Asiņošana grūtniecības laikā – iemesli, riski un rīcība

Asiņošana no dzimumceļiem grūtniecības pirmajās 12 nedēļās ir samērā bieža parādība, kas ne vienmēr liecina par nopietnām problēmām sievietei vai auglim. Pēdējā trimestrī asiņaini izdalījumi bieži vien ir saistīti ar organisma gatavošanos dzemdībām. Tomēr katrā grūtniecības periodā ir savi īpašie iemesli, kurus topošajām māmiņām vajadzētu zināt.

Pirmās 12 grūtniecības nedēļas

 Šajā periodā asiņošana var būt arī fizioloģiska jeb normāla, tomēr var būt arī sarežģījumi. Grūtniecības laiku ir pieņemts skaitīt no pēdējo mēnešreižu pirmās dienas, nevis no apaugļošanās laika – t.i., ja sievietei menstruālais cikls ir regulārs un tā garums ir aptuveni 28 dienas, tad grūtniecības laiks, kā skaita ginekologi, ir par 2 nedēļām garāks nekā periods pēc apaugļošanās. Grūtniecības laika noteikšana ir svarīga ne tikai, lai zinātu, kad aptuveni bērns piedzims, bet arī – lai saprastu grūtniecības prognozi un taktiku dažādu sarežģījumu gadījumā. 
 

„It kā mēnešreizes”

Embrija ieligzdošanās jeb implantēšanās dzemdes dobumā var izraisīt nelielu smērēšanos. Diezgan bieži tas sakrīt ar laiku, kad sievietei bija mēnešreizes – trīs četras nedēļas pēc pēdējām menstruācijām, tāpēc dažreiz sieviete to var pat noturēt par kārtējo menstruāciju. Apaugļotā olšūna iespiežas dzemdes gļotādā un dzemdes sienā, pārplēšot sīkos asinsvadiņus. Rodas viegli asiņaini izdalījumi. Šāda asiņošana nav bīstama, tomēr jebkurā gadījumā, ja sākušies asiņaini izdalījumi, sazinies ar savu aprūpes sniedzēju.

Asiņošanu visā gaidību laikā var izraisīt arī dzemdes kakla iekaisums, kas tieši grūtniecību neapdraud, kā arī trausla dzemdes kakla gļotāda, kas var sākt nedaudz asiņot pēc ginekologa apskates vai mīlēšanās. Šī asiņošana parasti ir viegla un nav bīstama ne mātei, ne bērnam. Tomēr pārbaudē vajadzētu noskaidrot, vai tās iemesli nav nopietnāki.

 

Sācies spontānais aborts

Visbiežākais iemesls asiņošanai agrīnā grūtniecības periodā ir draudošs vai sācies spontānais aborts. Vispirms parādās viegla asiņošana, iespējamas arī velkošas sāpes vēdera lejasdaļā. Ja spontānais aborts jau sācies, asiņošana kļūst stiprāka un to pavada krampjveida sāpes. Grūtniecei jādodas uz slimnīcu. Ārsts apskates laikā redz, ka dzemdes kakls ir pavērts un izdalās grūtniecības audi. Ja ir sācies spontānais aborts, to diemžēl nav iespējams apturēt ne ar kādiem medikamentiem. Ja ir stipra asiņošana, ir nepieciešams glābt sievietes dzīvību un narkozē evakuēt no dzemdes dobuma grūtniecības audus, kas rada asiņošanu.

Ar spontāno abortu beidzas 15–20% grūtniecību (bet sievietēm pēc 40 gadiem šis procents ir vēl lielāks). Jo mazāks ir grūtniecības laiks, jo lielāka iespēja, ka būs spontānais aborts, – 80% no visiem spontāniem abortiem notiek līdz 12. grūtniecības nedēļai. Lielu daļu no šīm grūtniecībām sieviete pat nepamana, uzskatot, ka tās ir tikai kārtējās aizkavējušās menstruācijas. Lai arī šī statistika šķiet biedējoša, patiesībā tā ir pavisam normāla dabiskā atlase – 80% gadījumu spontānā aborta iemesls ir nopietnas augļa patoloģijas, kuras nevar ne paredzēt, ne arī novērst. Ja daba ir kļūdījusies, tad pati to arī atrisina. Spontānie aborti parasti neatkārtojas. Tomēr, ja spontānais aborts notiek trīs reizes pēc kārtas, tos sauc par ieraduma abortiem. Šādu abortu gadījumā abiem – vīrietim un sievietei – ir lietderīgi veikt kompleksas veselības pārbaudes un meklēt iemeslus. 

 

Draudošs aborts

Draudošs aborts arī var izpausties kā asiņošana, bet ginekoloģiskās apskates laikā dzemdes kakls slēgts un USG auglim redz sirdsdarbību. Līdz galam nav skaidrs, vai draudoša aborta gadījumā ir nepieciešama kāda ārstēšana. Ir pētījumi, kas norāda, ka, iespējams, progesteronu saturoši preparāti var palīdzēt. Cita veida terapijas efektivitāte zinātniski nav pierādīta. Ja grūtniecei ir bijuši asiņaini izdalījumi, bet grūtniecība progresē, tad ar lielāko varbūtību grūtniecības iznākums būs labs, tomēr, salīdzinot ar tām grūtniecēm, kurām asiņaini izdalījumi nav bijuši, ir lielāks risks, ka notiks spontānais aborts, priekšlaicīgas dzemdības, būs placentas patoloģijas un piedzims zemāka svara bērni.

Uzskata, ka jaundzimušais ir dzīvotspējīgs, ja piedzimst pēc 22. grūtniecības nedēļas un ar svaru, kas nav mazāks par 500 gramiem, taču reāli izdzīvošanas iespējas ir lielākas pēc 26. nedēļas. 

Nenoticis aborts jeb missed abortion

Nenoticis aborts jeb tā sauktais missed abortion var izraisīt asiņošanu, bet tikpat labi tās var nebūt, un dzemdes kakls paliek slēgts. Tikai USG apskates laikā ārsts konstatē, ka auglim neredz sirdsdarbību, tas neattīstās. Šādā situācijā grūtniecība neturpinās. Ja ir noticis missed abortion, iespējamas divas taktikas – pāris nedēļu pagaidīt, kad grūtniecība pati pārtrauksies, vai arī uzreiz veikt grūtniecības audu izņemšanu narkozē.

Asiņošana hematomu dēļ

Asiņošanu var izraisīt arī hematomas. Tie ir asins izplūdumi, kas rodas starp grūtniecības audiem un dzemdes dobuma sienu. Hematomu var labi saskatīt ultrasonogrāfijā. Tomēr vairumā gadījumu (80%) hematomas uzsūcas pašas un asiņošanas pazīmju var arī nebūt. Svarīgs ir hematomas lielums, lokalizācija un kurā grūtniecības nedēļā tā parādās. Lielas hematomas, ja tās uzrodas grūtniecības otrajā trimestrī, var apdraudēt grūtniecību. Ja hematoma aizņem aptuveni 30–40% no placentas virsmas, tad, tai palielinoties, var tikt saspiesta augļa ola, tā to atslāņojot un izraisot spontāno abortu. Hematoma, kas atrodas starp placentu un dzemdes sienu, var izsaukt periodisku asiņošanu visu grūtniecības laiku līdz pat dzemdībām. 
 

Ārpusdzemdes grūtniecība

Dzīvību apdraudoša ir ārpusdzemdes grūtniecība. Šādas grūtniecības gadījumā viegla asiņošana var parādīties apmēram 6 nedēļas pēc pēdējām menstruācijām. Tipiskas ir arī sāpes vēdera lejasdaļā, kuru iemesls ir olvada pakāpeniska izstiepšanās. Ja rodas pēkšņas, asas sāpes, parasti vēdera vienā pusē, grūtniecei steigšus jādodas uz slimnīcu, jo pastāv olvadu pārplīšanas risks ar tai sekojošu asinsizplūdumu vēdera dobumā. Ārstējot ārpusdzemdes grūtniecību, ja olvads nav plīsis, mūsdienās daudzos gadījumos iespējams saglabāt šā olvada funkcionalitāti.
 

Obligāti pie ārsta!

Tomēr, lai kādi būtu asiņošanas iemesli, sieviete pati noteikt iemeslu nevar. Obligāti ir jādodas pie ārsta, kas veiks USG un izvērtēs, kas īsti notiek. Nekavējoties ir jāvēršas pēc palīdzības, ja ir stipra asiņošana (kā mēnešreizēs un vairāk) vai izteiktas sāpes vēdera lejasdaļā. Jo izteiktāka asiņošana, jo lielāka iespēja, ka grūtniecība pārtrauksies. Obligāti ir nepieciešama ārsta apskate un USG, lai izslēgtu ārpusdzemdes grūtniecību un spontāno abortu. Grūtniecības prognoze ir atkarīga no asiņošanas apjoma – jo tā ir spēcīgāka, jo lielāks sarežģījumu risks.

Jo izteiktāka asiņošana, jo lielāka iespēja, ka grūtniecība pārtrauksies. Obligāti ir nepieciešama ārsta apskate un USG, lai izslēgtu ārpusdzemdes grūtniecību un spontāno abortu. 

Brūngani smērējumi grūtniecības sākuma nedēļās ir bieža parādība. Tam par iemeslu var būt, piemēram, fizioloģiska placentas augšana, polips, neliela hematoma (asins izplūdums), zemu novietojusies placenta un citi iemesli, kas nerada tiešus draudus grūtniecības norisei. Ja ir pamanīti šādi izdalījumi, kas ir ar brūnu, vecu asiņu piejaukumu, nav nepieciešams steidzami doties uz stacionāru, bet jāsazinās ar savu ginekologu vai vecmāti un jāieplāno vizīte tuvākajā iespējamā laikā. Asiņošanas, kad nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, pazīmes – stipri izdalījumi ar svaigu asiņu piejaukumu.


Dažkārt diagnozes precizēšanai ārsts var nozīmēt arī asins analīzes. Visbiežāk tas ir HCG (horiongonadotropais hormons, ko izdala grūtniecības audi) – tā noteikšana palīdz diagnosticēt ārpusdzemdes grūtniecību vai arī bojā gājušu grūtniecību. Dažkārt nosaka arī progesteronu – tas ir hormons, ko izstrādā olnīcas un no 12. grūtniecības nedēļas arī placenta, tomēr šīs analīzes veikšana tikai atsevišķos gadījumos var sniegt papildu informāciju, vai grūtniecība ir dzīvotspējīga, jo zems progesterona līmenis gaidību laikā var būt gan tāpēc, ka to pietiekamā daudzumā neizdala olnīcas, gan arī tāpēc, ka grūtniecība pārtrauksies.

12.–22. grūtniecības nedēļa

Ja pirmajā trimestrī grūtniecība ir noritējusi normāli, šajā periodā asiņošana parasti bez nopietna iemesla nenotiek. Iemesls asiņošanai var būt kā draudošs, tā arī nenoticis un spontāns aborts. Šajā laikā spontānie aborti biežāk notiek infekciju, mātes veselības problēmu, piemēram, diabēta, dzemdes patoloģiju, iepriekšējo dzemdes ķermeņa un kakla operāciju dēļ. Šajā laikā var parādīties arī dzemdes kakla nepietiekamība – tā saīsināšanās un atvēršanās bez sāpēm.   Ja šajā periodā ir asiņošana, apskate pie ārsta jāveic obligāti.
 

Pēc 22. grūtniecības nedēļas

Šajā laikā iemesli asiņošanai ir atšķirīgi. Lai gan viens no biežākajiem sarežģījumiem vēlākā grūtniecības laikā ir priekšlaicīgas dzemdības un to draudi, šādās situācijās asiņošana nebūs galvenais simptoms.
Ja ir grūtniecības pārtraukšanās līdz 12. grūtniecības nedēļai, to sauc par agrīnu, bet no 12.–22. grūtniecības nedēļai – par vēlīnu abortu. Savukārt, ja šādas problēmas rodas no 22. līdz 37. grūtniecības nedēļai, runā par priekšlaicīgām dzemdībām. Uzskata, ka jaundzimušais ir dzīvotspējīgs, ja piedzimst pēc 22. grūtniecības nedēļas un ar svaru, kas nav mazāks par 500 gramiem, taču reāli izdzīvošanas iespējas ir lielākas pēc 26. nedēļas. Tomēr arī šajā periodā pastāv liels dažādu, ar neiznestību saistīto slimību risks. Šo problēmu risks ievērojami samazinās pēc 34. nedēļas, kad ir nobriedušas augļa plaušas. Iznesta grūtniecība ir laikā no 37. līdz 42. nedēļai.

Placentas problēmas

 Visbiežākais asiņošanas cēlonis grūtniecības otrajā pusē ir nepareizs placentas novietojums – mediķi to sauc par placentas priekšguļu jeb placenta previa (previa nozīmē ‘izvirzījies’). Normālā stāvoklī placenta atrodas augšdaļā pie aizmugurējās vai priekšējās dzemdes sienas. Placenta previa gadījumā tā atrodas dzemdes kakla tuvumā vai pat tam priekšā.

Sievietes un bērna dzīvību apdraudoša asiņošana notiek, priekšlaikus atdaloties placentai. Tas var notikt arī tad, ja placenta piestiprinājusies normāli, tomēr biežāk tā ir, ja placenta atrodas virs dzemdes kakla iekšējās mutes. Placentas atslāņošanās risks ir lielāks vecākām sievietēm, grūtniecēm ar paaugstinātu asinsspiedienu, smēķētājām, narkomānēm, grūtniecēm ar dzemdes dobuma patoloģiju un specifiskām asinsreces problēmām.

Pēdējie trīs grūtniecības mēneši

Asiņošana pēdējos trīs grūtniecības mēnešos bieži vien saistīta ar organisma gatavošanos dzemdībām. Dzemdes kakls taisās bērna laišanai pasaulē. Atveroties plīst nelielie asinsvadi, radot nelielu asiņošanu, kas nereti nāk kopā ar gļotu korķi. Gļotu korķis ar asinīm mazpamazām var sākt izdalīties pat mēnesi pirms dzemdībām. Šis korķis izkrīt vai nu uzreiz, vai izdalās nelielās porcijās (kopumā vienas divu ēdamkarošu daudzumā). Korķis var būt ar brūnganu vai rozā nokrāsu, tajā var būt samanāmas asins stīdziņas.
Ja ir asiņošana šajā grūtniecības periodā, ir iespējama atkārtota asiņošana – piemēram, ja aiz placentas ir hematoma, tā var radīt periodisku asiņošanu līdz pat dzemdībām, ir lielāks infekcijas, priekšlaicīgu dzemdību, augļa augšanas aiztures, zema svara jaundzimušajam, jaundzimušā veselības problēmu un augļa bojāejas risks, tāpēc pēc palīdzības ir jāvēršas nekavējoties. Stacionārā pēc apskates un USG datiem izvērtēs, cik nopietna ir asiņošana, veiks USG, ja būs iespējams – precizēs asiņošanas iemeslu, kā arī noteiks turpmāko taktiku. Ja asiņošana apdraud sievietes dzīvību, grūtniecība ir jāpārtrauc jebkurā laikā. Ja tas jāveic līdz iznestai grūtniecībai, tad asiņošanas ietekme uz jaundzimušā veselību ir atkarīga ne tikai no asiņošanas daudzuma, bet arī no grūtniecības laika – jo tas ir mazāks, jo prognoze būs sliktāka.

Māmiņa jautā: 
„Esmu 10. nedēļā, tūlīt jau 11. nedēļa, un nākamnedēļ jau pirmais skrīnings, bet visu prieku man mazina tas, ka man ir regulāras asiņošanas. Jau trīsreiz esmu saukusi „ātros”, mani slimnīcā izmeklē, mazajam viss kārtībā, asiņošanai esot kāds cits iemesls, lai ejot pie sava ginekologa. Ginekologs arī neko īpašu nepasaka, tikai iesaka turpināt dzert zāles (askorutīnu) un ieturēt mierīgu režīmu. Tikko pamodos, un atkal ir asinis, bet nu man jau apnika gan „ātros” saukt, gan nesties pie ginekologa. Ja nav normāla grūtniecība, tad lai viņas nav.” 

Atbilde:
Ja, veicot USG, konstatē, ka grūtniecība progresē un auglim nav iedzimtu patoloģiju, tad ar lielāko varbūtību var teikt, ka viss būs kārtībā. Nereti asiņošana var turpināties pat nedēļām, neraugoties uz saņemtiem medikamentiem. Pastāv arī iepriekš minētie riski.

Autores: Līga Brūvere un Jana Žodžika, medicīnas zinātņu doktore, ginekoloģe

Rakstā izmantoti pētījumi:

• Duff, P.; Edwards, R. K.; Davis, J. D. et al. Obstetrics & Gynaecology: Just the Facts. New York: McGraw-Hill, 2004.
• Wilcox, A. J.; Weinberg, C. R.; O’Connor, J. F.; Baird, D. D.; Schlatterer, J. P.; Canfield, R. E.; Armstrong, E. G.; Nisula, B. C. Incidence of early loss of pregnancy. N Engl J Med. 1988 Jul 28;319(4): 189–194.
• Reem, H. Vaginal bleeding in early pregnancy: patterns, predictors, and association with miscarriage. Chapel Hill. 2009; 7.
• Chhabra, A. Subchotionic hemorrhage. Available.
• Cunningham, F. G.; Leveno, K. J.; Bloom, S. L.; Hauth, J. C.; D.t. Rouse, J.; Spong, C. Y. Williams Obstetrics, Twenty-Third Edition. Copyright © 2010, 2005, 2001 by The McGraw-Hill Companies, Inc.