniem, vēdera augšstilbu, nereti arī augšdelmuiekšējām
virsmām.
Ko darīt?
Radušās strijas pilnībā izskaust nav iespējams, vissvarīgākie ir
profilaktiskie pasākumi, vai maksimāli efektīvi novērstu striju
veidošanos. Īpašas rūpes ir nepieciešamas ķermeņa kopšanai bērniņa
gaidīšanas periodā. Vēlams uzturā iekļaut produktus, kas
bagāti ar:
1) A vitamīnu. Burkāni, spināti, brokoļ uzlabo ādas elastību un
tvirtumu.
2) C vitamīnu. Zemenes, citrusi, upenes, kāposti, tomāti palīdz
atjaunot kologēna šķiedras.
3) E vitamīnu. Mandeles, lazdu rieksti stiprina šūnapvalku.
4) Cinku, kas kopā ar A vitamīnu veido elastīgas šķiedras.
Jāseko, lai uzturā būtu pietiekams daudzums olbaltumvielu,
kas ir organisma būvmateriāls. Nepieciešamas arī aminoskābes un
nepiesātinātas taukskābes, jāseko uzņemto ogļhidrātu daudzumam,
pārmērīgi lietojot uzturā ogļhidrātus, tie pārvēršas taukos un
mazina ādas elasticitāti.
Mērena fiziska slodze ādas tonusa uzturēšanai un
palielināšanai. No sporta nodarbībām visieteicamākās ir
aktivitātes ūdenī (peldēšana un ūdens aerobika), kā arī
vingrošana. Arī ādas mikrocirkulācijas un limfas atieces
veicināšana ikdienā, ādas pilings, kas attīra ādu no atmirušajām
šūnām. Vēl palīdz kontrasta dušas, viegla rīvēšanās un pašmasāža,
kā arī pirts apmeklējums (ar ginekologa akceptu).
Kosmētisko līdzekļu izvēle atkarībā no ādas tipa uz
gadalaika
Var lietot krēmus, losjonus, serumus, želejas, eļļas uz tīras ādas
1-2 reizes dienā. Līdzekļu sastāvā vajadzētu būt vairākiem aktīviem
vitamīniem – A; E;C; provitamīnam B5; mikroelementam; cinkam;
silīcijam; eļļām (rīcineļļa, vīnogu kauliņu, mandeļu, avokado,
kviešu asnu, greipfrūtu; jojobas; sojas u.c.), kā arī ekstraktiem –
Āzijas centeļļas, kosas, zirgkastaņa, efejas, raspodiņa, kumelīšu,
kliņģerīšu; arī augļskābēm (alfa hodroksi jeb AHA skābēm),
kologēnam.
Regulāri lietoti kosmētiski līdzekļi:
1) uztur ādas mitruma rezerves,
2) stimulē šūnu regenerāciju,
3) palielina ādas elastību un tvirtumu,
4) veicina fēbroblastu aktivitāti,
5) kolagēno un elastīgo šķiedru attīstību ādā.
Jo ātrāk, jo labāk!
Striju terapija jāsāk maksimāli agri, tiklīdz tās izveidojušās. Ja
nepieciešams grūtniecības trešajā trimestrī vai iespējami ātri pēc
dzemdībām. Visefektīvāko terapijas kursu pateiks ķermeņa estētikas
speciālists.
Pielietojamās terapijas ir:
- grūtniecības periodā - vākumu masāža, maskas, kosmētiskie līdzekļi;
- krūts barošanas periodā - serumi, koncentrāti, vakumu masāža, ultraskaņa, Tri-antiv metode, talosoterapija, presoterapija, ķermeņa maskas, lāzerterapija.
- pēc bērna zīdīšanas papildus visam iepriekšējam var izmantot mezoterapiju, striju slīpēšanu, plastisko ķirurģiju.
Plašās iespējas
Dermatologa ikdienas darbs cieši saistīts ar cilvēka ādas izpēti,
lai noteiktu slimības pazīmes, slimības gaitu, ārstēšanas
efektivitāti. Mūsdienu dermatoloģijas nākotne ir neinvazīvas
digitālas izmeklēšanas metodes, kas neprasa speciālu pacienta
sagatavošanu, daudz laika un ir informatīvas. Attīstoties mūsdienu
tehnikai un ciparu tehnoloģijām, dermatoloģija arvien plašāk
izmanto dažāda veida palīgdiagnostiskās ierīces, kas padara acij
neredzamas izmaiņas un pazīmes par redzamām – ādas virsmas
mikroskopija (dermoskopija), ādas augstas frekvences
ultrasonogrāfija (USG). Kaut arī strijas kā ādas problēma ir
saskatāmas ar neapbruņotu aci, līdzekļu pielietojums striju
apkarošanā ir plašs, taču efektivitātes izvērtēšanai lietderīga ir
ādas ultrasonogrāfijas metode. Izmeklējot bojāto ādu novēro difūzu
hipoehogēnu dermas struktūru, kas veselās ādas rajonos mijās ar
kompaktiem dermas apvidiem. Līdzekļu efektivitāte nosaka dermas
kompaktās struktūras izveidi.
Izmantotā literatūra:
Douglas A. Perednia What dermatologists should know about
digital imaging J Am Acad Dermatol 1991; 25:89-108
G.W.Lucassen et al. The effectivness of message treatment on
cellulite as monitored by ultrasound imaging Skin Research and
Technology 1997; 3: 154-160
M.Gniadecka Effects of ageing on dermal echogenicity Skin
Research and Technology 2001; 7:204-207
Jemec GB, Gniadecka M, Ulrich J Ultrasound in dermatology: part
I, high frequency ultrasound Eur J Dermatol 2000; 6:492-7
Nicholas Aspres et al. Imaging the skin Australian J of
Dermatol 2003; 44:19-27