Aborts 12 gadus vecai pusaudzei. Vai realitāte Latvijā?
Grūtniecības iestāšanas, un bērniņa laišana pasaulē ir skaistākais laiks sievietes dzīvē, taču, reizēm ir gadījumi, kad brīnums pārvēršas murgā – ja bērniņš pieteicies pusaudžu vecumā, kad topošās māmiņas pašas vēl varētu saukt par bērniem. Izrādās, Latvijā šādu gadījumu nav mazums. Grūtniecības pārtraukšanu, jeb abortu piedzīvojušas pat 12, 13 gadus jaunas meitenes.
Kāda Kasjauns.lv lasītāja Linda (vārds mainīts) stāsta par
gadījumu, kas licis viņai aizdomāties par to, cik valstī sakārtots,
vai drīzāk nesakārtots ir šis jautājums, un vai tiešām tā ir
normāla prakse, ka bērni dzemdē bērnus, vai piedzīvo medicīnisku
iejaukšanos, kuru šādā vecumā noteikti nevajadzētu piedzīvot.
Viņa stāsta – „Biju šokā, kad mazā māsa jautāja par
abortu”
„Mana mazā māsa mācās septītajā klasē, kur pārsvarā mācās 12, 13
gadus veci jaunieši. Biju tik tiešām lielā šokā, kad māsa vienu
dienu atnākot no skolas, man sāka vaicāt par to, kā izpaužas
aborts. Nezināju, kā rīkoties, ko atbildēt, vai teikt vecākiem.
Parunāju ar māsu, un viņa sāka stāstīt, ka skolā klasesbiedrenei 12
gados ir bijis aborts. Viņa par to stāstījusi draudzenēm, gluži vai
lepojoties ar to, ka dzimumattiecības uzsākusi jau 11 gados. Es
biju šokā, ne tikai par faktu, bet arī par to, ka meitene ietekmē
citus bērnus, atklājot šādus lietas. Kad runāju ar māsu, viņa gan
neteica, ka aborta veicēja būtu stāstījusi gadījumu detaļās, bet
tas nemaina faktu, ka pusaudzis (drīzāk gan bērns) tiek šādā veidā
psiholoģiski ietekmēts. Māsa arī atklāja, ka dzimumattiecības viņas
klasē bijušas jau vismaz 6 meitenēm, un meiteni, kurai jau bijis
aborts, nemaz neuztraucot tas, ka nākotnē ir iespēja, ka bērnu
vairs nevarēs būt, viņa stāstījusi klasesbiedrenēm – tas jau vēl
tik tālu, gan jau viss būs sadzijis. Nav brīnums, ka mūsdienu
samaitātajā sabiedrībā ar seksu nodarbojas tik mazi bērni. Es
nezinu, cik neizglītotiem ir jābūt vecākiem, lai ar saviem bērniem
par šādām lietām nerunātu. Nezinu kā psiholoģiski jūtas aborta
veicēja, bet viens nu man ir skaidrs – ar māsu izrunāju visus šos
jautājumus, lai ar neko tādu mūsu ģimenei nebūtu jāsaskaras nekad
mūžā.”
Linda atzīst, ka šāda vecuma jauniešiem nav zināšanu par
seksuālajām attiecībām, lai arī skolā tiek runāts par izsargāšanos,
12, 13 gadīgiem bērniem nav nekādas pieredzes šajos jautājumos. „No
grāmatas varbūt visi zina, kas un kā notiek, bet redz kā iznāk, ja
pie seksa 12 gadīgs meitēns ķeras klāt reālajā dzīvē. Protams,
dzemdēt bērnu šādā vecumā nozīmētu sagraut sev dzīvi, bet kā ar
abortu? Tā uzskatāma par normālu praksi?,” teic Linda.
Aborta veicēju skaits aug tieši nepilngadīgo
vidū
Kamēr par 2013. gadu statistika vēl tiek apkopota, 2012. gadā
veikti 6197 mākslīgie aborti. Tas gan ir par 892 abortiem mazāk, kā
2011. gadā, turklāt, statistikas dati rāda, ka mākslīgo abortu
skaits valstī pēdējo piecu gadu laikā ar katru gadu būtiski
samazinās. Lai arī uz kopējā fona abortu skaits ir mazāks, ar
nožēlu jāsaka, tas no gada uz gadu audzis tieši nepilngadīgu
personu vidū. Vecumā līdz 14 gadiem 2012. gadā abortu veikušas 9
jaunietes, tas laika posmā no 2009. gada ir lielākais skaits.
Lielākais abortu veicēju skaits ir vecumā no 25 – 29 gadiem.
Zināšanas par izsargāšanos ir, bet kontracepciju
nelieto
Latvijā veiktā pētījumā konstatēts, ka galvenie nevēlamas
grūtniecības iestāšanas faktori nav viss zināšanu trūkums, bet gan
kontracepcijas nelietošana, vai nedrošu metožu lietošana. Dr. med.,
asoc. profesore, LU MF, ginekoloģe, dzemdību speciāliste Ilze
Vīberga, sadarbībā ar citiem speciālistiem, veikusi pētījumu par
nevēlamas grūtniecības iestāšanās riska faktoriem jaunietēm.
Izkristalizējies ir viens – Latvija joprojām ir viena no tām
Eiropas Savienības valstīm, kurās abortu skaits vērtējams kā samērā
augsts. Turklāt, jaunietes ir informētas un zinošas izsargāšanās
jautājumos, taču, kā rāda pētījums – lielākā daļa tās nemaz
neizmanto, vai izmanto pārtraukta dzimumakta metodi, ko gan
nevarētu vērtēt kā drošu izsargāšanās līdzekli. Pētījumā
iesaistītās jaunietes atzinušas, ka informāciju gūst tieši no
medijiem un interneta, ne skolā, un ne no vecākiem.
Arī aptiekās strādājošie farmaceiti atzīst, ka tās meitenes, kuras
meklē avārijas kontracepciju, pārsvarā ir tīņu gados. Tāpēc
risinājumu visticamāk būtu jāmeklē jau pašos pamatos, proti, kāpēc
zināšanas par izsargāšanos ir, bet tās netiek pielietotas
dzīvē.
Jaunietes ir informētas un zinošas izsargāšanās jautājumos, taču, kā rāda pētījums – lielākā daļa tās nemaz neizmanto, vai izmanto pārtraukta dzimumakta metodi, ko gan nevarētu vērtēt kā drošu izsargāšanās līdzekli.
Latvijā sievietei ir tiesības izvēlēties, ko darīt ar
savu grūtniecību
Rīgas Stradiņu universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas
katedras vadītāja Dace Rezeberga sarunā ar portālu Kasjauns.lv
atklāj, ka abortu skaita pieaugums tieši nepilngadīgu meiteņu vidū
skaidrojams ar veselības mācību stundu neesamību skolās. „Jaunu
meiteņu zināšanas ir nepietiekošas. Tā informācija, kas tiek
pasniegta sociālajās stundās skolās, reizēm pusaudžiem vēl nav
aktuāla, bet kad tā kļūst aktuāla, tad viss jau ir aizmirsies. Vēl
noteikti jāmin kompensācijas sistēma kontracepcijas līdzekļiem –
mūsu valstī tādas nav, un jauniešiem nav līdzekļu, lai to
iegādātos, arī vecākiem jautāt ir neērti, jo pusaudzis nevēlas
atklāt, ka jau sācis dzimumattiecības,” teic Rezeberga. Viņa
atzīst, ja valstī būtu kompensēta kontracepcijas līdzekļu iegāde,
jaunieši izsargātos biežāk.
Runājot par abortu aizlieguma ieviešanu, Rezeberga atzīst, ka
demokrātiskā valstī sievietei ir savas tiesības izvēlēties, ko viņa
grib darīt ar savu grūtniecību, abortu aizliegums tos veikt
neatturētu, tieši otrādi, attīstītos nelegālā abortu veikšana.
Secinājums ir viens – ar problēmu jācīnās tās saknē, proti,
jāstrādā pie informācijas plūsmas, un kontracepcijas līdzekļu
pieejamības pusaudžiem.
Par to, vai tīņu vecumā vajadzētu taisīt abortu, vai tomēr iznēsāt
bērnu, ja iestājusies nevēlama grūtniecība, līdz 16 gadu vecumam
drīkst izlemt jaunieša vecāki, jo tikai ar viņu piekrišanu var
veikt abortu. Pēc 16 gadiem tā ir tikai jaunietes pašas izvēle.
Taču Rezeberga atzīst –„Ir daudzi sociāli un medicīniski aspekti.
Principā 12, 13 gados meitene ir vēl tikai meitene, ne sieviete,
tas nozīmē, ka grūtniecība visticamāk notiks ar komplikācijām,
pluss vēl šādā vecumā meitene nav patstāvīga, viņai nav finansiāls
nodrošinājums – tie ir aspekti, kurus jāņem vērā.”
12 gados būt stāvoklī – tā ir vardarbība pret
bērnu
Ginekologi atzīst – aborts, tās ir sekas. Jautājums ir jānostāda
pašos pamatos – kāpēc tik agrā vecumā tiek uzsākta dzimumdzīve? Kā
portālam Kasjauns.lv stāsta ginekoloģe Dace Matule, ginekologi ļoti
daudz runā par kontracepciju, bet, lai cik skumji nebūtu, tām
jaunajām meitenēm, kuras palikušas stāvoklī ļoti agrā vecumā,
pirmais ginekologa apmeklējums ir tikai tad, kad grūtniecības fakts
jau konstatēts. „12, 13 gados tā jau ir vardarbība pret bērnu, tas
ir nepieļaujams fakts. Tā ir milzīga ģimeņu un visas sabiedrības
problēma. Šī mazā sieviete nav gatava bērnam, tā ir tikai ilūzija
par mīlestību, jo savā ģimenē, iespējams, viņa to nav saņēmusi,”
stāsta Matule. Ginekoloģe atzīst, ka visa pamatā ir informācijas un
izglītošanas trūkums. Skolās joprojām nav ieviesta obligātā
veselības mācība, un re, cik tālu esam nonākuši – bērni dzemdē
bērnus.
Ārste atzīst, ka aborts iespējams neatstās tik lielas fiziskas
sekas uz veselību, kā psiholoģisku traumu.
Psiholoģe atklāj, ka nereti uz aborta veikšanu pamudina tieši pusaudžu vecāki.
Veselības mācībai skolās ir jābūt
Veselības ministrijā (VM) teic – abortu skaita samazināšanās pēdējo
gadu laikā skaidrojama ar sabiedrības zināšanu pieaugumu. „Aborts
ir nevēlamas grūtniecības sekas, tādēļ pareizais risinājums
problēmai ir sabiedrības izglītošana. Ar sabiedrību ir jāstrādā
preventīvi, tādēļ atbilstoši valdības deklarācijai tiek strādāts,
lai atjaunotu skolās veselības mācību. Jau šobrīd Veselības
ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām īsteno
projektus, kuru mērķis ir izglītot jauniešus seksuāli reproduktīvās
veselības jautājumos,” stāsta Veselības ministrijas pārstāvis
Oskars Šneiders.
Arī par abortu aizliegumu runāt būtu absurds. VM stāsta, ka to
aizliegums var radīt nopietnus draudus sievietes veselībai, jo
pastāv situācijas, kad sievietes, neskatoties ne uz ko, vēlēsies
abortu veikt nelegāli.
Pēc aborta palīdzība vairāk vajadzīga meiteņu
vecākiem
Kā portālam Kasjauns.lv atzīst Grūtniecības krīzes centra psiholoģe
Gita Rudzīte, bieži vien lielāka palīdzība ir vajadzīga nevis
jaunajām māmiņām, vai aborta veicējām, bet tieši pusaudžu vecākiem.
Viņiem ir šoks, kas mijas ar kauna sajūtu, un biežāk tieši vecāki
ir tie, kas mudina jauno meiteni taisīt abortu. „Pēdējā laikā uz
krīžu centru atnāk jaunas meitenes, kuras vēlas bērnu paturēt, bet
paši meitenes un puiša vecāki uzspiež aborta veikšanu.” Gita
stāsta, ka arī viņai pašai bērniņš piedzimis 18 gadu vecumā, un ne
mirkli nav ienākusi galvā doma par abortu. Viņa uzsver – „Bērns nav
nekāds šķērslis, dzīve ar to nebeidzas. Esmu redzējusi pat ļoti
jaunas māmiņas, kuras tik tiešām mīl savus bērnus. Meiteņu vecākiem
nevajadzētu uztraukties par nodrošinājumu, arī mēs, krīžu centrs,
palīdzam gan ar drēbītēm, gan ratiem un visu pārējo, kas bērniņam
nepieciešams.”
Aborts atstāj arī neatgriezeniskas sekas uz meitenes un sievietes
psiholoģisko stāvokli. Gita stāsta, ka pirmā fāze sākas ar vainas
apziņu un tukšumu, kuru sievietes vēlas aizpildīt, tāpēc atkal no
jauna paliek stāvoklī. „Ir meitenes, kuras pēc aborta naktī moka
murgi un halucinācijas, ir nepatīkami atrasties bērnu vai grūtnieču
sabiedrībā. Tad paiet laiks, un aptuveni pēc desmit gadiem sākas
otrs etaps, kuru pati sieviete ar abortu nesaista. Tās ir
atkarības, bieža partneru maiņa. Tas it kā ir nesaistīti, bet
patiesībā tās ir aborta sekas, kas nāk uz āru, sievietei mēģinot
aizmirsties.”
Svarīgi ir apzināties, ka sieviete, vai jauna meitene pēc aborta
veikšanas nav viena. Grūtniecības krīzes centrā jebkura vecuma
sievietei, vai pusaudzei iespējams griezties pēc psiholoģiskas
palīdzības pēc tam, kad veikts aborts, piedzīvots spontānais
aborts, iestājusies neplānota grūtniecība. Turklāt, centru
iespējams apmeklēt ne tikai Rīgā, bet arī lielākajās Latvijas
pilsētās. Lai saņemtu palīdzību, jāzvana uz telefona numuru –
67227033, vai jāraksta uz e pasta adresi –
palidziba@krizescentrs.lv
Avots: www.kasjauns.lv