Pie ginekologa vīrieša. Bāc!

Apsēdos uzgaidāmajā telpā un, lasīdama sieviešu žurnālus, gaidīju savu kārtu. Te parādījās vīrietis baltā uzsvārcī un uzrunāja mani. Man acis lielas — ko viņš grib? Veikli uzmetu aci uzvārdam, kas piesprausts pie krūts — āāā! Tas ir ārsts, pie kura pierakstījos, tātad telefona klausulē nebiju saklausījusi uzvārda galotni, pieņemot, ka būs sieviete...

Fu, labi, ka man tikai USG! — pie sevis nodomāju un devos dakterim līdzi. Tāds maza auguma kungs gados. Patīkams, neuzbāzīgs, atraktīvs. Īsajā ceļā līdz kabinetam paguvu apsvērt domu, vai mans ginekologs varētu būt vīrietis. Nē, noteikti nē, ginekoloģiskās apskates tomēr tādas sieviešu padarīšanas — es secināju un vēlreiz laimīgi nopūtos, ka man tikai USG.

„Novelciet arī biksītes,” viņš it kā neitrāli piemetināja.

Kabinetā, rakstot manus datus un citas papīru darīšanas, viņš teica, lai ģērbjos nost. Uzmetu aci kušetei. Vai viņš ar ģērbšanos domāja manas kurpes? Mirkli minstinājusies apjautājos, vai man novilkt bikses tai sonogrāfiskajai apskatei..? „Novelciet arī biksītes,” viņš it kā neitrāli piemetināja.
WTF? — tā es. Klusībā, protams. Nu johaidī.
Bet atpakaļceļa vairs nav.
Sonogrāfiskā apskate, kura nav tikai „pabraukāšana ar aparātiņu pa vēderu”...
Nekā pretīga, uzmācīga, aizdomīga.
Ārsts kā jau ārsts.
Apsmaidījos un teicu sev — uztver to kā piedzīvojumu.
Jā.
Piedodiet, ginekologi-vīrieši, bet es tomēr izvēlēšos ginekoloģes-sievietes.:)

P.S. Ja kāda var ieteikt zinošu, patīkamu ginekoloģi Rīgā, lūdzu, padalieties informācijā!

Iesūtījusi Maira, mammam.lv/tetiem.lv reģistrētā lietotāja