Kāpēc jāraud trīs dienas pirms un trīs dienas pēc dzemdībām?
„Savā praksē esmu novērojusi, ka sievietes dažas dienas – trīs līdz septiņas – pirms dzemdībām bieži vien piedzīvo lielu raudāšanu. Tāda pati aina vērojama trīs līdz desmit dienas pēc radībām – sievietēm gribas raudāt, un viņām to vajag ļaut,” žurnālam „Mammām un Tētiem” stāsta vecmāte Māra Grieze.
Hormonu spēlītes sievietes ķermenī
Īsi pirms dzemdībām, dzemdības un pirmās dienas pēc tām ir laiks, kad sievietes neiroendokrīnā sistēma, gaidot lielo notikumu, pārdzīvo milzīgas izmaiņas. Šis ir laiks, kad emocionālā jeb dvēseles jūtība ir īpaši paaugstināta, topošā māmiņa var būt raudulīga un viegli iespaidojama. Vai būtu jāuztraucas, ja asaras birst kā pupas pat bez īpaša iemesla?
Grūtniecības laikā sievietes organisms saražo ap 50 dažādu bioloģiski aktīvu vielu. Pirms pašām dzemdībām ievērojami pieaug estrogēnu līmenis, kļūstot desmitiem reižu lielāks nekā tad, kad sieviete nav bērna gaidībās. Trīs dienas pirms dzemdībām strauji krītas progesterona līmenis un palielinās prostaglandīnu daudzums. Uz šā hormonālās sistēmas izmaiņu fona arī norisinās emocionālās svārstības, kas bieži izpaužas kā raudulīgums.
Dzemdību laikā pieaug oksitocīna un endorfīnu jeb laimes hormonu līmenis, bet pēc dzemdībām dažu hormonu daudzums strauji krītas – samazinās progesterons, bet prolaktīns un oksitocīns joprojām paliek augsts. Straujās hormonālās svārstības, protams, ietekmē arī sievietes emocijas un jūtību.
Dažas dienas pirms dzemdībām daba sievietei dod lielas enerģijas rezerves, ko paredzēts izmantot radībās, taču diemžēl sievietes nereti tās sāk tērēt lielu darbu paveikšanai vai pabeigšanai. Lai gan šim ir jābūt laikam, kad sevi pasaudzēt lielajam dzemdību darbam! Tāpat kā šī enerģija pieplūst, tā var arī ātri izsīkt, kā vietā iestājas nogurums un skumjas.
Īsi pirms un pēc dzemdībām sievietes tiešām var būt īpaši jūtīgas, biežāk raudāt. Turklāt tas ir saistīts ne tikai ar hormonālajām izmaiņām, bet situāciju kopumā. Grūtniecība drīz būs galā, mazulis nekad vairs nebūs tik tuvu mammai kā šajā posmā. Lielai daļai sieviešu var būt bailes no dzemdībām. Pilnīgi iespējams, ka daudzas pat neapzinās to, bet zemapziņā tās ir un emocijas ietekmē. Pēdējās dienās uz vēdera nostieptās ādas var parādīties strijas, kuru nav bijis visu grūtniecības laiku. Pat tas var būt iemesls, lai apraudātos. Savukārt pēc dzemdībām sākas citas rūpes – vai pietiks piena, vai spēšu tikt galā ar bērnu, vai būšu pietiekami laba mamma?
Bailes un šaubas
Sievietes noskaņojumu var ietekmēt arī apkārtējo interese, un kārtējais: „Vai bērniņš jau piedzimis? Kāpēc vēl nedzemdē?” emocijām var likt uzbangot. Tāpēc vecmātes iesaka apkārtējiem neatklāt ārsta noteikto dzemdību datumu, bet pateikt, ka mazulim jādzimst pāris nedēļu vēlāk.
Vai ļauties emocijām? Jā! Šis ir normāls, dabisks process. Izraudāšanās palīdz atbrīvot emocijas, neļaujot uzkrāties skumjām, kas neizraudātas var pārvērsties pēcdzemdību depresijā.
Ja gaidītais bērns ir pirmais, sieviete biežāk uztraucas, kā tiks galā ar dzemdībām, mēdz būt bažas par nezināmo; ja dzemdības ir atkārtotas, rodas citi iemesli uztraukumiem – vai paspēšu laikā ierasties slimnīcā / vai vecmāte paspēs ierasties pie manis, kur paliks vecākie bērni, kad sāksies dzemdības u.tml.
Pēc radībām, tāpat kā pēc jebkura liela notikuma, var iestāties tukšuma izjūta. Pat pēc labām un veiksmīgām dzemdībām sieviete var būt raudulīga.
Maigās rūpes un miers
Vai ļauties emocijām? Jā! Šis ir normāls, dabisks process. Izraudāšanās palīdz atbrīvot emocijas, neļaujot uzkrāties skumjām, kas neizraudātas var pārvērsties pēcdzemdību depresijā. Savukārt tuviniekiem derētu zināt, ka sievietei šajā laikā ir nepieciešamas maigas un saudzīgas rūpes, nevis uzbāzīga interese vai padomu sniegšana bez mammas pašas lūguma.
Pirmā nedēļa pēc dzemdībām (vai vēl ieteicamāk – pirmais mēnesis pēc dzemdībām) ir periods, kurā nostiprinās jaunpiedzimušās ģimenes izjūta. Tāpēc tas nav īstais laiks, kad aicināt ciemos draugus un arī tālākus radiniekus – tie ir laipni gaidīti jaunās ģimenes ligzdiņā nedaudz vēlāk! Sievietei pēc dzemdībām svarīgi saņemt atbalstu un rūpes no saviem mīļajiem – tie var būt kā partneris, tā arī mamma vai citi tuvinieki, kas gatavi palīdzēt mājas darbos, pagatavot maltītes vai kā citādi atvieglot jaunās māmiņas ikdienas pienākumu veikšanu. Ja ir sajūta, ka nepieciešama palīdzība, nevajag no tā kautrēties, bet gan uzmeklēt sev uzticamu profesionāli, piemēram, vecmāti, dūlu vai PEP mammu, kas var ierasties mājās un sniegt atbalstu.