Vardarbība pret grūtnieci no ginekoloģes puses?

Mammas stāsts:

"Esmu grūtniecības 10.nedēļā. Pagājušajā nedēļā gāju stāties uzskaitē Rīgas Dzemdību namā pie vecmātes. Viņas attieksme mani šokēja. Šī ir mana pirmā grūtniecība un viss man ir jauns, un noteikti arī visu jūtīgāk uztveru, bet... Pirmkārt, viņa man aizrautīgi stāstīja, cik mūsdienās sievietes ir bezatbildīgas, jo tik agri stājoties uzskaitē, vēlas novelt atbildību uz ārstu. Vai 9. nedēļa ir pārspīlēti agri? Otrkārt, ar sajūsmu stāstīju, ka esmu izlasījusi grāmatu Gaidības un radības ar prieku, uz to viņa nosmīnēja un nošķobījās teikdama, ka viņai plauktā arī esot tā grāmata, bet diez vai lasīšot. Tur man vairs nebija ko iebilst. Sekoja ginekoloģiskā apskate, kas pielika punktu visam.

Ginekoloģe, viens un divi nomazgāja rokas, nosēdās man starp kājām, tikai paprasīja, no kurienes es esmu, un ar spēku iegrūda manī kaut kādu dzelzi, bez brīdināšanas, kur nu vēl pateikt, ko grasās darīt.

Aizgājām uz speciālu telpu, iedrāzās ginekoloģe, viens un divi nomazgāja rokas, nosēdās man starp kājām, tikai paprasīja, no kurienes es esmu, un ar spēku iegrūda manī kaut kādu dzelzi, bez brīdināšanas, kur nu vēl pateikt, ko grasās darīt. Gar acīm man nozibēja asas apm. 30 cm garas šķēres. Es iekliedzos un teicu, ka man ļoti, ļoti sāp. Viņa uz to pasmaidīja un teica, ka dzemdībās sāpēs vēl vairāk. Tad nu paņēma uztriepes un ņēmās abas manā klātbūtnē apspriest, ka viņai tur kaut kas nepatīk, ko redzējusi no izdalījumiem utt. Kad prasīju, kas notiek, viņa atbildēja, ka analīžu rezultāti jau tik būšot nākamnedēļ un ginekoloģe iznesās ārā. Tādas sāpes pie ginekologa nekad nebiju jutusi. Vai tiešām tas ir normāli??? Trīs dienas pēc tam urinējot ļoti dedzināja, par seksu nerunāsim. Mans vīrs ļoti pārdzīvoja, apskatījās, kas tur īsti ir, un paziņoja, ka tur vietām viss ir jēls. Es jutos izvarota. Vai tā bija atmaksa, ka pieļauju domu dzemdēt dabiski vai ūdenī? Kā sieviete pret sievieti var tā izturēties?"

Atbild Linda Rozenbaha, dūla un grāmatas Gaidības un radības ar prieku autore
Tavs stāsts tiešām izklausās sāpīgs un emocionāli vardarbīgs. Ļoti žēl, ka tas Tev bija jāpiedzīvo. Ir tikai apsveicami, ka 9. nedēļā dodies pie vecmātes/ārsta. Patiesībā mediķu sabiedrībā uztraucas tieši par to, ka māmiņas par vēlu stājas uzskaitē – ne velti savulaik tika ieviests pat pabalstu mehānisms, lai veicinātu stāšanos uzskaitē līdz 12. grūtniecības nedēļai. Tas liecina, ka atbildīgi izturies pret sevi un savu bērniņu. Diemžēl ne visas vecmātes ir gatavas tām iespējām, ko paver viņu profesija — ne tikai saņemt bērniņu dzimstot, bet labi sagatavot vecākus dzemdībām un palīdzēt emocionāli un fiziski veselīgi iziet cauri grūtniecībai. Izskatās, ka vecmāte, ar kuru iepazinies, nav ieraudzījusi plašākas sava darba iespējas. Protams, nevaru neko teikt par abu speciālistu rīcības motīviem…

Ja Tevi grāmata uzrunāja, bet vecmātei ir pilnīgi noliedzoša attieksme pret to, izskatās, ka jums abām ir radikāli citāds skatījums uz dzīvi, dzemdībām. Labi, ka tas noskaidrojās tik ātri, nevis, piemēram, dzemdību dienā. Pēc Tevis stāstītā liekas saprotami, kādēļ jūties kā izvarota, droši vien tā nebūtu, ja būtu bijis iejūtīgums, izklāstīšana un brīdināšana par notiekošo (tūlīt ievadīšu instrumentu u.tml.). Tev jāmeklē sevī atbildes, kas Tev varētu palīdzēt pārsāpēt piedzīvoto? Varbūt tā būtu saruna vai zīmēšana, vai lūgšanas vai vēl kas cits, kas ir palīdzošs tieši Tev? Kas palīdzētu atbrīvoties no emocionālās nastas? Kas Tev palīdzētu uzticēties nākamajiem mediķiem, pie kuriem iesi? Varbūt var meklēt iespējas iet pie vecmātes, par kuru iepriekš ievāc atsauksmes? Vai — varbūt līdzi var iet vīrs vai atbalsta persona? Lai tiktu pāri emocionālajām sāpēm, vari uzmeklēt dūlu, lai rimti pārdomātu šo situāciju un domātu par tālāko. Dūla arī var atbalstīt grūtniecības laikā un sagatavoties dzemdībām. Par dūlu darbu vairāk vari lasīt Grūtniecības sadaļā —> Dūlas atbalsts māmiņai. Iedrošinu arī, ka šis bija sāpīgs izņēmums un noteikti var atrast sirsnīgu, atsaucīgu, iejūtīgu vecmāti. Varbūt padomā, ko Tu vēlies sagaidīt no savas vecmātes un mēģini mērķtiecīgi viņu atrast. Tā kā Tu esi arī fiziski savainota, noteikti dodies pie speciālista. No sirds novēlu — lai izdodas!

SAVU JAUTĀJUMU UZDOD SADAĻĀ JAUTĀ SPECIĀLISTAM!