Vai grūtnieces kaprīzes ir neizbēgamas jeb grūtniecība kā pārbaudījums personības kvalitātei

Profesore Dr. Ancāne uzsver svarīgus faktorus, kuri nosaka, cik mierpilns un laimīgs būs gaidīšanas laiks topošajai māmiņai. Pirmkārt, sievietei ir jābūt nobriedušai personībai. Otrkārt, attiecībām ar otro pusīti – vīru, partneri – jābūt mīļām un labām, un, treškārt, sievietei vajadzētu izjust prieku par gaidāmo bērnu, jāpriecājas, ka viņa kļūs par māmiņu.
 

No medicīniskā viedokļa grūtniecība ir normāls fizioloģisks stāvoklis, ja sieviete ir ne tikai fiziski vesela, bet arī psihiski nobriedusi. Ja personība nav nobriedusi un pieaugusi, problēmas iespējamas ne vien emocionālajā jomā, bet arī fiziskajā plāksnē.  Nemiers, emocionalitāte, distress (negatīvais stress) neizbēgami rada arī fiziska rakstura un veselības problēmas.

Atļautas dažādas emocijas

Savukārt, ja visas šīs jomas ir kārtībā, grūtniecība parasti norit bez emocionālām grūtībām un pārmērīgām garastāvokļa svārstībām. Ikviens liels notikums mūsu dzīvē – pozitīvs vai negatīvs – rada zināmu emocionālu krīzi, tāpēc pat nobriedušai personībai šāda krasa lomu maiņa var izraisīt visdažādākās izjūtas: bailes, vainas izjūtu par kaut ko, kas darīts iepriekš un varbūt nav bijis veselīgi un pareizi, kauna izjūtu par izmaiņām savā ķermenī, pat dusmas. Tas viss ir normāli, un nav jāliedz sev dažreiz paskumt par gaidāmajām pārmaiņām. Šīm izjūtām laiku pa laikam drīkst un pat vajag ļauties.

 

Emocionālās krīzes būs, jo grūtniecība ir laiks, kad, ja tā var teikt, „mainās gadsimti”. Sievietes dzīvē sākas jauns laikmets, mainās paši pamati – sieviete no meitenes, meitas, būtnes, par kuru rūpējās citi, kļūst par māti, kurai būs jārūpējas par zīdaini, kas no viņas būs pilnībā atkarīgs.

Protams, ka emocionālās krīzes būs, jo grūtniecība ir laiks, kad, ja tā var teikt, „mainās gadsimti”. Sievietes dzīvē sākas jauns laikmets, mainās paši pamati – sieviete no meitenes, meitas, būtnes, par kuru rūpējās citi, kļūst par māti, kurai būs jārūpējas par zīdaini, kas no viņas būs pilnībā atkarīgs. Tāpēc emocionāli pārdzīvojumi noteikti būs, bet normālā situācijā ne visi apkārt esošie tos redzēs.
 

Dažreiz sievietes sūdzas, ka grūtniecība ir fiziski grūts process. Tomēr arī šīs sūdzības biežāk ir saistītas ar to, ka sievietei trūkst fiziska maiguma. Tas ir tāds nedaudz infantils veids, kā pievērst uzmanību savām vajadzībām.
 

Atdalīšanās un autonomijas izveides laiks

Grūtniecība ir laiks, kad ir svarīgi atdalīties no savām ģimenes sievietēm – mammas, radu tantēm, kas, labu gribot, bieži vien nāk ar saviem padomiem, kā vislabāk bērnu audzināt. Lai attiecības ar zīdaini būtu veselīgi simbiotiskas, topošajai māmiņai ir jāspēj pārtraukt simbiozes attiecības ar ģimenes sievietēm, jo tikai tad viņa varēs pilnībā sajust, kas nepieciešams viņas mazulim. Lai cik bērnu būtu izaudzinājusi gudra padomdevēja no malas, konkrētā mazuļa vajadzības un emocijas visprecīzāk spēj sajust tikai viņa paša mamma.
 

Diemžēl realitāte ir pavisam cita – ne visas sievietes, kuras ir bērna gaidībās, ir nobriedušas personības. Nereti šis laiks grūtniecei norit smagi, vētraini un komplicēti, attiecības ar apkārtējiem kļūst sarežģītākas. Vai ir jāizdabā topošās māmiņas kaprīzēm?

Kā būtu jāreaģē apkārtējiem – vīram un citiem ģimenes locekļiem?

Profesore strikti iesaka vērsties pie laba psihoterapeita. Šīs ārējās izpausmes ir tikai iekšējo dziļāko problēmu atspulgs. Nav viena universāla ieteikuma visiem, jo katrs cilvēks ir citāds, katrs ir personība ar savām īpatnībām. Ja sievai grūtniecei ir ilgstošs klepus, vīrs taču viņu vedīs pie ārsta, nevis dakterēs pats. Kāpēc gan ar emocionālajām problēmām būtu citādi?