Gribējām meitiņu, piedzima dēliņš. Mazuļa dzimuma noteikšana vecākus un bērnu tuvina vai šķir?

Pēdējā laikā daudz tiek diskutēts par to, vai prenetālā diagnostika, tostarp arī mazuļa dzimuma noteikšanas iespēja, tuvina vecākus un bērnu, vai arī gluži otrādi - šķir. Arvien biežāk dzirdu par vecākiem, kas intuitīvi atsakās no informācijas par to, kāda dzimuma bērnu gaida, vēloties vairāk ļauties pašam gaidīšanas procesam, stāsta psiholoģe.

 

Iespēja uzzināt bērna dzimumu, tāpat kā jebkura cita ar USG palīdzību nosakāma informācija, mazliet dod sajūtu, ka spējam kontrolēt kaut ko, kas īstenībā ir ārpus mūsu kontroles.

V.Kalniņa atzīst, ka tā patiešām ir - jebkura informācija "no ārpuses" par bērnu, kas vēl atrodas mammas puncī, mazina mammas spēju un vēlmi gan sajust savu bērniņu visās viņa uzvedības un izpausmju niansēs, kā arī apgrūtina pieņemt šo bērniņu ar visu to, kas viņam ir un kāds viņš ir.

Iespēja uzzināt bērna dzimumu, tāpat kā jebkura cita ar USG palīdzību nosakāma informācija, mazliet dod sajūtu, ka spējam kontrolēt kaut ko, kas īstenībā ir ārpus mūsu kontroles. Šādā veidā mēs daudz biežāk pagūstam aizdomāties par nosacījumiem, kādam būtu jābūt "ideālajam mazulim", piedzīvot vilšanās un mēnešiem ar šīm sajūtām dzīvot, tādējādi vairāk enerģijas veltot savām domām par to, kā es gribētu, bet nesanāca, tā vietā, lai veidotu attiecības ar bērniņu, kurš visos šais procesos jau piedalās.

...ja bērna dzimums tiktu noskaidrots tikai dzemdībās, dzimšanas brīnuma pārņemtie vecāki pieņemtu jebkuru bērna dzimumu daudz vieglāk un ātrāk...

Vilšanās brīdī par gaidāmā bērna dzimumu vecāki parasti vismaz uz kādu laiku distancējas no šīm attiecībām, kamēr pamazām atrod veidu, kā ar to sadzīvot. Savukārt, ja bērna dzimums tiktu noskaidrots tikai dzemdībās, visticamāk, dzimšanas brīnuma pārņemtie vecāki pieņemtu jebkuru bērna dzimumu daudz vieglāk un ātrāk. Viņi vairāk ļautos attiecībām. 

Vecākiem, kas jau piedzīvojuši zināmu vilšanos attiecībā par gaidāmā bērna dzimumu, V.kalniņa ieteiktu savstarpēji pārrunāt jautājumus: "Kāds ir iemesls, ka vēlējāmies tieši šī dzimuma bērnu? Ko tas mums būtu devis? Ko mūsu ģimenē atrisinājis? Kādas ir mūsu bažas par to, ka piedzims pretējā (nevis "vēlamā") dzimuma mazulis? Cik tās ir pamatotas? Ko visas šīs apspriestās lietas mums nozīmē?".

Reizēm, ja šo jautājumu apspriešana nevedas pašiem, ir vērts apmeklēt kādu ģimenes terapeita konsultāciju. Iespējams, ka vecāki nonāk pie atbildēm, kā paši var vairāk pietuvoties sev un viens otram, vienlaikus mazinot specifiskas gaidas par bērnu.

Psiholoģe iesaka veidot kontaktu ar mazuli "šeit un tagad", runājoties ar viņu, pieskaroties viņam un saņemot atbildes signālus. Mēģinot sajust un izpētīt bērniņa temperamentu, noskaņojumu dažādās situācijās un vajadzības, par kurām viņš ziņo, iespējams sajust viņu tuvāk sev, arī tad, ja iepriekš licies, ka tas būs grūti.