Ļaujies... Psihoterapeita padomi pēc spontānā aborta

Brīdī, kad kaut kas vairs nenotiek, kā gaidīts, nereti pārņem bailes un vainas sajūta, ka esam kaut ko palaidušas garām, nesapratušas vai darījušas nepareizi. Prātā var iezagties doma, ka kaut kas nav kārtībā ar manu ķermeni vai mani pašu kā sievieti, ja jau nespēju veikt šo uzdevumu – iznēsāt bērnu.
Sevišķi spēcīgi pārdzīvojam tad, ja attieksme pret grūtniecību sākumā bijusi neziņas un šaubu pilna. Bijušas pārdomas par to, ka mazulis nav laikā un es nezinu, vai varu un gribu viņu laist pasaulē tieši no šā partnera.
Kaut arī šaubas par bērna ienākšanu ģimenē ir dabiska lieta un ātri aizmirstas, kad mazulis ir piedzimis, var gadīties, ka tas ataust atmiņā un kļūst par vainas izjūtas veicinātāju tad, ja grūtniecība nenorit gludi vai mazulim kas kaiš pēc dzemdībām.

Var rasties sajūta, ka vainīgs ir partneris, kurš sagandējis garastāvokli vai, piemēram, vēlējies mīlēties, kad negribējās.

Sirds, protams, sāpēs tik un tā, tomēr der atminēties, ka augļa bojāeja agrīnā laikā visdrīzāk būs kādas lielas problēmas sekas un pati Daba jeb Dievs izlemj, ka jānotiek tā, kā notiek.

Nemeklē vainīgos
Sevišķi smagi ir tad, ja grūtniecība ir ilgi gaidīta un mazulis nav pieteicies ilgāku laiku. Tad sarežģījumi var izraisīt depresīvu reakciju, kas nozīmē arī stipru mazvērtības izjūtu, trauksmi, iekšēju stresu, bailes, nomāktu garastāvokli, garastāvokļa svārstības un ļoti izteiktu vainas apziņu. Tieši šis emociju kopums nereti ir tik grūti pārdzīvojams, ka liek meklēt vainīgos – kādēļ tieši man gadījās šāda neveiksme. Varbūt vainīga esmu es, jo neizdarīju kaut ko, ko vajadzēja izdarīt? (Aizmirsu nodot analīzes vai pastiepu rokas, lai sameklētu kaut ko uz skapjaugšas.)

Var būt dusmas pret ārstu, kura vai kurš būs kaut ko izdarījis nepareizi, nedevis zāles, izmeklējis kaut kā nelāgi, palaidis garām kādu neskaidru sūdzību.

Var rasties sajūta, ka vainīgs ir partneris, kurš sagandējis garastāvokli vai, piemēram, vēlējies mīlēties, kad negribējās.

Iemeslus var atrast vienmēr, taču jāatceras, ne viss mūsu ķermenī pakļaujas kontrolei un notiek saskaņā ar dabas likumiem, ko ārstēšana ne vienmēr var iespaidot.

Jādzīvo pilnvērtīgi
Visizteiktākās sajūtas šo bēdu laikā būs dusmas par zaudējumu un mazvērtība, kas pēc savas būtības ir depresīva reakcija. Aprakstītās vainas meklēšana ir neapzināts veids, kā cīnīties ar zaudējuma sāpēm. Taču tas nav veiksmīgākais paņēmiens, lai atkal justos labāk, ātrāk šo nelaimi pārdzīvotu un atsāktu dzīvot pilnvērtīgi.


Tāpēc atceries:
- ne visas grūtniecības (diemžēl) beidzas ar dzemdībām;
- tev nav tādas fiziskas vainas, kas tevi padarītu par nepilnvērtīgu sievieti;
- tas var piemeklēt ikvienu;
- sieviete, kurai bijis spontānais aborts, nekādā ziņā nav sliktāka par citām;
- tavas sirdssāpes norāda uz to, ka būsi ļoti laba mamma, kad mazulis piedzims;
- varbūt šis nepatīkamais pārdzīvojums paglāba tevi un mazuli no lielām ciešanām dzīves garumā (varbūt tā bija iedzimta smaga slimība);
- tavas dusmas ir pamatotas, jo saistītas ar zaudējumu;
- izmanto dusmas, lai cīnītos ar likteni, noskaidro cēloņus (ja tas iespējams), kas varēja būt par iemeslu spontānam abortam – vaicā ārstam, kā to izdarīt;
- dalies savās sāpēs ar cilvēkiem, kuriem uzticies, un pieņem viņu atbalstu, tas noderēs;
- raudi tik bieži un tik daudz, cik tev nepieciešams, lai samierinātos ar zaudējumu un atgūtu sirdsmieru;
- runā ar partneri, nepaliec viena savās bēdās un nedomā, ka viņam ir vienalga;
- tu paliki stāvoklī, tātad turpmāk visam jābūt labi, grūtniecība atnāks atkal;
- saudzē sevi, tu esi visvērtīgākais, kas tev pašai pieder, un tava labsajūta ir svarīga;
- esi cīnītāja un atceries, ka zaudējums norūda un sāpes pārvēršas pieredzē, tādēļ izdosies nākamo reizi;
- vienkārši nepadodies!


Vēl daži padomi

• Ļaujies skumjām, neapslāpē tās. Tev ir iemesls justies slikti un pārdzīvot. Ja centīsies savas jūtas apspiest, agri vai vēlu tās atspēlēsies. Pieņem visas sajūtas, kas tevi šai laikā var pārņemt: dusmas, vientulību, šoku, vainas apziņu, bēdas un skumjas.
• Runā ar savu partneri, ļauj, lai arī viņš izsaka savas izjūtas un pārdzīvojumus.
• Varbūt jums palīdzēs, ja kaut kādā veidā pieminēsiet augļa bojāeju, iedodot bērnam vārdu, iestādot atmiņai par viņu rozi, koku, vai kā citādi.
• Ja ilgstoši esat nomākti un depresīvi, meklējiet speciālista palīdzību.