Par pāra asinsgrupu nesaderību, grūtniecība un iespējamie riski bērnam

Jau kopš seniem laikiem cilvēki ir novērojuši, ka, salejot kopā divu cilvēku asinis, tās reizēm "sadzīvo", bet reizēm salīp kopā vienā receklī. Arī asins pārliešana dažos gadījumos bija veiksmīga, bet citos momentā nogalināja. Līdz ar to radās doma, ka asinīs būtu jābūt vielām, kuras viena ar otru reaģē. Šodien mēs zinām, ka tie ir dažādi antigēni asins šūnu virsmā un dažādas antivielas asinīs. Ja satiekas vienas asinis ar antigēnu uz eritrocītiem un otras asinis, kur ir attiecīgā antiviela, asinis salīp recekļos. Ja abos asins paraugos nav atbilstoša antigēna un antivielas, asinis nesalīp. 

Tāpat tika novērots, ka cilvēkus var sadalīt vairākās grupās pēc tā, kā viņu asinis reaģē ar citām. Šādi tika atklātas asins grupas, galvenokārt ar tām domājot asins grupu, kuru apzīmē ar ABO. Bet, kad sāka rūpīgāk pētīt antigēnus un antivielas, atklājās, ka asins grupa nav tikai viena, to ir aptuveni 40. Tas nozīmē, ka eritrocītu virsmā var būt daudz dažādu antigēnu un asinīs daudz dažādu antivielu. Tomēr tikai dažas no tām ir tiešām svarīgas ikdienā - pārlejot asinis un gaidot bērniņu. Par divām svarīgākajām šajā un nākošajā ierakstā. Šoreiz, kā jau nojautāt, iepazīsimies ar Rēzus asins grupu mazliet vienkāršotā versijā.

Droši vien katrs kaut reizi ir ielūkojies savas asins analīzes rezultātu lapā. Visi tie dīvainie nosaukumi un cipari ir atrodami šķidrumā, kuru no jūsu rokas ar patiesu aizrautību izsūc medicīnas darbinieks. Nu labi, ne pats darbinieks, ja būsim precīzi :D Viena no rindiņām ir veltīta eritrocītu skaitam, kurš norāda to, cik jūsu asinīs ir sarkanie asins ķermenīši, kuri nepiekusdami pārnēsā skābekli no plaušām uz citiem orgāniem.

Mazā Lea piedzima, kad vasara vēl bija tikko sākusies. Sīka, maza, trausla un stipri dzeltenā krāsā. Cilts vecākais tikai galvu vien nogrozīja un izmantoja vienīgo sev zināmo ārstniecības metodi – taisīja tiešo asins pārliešanu no sevis mazajai.

Lielākajai daļai (~85%) cilvēku, šo eritrocītu membrānā ir atrodama īpaša olbaltumviela – Rēzus faktors. Šos cilvēkus sauc par Rēzus pozitīviem. Tā kā Rēzus faktors ir olbaltumviela, jūs droši varat secināt, ka par tās sintēzi atbildīgs ir gēns. Šis gēns atrodas 1. hromosomā un tiek apzīmēts ar burtu D.

Ja tas ir neskarts un strādā kā nākas, olbaltumviela tiek ražota un cilvēks ir Rēzus (Rh) pozitīvs (+). Rēzus faktors uz eritrocītu virsmas parādās jau pirms dzimšanas, tādēļ imūnsistēma to pazīst kā savu olbaltumvielu. 

Ja viens no gēniem ir izmainīts un olbaltumviela no šāda izmainīta gēna neražojas, otrs, veselais, turpina nodrošināt ražošanu un cilvēks joprojām ir Rh+. Tātad normālais Rh gēns ir dominants (apzīmē ar lielo D), bet izmainītais – recesīvs (apzīmē ar mazo d). 

Cilvēks, kurš no saviem vecākiem mantojis abus izmainītos (recesīvos) gēnus – dd, tiek saukts par Rēzus negatīvu (Rh-), jo uz viņa asins šūnām Rēzus faktora nav. Līdz ar to viņa imūnsistēma tādu nepazīst.

Iekāpjot tramvajā, nav iespējams pēc cilvēku izskata pateikt, vai viņš ir Rēzus pozitīvs vai negatīvs. Tas, ka uz asins šūnām nav Rēzus faktora, cilvēkus nepadara tievākus vai resnākus un neliek uz deguna augt pumpām. Tomēr šo to, kā izrādās, Rēzus faktors ietekmēt var. Un par to arī stāsts tālāk.

Reiz, sensenos laikos, dzīvoja sieviete, sauksim viņu par Konkordiju Mariabellu, īsāk, Bellu. Viņa, pati to nezinot, bija mantojusi negatīvo Rēzus asinsgrupu. Toreiz vēl nevienam nebija ne jausmas, kas tas tāds Rēzus un kas tā tāda asins grupa. 14 gadu vecumā Bella izdomāja vasaras laikā nobraukt ar ciema ragavām pa vietējo krauju, kā rezultātā ne tikai salauza ragavas, bet arī savu iegurņa un atslēgas kaulu un zaudēja padaudz asinis. Cilts vecākais nolēma, ka asins zudums ir pietiekami liels un veica tiešo asins pārliešanu no sevis meitenei. Vienīgā problēma – cilts vecākais bija Rēzus pozitīvs, bet, tā kā toreiz par to neko nezināja – nav informācijas, nav problēmas. Bella izdzīvoja un ar viņu viss bija kārtībā. Vienīgi viņas imūnā sistēma tika iepazīstināta ar Rēzus antigēnu (faktoru) un lēni sāka ražot antivielas pret to. Pagāja vēl pāris gadi, rētas sadzija un Bella iepazinās ar mīļoto vīrieti un drīz jau gaidīja savu pirmo bērniņu. Cilts vecākais noteica, ka bērns būs klāt laikā, kad āboli kritīs no koka, bet mazā Lea piedzima, kad vasara vēl bija tikko sākusies. Sīka, maza, trausla un stipri dzeltenā krāsā. Cilts vecākais tikai galvu vien nogrozīja un izmantoja vienīgo sev zināmo ārstniecības metodi – taisīja tiešo asins pārliešanu no sevis mazajai. Lai arī sākums bija grūts un prasīja daudz uzmanības, pēc pāris mēnešiem meitenes dzelte beidzot mazinājās un viņas tālāka attīstība noritēja kā nākas.

Kas bija problēmu iemesls? 

Atgriežamies mūsdienās. Rēzus antivielas ir mazas (IgG klases imūnglobulīni) un tās var iet cauri placentai. Bellas mīļotais vīrietis, kā lielākā daļa sabiedrības, bija Rh+, viņš nodeva savai meitai savu D gēnu un arī uz Leas eritrocītiem bija Rēzus antigēns. Mammas asins antivielas, kuras pa šo laiku bija saražotas, grūtniecības laikā gāja cauri placentai un ķērās klāt pie satiktā antigēna, lipinot kopā Leas asins šūnas. Salipinātās šūnas savu darbu darīt vairs nespēj, tās tiek sagrautas un vietā ražotas jaunas. Plīstot asins šūnām, asinīs tiek liels daudzums pigmenta bilirubīna, kurš lielās koncentrācijās iekrāso bērniņa ādu, acis un gļotādas, kā arī pie ļoti lieliem skaitļiem var bojāt galvas smadzenes. Cilts vecākais zināja, ka dzelteno krāsu no ādas var dabūt prom saules gaisma (UV starojums noārda bilirubīnu), tādēļ Leai paveicās – viņa piedzima vasarā, kad sauļoties varēja no rīta līdz vakaram.

Nākošais bērniņš Bellai nodzīvoja puncī tik ilgi, cik cilts vecākais lika :D un piedzima vesels kā rutks. Pagāja vēl daži gadi un Bella gaidīja nākamo bērnu. Aptuveni 6. mēnesī cilts vecākais Bellas punci čamdīja ar norūpējušos izteiksmi sejā. Bērniņš pēdējā laikā nebija paaudzies ne par pirksta platumu. Pēc nedēļas Bellai sākās dzemdības un bērniņš piedzima nedzīvs. Arī drīz sākusies nākamā grūtniecība beidzās bēdīgi un, kad Bella pēc laika atkal atklāja, ka gaida mazo, viņa bija sagatavojusies vēl vienam zaudējumam. Tomēr šoreiz viss noritēja normāli un, par spīti lāstam, kurš, pēc cilts vecākā domām, bija uzlikts pār šo sievieti, viņai piedzima veselīga meitiņa. (tad Bellai no pārdzīvojumiem sākās priekšlaicīga menopauze un vairāk grūtniecību viņai nebija).

Jautājumi:

Ko cilts vecākais būtu darījis ar Bellu pēc ragavu negadījuma, ja viņš iepriekšējā gadā būtu saņēmis informējošu bukletu par Rēzus asinsgrupām? (un prastu to izlasīt :D) Ja viņam būtu teikšana, kādam rituālam tiktu pakļauti Bellas potenciālie vīri?

Vai cilts vecākā ārstēšanas metode kaitēja vai palīdzēja Leai izveseļoties? Kāpēc?

Kā ir iespējams, ka Bellai piedzima divi pilnīgi veseli bērni? 

Mūsdienu situāciju uzlabo fakts, ka ir pieejamas rūpnieciski ražotas antivielas pret Rēzus faktoru – Rēzus imūnglobulīns. Šo preparātu injicē Rēzus negatīvai sievietei, kuras imūnsistēma Rēzus faktoru nepazīst, uzreiz pēc iespējamas saskares ar to. Antivielu darbs ir „savākt” asinīs nokļuvušo antigēnu un neļaut tam aizkļūt līdz imūnsistēmas uzraugiem. Šādā veidā tiek panākts, ka Rēzus negatīvām sievietēm, kuras puncī iznēsā Rēzus pozitīvu bērniņu, brīdī, kad viņu asinis var saskarties (tas var notikt, piemēram, dzemdību vai ķeizaragrieziena laikā), imūnsistēma tomēr neiepazīst Rh antigēnu un antivielas ražot nesāk. Un nākamā grūtniecība var noritēt bez problēmām no Rēzus faktora puses. Vēl jāpiebilst, ka bez dzemdībām un ķeizargrieziena pastāv arī citas situācijas grūtniecības laikā, kuru rezultātā mammas imūnsistēma „pieķer” Rēzus faktora klātbūtni un sāk veidot antivielas (piemēram, ja ir kāda placentas patoloģija un tā kļūst caurlaidīgāka, kā vajag), tādēļ ir valstis, kurās Rh- grūtnieču aprūpē tiek iekļauta Rh imūnglobulīna ievadīšana grūtniecības 28. nedēļā vienkārši tāpat. Profilaksei.

Jautājumi:

1. Kādas varētu būt situācijas Rh- sievietes dzīvē, pēc kurām būtu jāievada Rēzus imūnglobulīns?

2. Ja sievietes asinīs ir Rh antivielas, vai Rh imūnglobulīns ir vai nav jāievada? Kāpēc?

3. Ginekologam vienā dienā uz vizīti ierodas četras Rh- sievietes pirmsdzemdību vizītē. Ārsts izskaidro Rēzus faktora problēmu un visām 4 paņem antivielu analīzi. Ārsts uzzin, ka: 

1. sievietes vīram ir Rh+ asins grupa un viņas antivielu analīze ir negatīva

2. sievietes vīram ir Rh+ asins grupa un viņas antivielu analīze ir pozitīva

3. sievietes vīram ir Rh- asins grupa un viņas antivielu analīze ir negatīva

4. sievietes vīram ir Rh- asins grupa un viņas antivielu analīze ir pozitīva.

Visas 4 sievietes ir tikko dzemdējušas savus bērniņus. Kāda būtu daktera taktika katrā gadījumā? 

4. Vai ir sagaidāmas problēmas, ja Rh+ sieviete gaida Rh- bērniņu? Kāpēc?

Avots: kastanis.org