Latvijā ik gadu pieaug daudzaugļu grūtniecību skaits

Latvijā novērota tendence nedaudz pieaugt daudzaugļu grūtniecību skaitam. Iemesli ir vairāki, tostarp ilgstoša hormonālās kontracepcijas lietošana, šādi dati publicēti šodien atvērtajā grāmatā "Veselības aprūpe Latvijā 2013". 

Pērn Latvijā četrās ģimenēs sagaidīti trīnīši. Daudzaugļu grūtniecību skaits ik gadu nedaudz pieaug.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Pērn Latvijā četrās ģimenēs sagaidīti trīnīši. Daudzaugļu grūtniecību skaits ik gadu nedaudz pieaug.

 

Pērn - 249 daudzaugļu dzemdības

Pagājušajā gadā Latvijā 1,3% jeb 249 no visām dzemdībām bija daudzaugļu dzemdības. Viens no galvenajiem iemesliem daudzaugļu grūtniecību pieaugumam ir mātes vidējā vecuma palielināšanās, bērnam piedzimstot. Citi daudzaugļu grūtniecību veicinoši faktori ir hormonālās kontracepcijas ilgstoša lietošana un neauglības ārstēšana. Ik gadu Latvijā tiek reģistrētas arī dzemdības ar trīņiem - vidēji ap 2-5, bet 2012.gadā trīnīši piedzimuši četrās ģimenēs.

Pieaug arī mājdzemdību skaits

Pēdējos gados pieaudzis arī plānoto ārpusstacionāra dzemdību skaits. Ja 2007.gadā ārpus stacionāra dzemdēja vien 45 sievietes, tad pērn šādu dzemdību skaits bija jau 199. Apkopotie dati liecina, ka šādu dzemdību īpatsvars no visu dzemdību skaita ir neliels - 1%, bet ik gadu palielinās.

Latvijā no pārējām Baltijas valstīm visvairāk ķeizargriezienu

Reklāma
Reklāma

Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, dinamikā pieaug ķeizargriezienu īpatsvars. Visaugstākais ķeizargriezienu īpatsvars ir Itālijā un Portugālē (30%), bet zemākais - Nīderlandē, Slovēnijā (ap 15%), bet vidēji ES - ap 25%. Latvijā kopējais ķeizargriezienu īpatsvars ik gadu no visām dzemdībām ir virs 20%, turklāt dinamikā pieaudzis akūto ķeizargriezienu īpatsvars. 2012.gadā nedaudz samazinājies plānoto ķeizargriezienu īpatsvars, attiecīgi pieaugot dabisko dzemdību īpatsvaram.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visaugstākais ķeizargriezienu rādītājs, taču tas ir par aptuveni 20% zemāks nekā vidēji ES. 

Tāpat, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visaugstākais nedzīvi dzimušo bērnu rādītājs, un tas ir par 40% augstāks nekā vidēji ES.

Katru gadu nedzīvi piedzimst 0,6-0,7% jaundzimušo. Dinamikā nedzīvi dzimušo rādītājs ir svārstīgs, bet, vērtējot kopējo tendenci kopš 2002.gada, tas nedaudz mazinās.