"Māte grūtniecībā dzēra. Mana dzīve ir kā vecītim ar demenci". Patiess stāsts par dzīvi ar augļa alkohola sindromu

“Nebija nekādu aizdomu, ka ar mani nav kaut kas kārtībā. Jā, visu mūžu bija problēmas ar atmiņu, viegli aizmirstu, kur atstāju lietas, esmu aizmāršīga. Piemēram, regulāri varu aizmirst aizslēgt durvis vai arī tās aizslēdzu, bet atslēgas paliek durvīs. Toties varu normāli uzrakstīt labu tekstu. Varu veikt ikdienas lietas, ar savu dzīvi kopumā galā tieku,” stāsta Džeida.

Reiz meitenes rokās nonāca brošūra par vecuma demenci un vecu cilvēku problēmām, kas ir saistītas ar prāta aptumšošanos un atmiņas zudumiem. Praktiski visas pazīmes sakrita, vienīgi Džeidai bija nevis 81 gads, bet tikai 17 gadi. Viņa bija jauna sieviete ar veca cilvēka problēmām.

Meitene devās pie mammas un teica, ka viņai, spriežot pēc pazīmēm, sākas demence. Mamma teica, ka tas nav iespējams. Tad Džeida apmeklēja ārstu, kas arī kategoriski noliedza – 17 gados vecuma demence nav iespējama! Vēl pirms dažiem gadiem ārsti nesaistīja meitenes atmiņas problēmas ar to, ka viņas bioloģiskā māte grūtniecības laikā nopietni aizrāvās ar alkohola lietošanu.

Mediķi pat paziņojuši, ka alkohols auglim ir kaitīgāks par smēķēšanu, hašišu jeb zāli un pat heroīna devu.

Tagad jaunākie pētījumi medicīnā atklāj, ka vienas alkohola vienības izdzeršana grūtniecības laikā pat uz 2 stundām var būtiski samazināt skābekļa piegādi auglim. Smagākos gadījumiem bērniņš mammas vēderā paliek bez skābekļa, viņš neelpo un uz kādu laiku apstājas tā augšana. Nākotnē tas atstāj vistiešākās sekas uz bērna spēju mācīties un apgūt jaunas prasmes un zināšanas. Mediķi pat paziņojuši, ka alkohols auglim ir kaitīgāks par smēķēšanu, hašišu jeb zāli un pat heroīna devu.

Lielbritānijā ar augļa alkohola sindromu ik gadu pasaulē nāk 7 500 bērni. Tas ir vairāk nekā kopā ņemot bērnus ar HIV, Dauna sindromu, spina bifida defektu un muskuļu distofiju.

Rīgas Dzemdību nama Galvenā neonataloģe  Inese Bļodniece norāda, ka gadījumi, kad pasaulē nāk bērniņš ar ļoti izteiktām augļa alkohola sindroma pazīmē, ir ļoti reti.

Latvijā dati būtiski atšķiras. Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka desmit gadu laikā vidējais jaundzimušo skaits ar diagnozi P04.3 (mātes alkohola lietošanas ietekme uz augli un jaundzimušo) gadā ir 4 bērni jeb 10 gadu laikā - 46 bērni, bet ar diagnozi Q86.0 (augļa alkohola sindroms) – 1 gadījums gadā jeb 14 bērni 10 gadu laikā. Minētās diagnozes ir par tiem gadījumiem, kas ir reģistrētas, izrakstoties no dzemdību iestādes, ko aizpilda dzemdību iestāde par dzimušajiem bērniem. Tiesa, salīdzinot ar 2004. gadu, kad bija reģistrēti 8 gadījumi ar diagnozi “mātes alkohola lietošanas ietekme uz augli un jaundzimušo”, 2013. gadā šis cipars vairs ir tikai 1.

Rīgas Dzemdību nama Galvenā neonataloģe  Inese Bļodniece norāda, ka gadījumi, kad pasaulē nāk bērniņš ar ļoti izteiktām augļa alkohola sindroma pazīmē, ir ļoti reti. Izteiktas pazīmes parasti parādās vēlāk un arī tad pēc ārējām izpausmēm (zems svars, roku, kāju, sejas kroplības, mazāka izmēra galva, plakani deguni, atstatus novietotas acis un platas mutes) ne vienmēr var noteikt, vai bērniņš ir cietis, esot mammas vēderā.
 

Vai sievietes Latvijā pret gaidāmo bērniņu izturas atbildīgāk?