Vai tiešām grūtniece nedrīkst kaut ko ēst?
Bieži vien grūtniecēm iesaka atteikties no kāda produkta, rekomendāciju tā arī īsti nepamatojot. Vai gluži otrādi – topošā māmiņa lieto uzturā to, kam potenciāli ir bīstamas sekas.
Neapšaubāmi – grūtniecei vajadzētu pieturēties pie veselīga uztura
pamatprincipiem un atteikties no ļoti sālītiem un trekniem
ēdieniem, fast food un pārmērīgas saldumu lietošanas.
Taču šajā rakstā es gribētu pievērsties nedrošo produktu tēmai
un apskatīt grūtnieču uzturu nevis no „veselīgi–neveselīgi”, bet
gan no pārtikas drošības viedokļa. Izvērtējot grūtnieču uzturu
kopumā, var atzīt, ka sieviete gaidībās drīkst lietot uzturā
faktiski visu (neattiecinot šo apgalvojumu uz alkoholu), taču
galvenais, kam jāpievērš uzmanība, ir produktu pagatavošanas
tehnoloģija. Ir būtiskas nianses, kas jāievēro!
Mīkstie sieri
Mīkstie sieri – feta, brī, kamambērs – savas specifiskās garšas dēļ
grūtniecēm tīk it īpaši. Taču par šāda veida sieriem jāatceras
viens būtisks fakts – to ražošanas procesā izmanto nepasterizētu
pienu. Svaigs piens nav sterils produkts, tajā dzīvo baktērijas,
kas var izraisīt nopietnas saslimšanas. Tāpēc pienu pasterizē,
veicot speciālas procedūras temperatūrā, kas veicina nevēlamu
organismu bojāeju. Starp slimībām, kuru cēlonis var būt
nepasterizēts piens, īpaši jāizceļ listerioze, ko izraisa baktērija
Listeria monocytogenes. Pat ja grūtniece saslimst ar listeriozi
vieglā formā vai vispār neizjūt nekādus simptomus, šī infekcija ir
bīstama auglim un var izraisīt spontāno abortu, priekšlaicīgas
dzemdības un vairākas iedzimtās kaites bērnam. Protams, ražotāji
vienmēr cenšas nodrošināt sava produkta drošību un kvalitāti, taču,
kā liecina 2008. gada Kanādas pieredze, listeriozes problēma ir
reāla. Līdz ar to ir ieteicams mīksto sieru patēriņu atlikt uz
laiku, kad tie vairs nebūs potenciāls drauds auglim. Par siera
ražošanas tehnoloģiju var uzzināt, izlasot produkta etiķeti vai
vēršoties pie ražotāja.
Nepasterizēts piens
No iepriekš aplūkotās problēmas izriet, ka mīksto sieru izejviela –
nepasterizēts piens – ir potenciāls drauds grūtniecībai. Prātā
uzreiz var iezagties arguments – cik grūtnieču laukos nepasterizētu
pienu lietojušas, un visām viss kārtībā. Taču, lūk, ar pētījumiem
apstiprināti dati, kādi slimību izraisītāji var atrasties
nepasterizētā pienā, – gan jau minētā listērija, kas izsauc
listeriozi, gan salmonella, kas rada salmonelozi, arī E. coli
baktēriju celmi, kas izraisa saindēšanās simptomus, brucellas, kas
rosina brucelozi, un kampilobaktērijas, kas izsauc
kampilobakteriozi. Bruceloze ir īpaši bīstama auglim, jo ir
pētījumi, kas pieļauj, ka māte caur placentu var inficēt augli.
Stereotips, ka svaigs piens ir veselīgāks, „dzīvāks”, barojošāks
par pasterizētu, ir dziļi iesakņojies apziņā. Līdz ar to šādu pienu
diezgan bieži iesaka arī grūtniecēm. Es rosinātu kritiski apdomāt
savu izvēli.
Grūtniecība un A vitamīns
A vitamīns pārmērīgos daudzumos ir teratogēns – var izraisīt augļa
iedzimtās kaites. Šī īpašība izpaužas, ja vitamīna deva ir lielāka
par 7,5 mg dienā. Grūtniecēm bieži iesaka atteikties no aknām un
aknu izstrādājumiem uzturā, taču tas nenozīmē, ka šis produkts
jāizslēdz pilnībā – retu reizi apēsts neliels aknu gabaliņš vai
aknu pastētes sviestmaize par ļaunu nenāks. Turklāt aknās ir
augusts dzelzs saturs, kas ir būtisks mikroelements veselīgas
grūtniecības norisē. Viss minētais ir attiecināms uz mājlopu un
mājputnu aknām. Ir maza iespēja, ka topošajai māmiņai tiks
piedāvātas lāču vai roņu aknas, kurās ir ļoti augsts A vitamīna
saturs, tāpēc tās var būt toksiskas. Ir jāpēta A vitamīna daudzums
arī vitamīnu kompleksos. Ja A vitamīns tiks uzņemts vienlaikus no
vairākiem kompleksiem preparātiem, ir pārdozēšanas risks. Tāpēc
grūtniecēm vitamīnu lietošana ir vienmēr jāsaskaņo ar savu
ārstu.
Suši un jūras veltes
Suši ir ēdiens, ko pēdējā laikā eiropieši ir ļoti iecienījuši, –
tas ir ātri pagatavojams, kompakts, dod ilgstošu sāta sajūtu. Suši
ieteicamību grūtniecei jāaplūko no vairākiem aspektiem. Jāatceras,
ka suši nav diētisks uzturs, jo baltie rīsi satur ievērojami daudz
kilokaloriju, turklāt – jo vairāk sastāvdaļu ēdienā, jo
kilokalorijām bagātāks tas ir. Filadelfijas siers, ko izmanto suši
gatavošanā, ir trekns, nereti suši tiek likta arī majonēze, eļļā
apceptas aļģes. Komplicēts suši ar daudzveidīgām sastāvdaļām (8
gabali) var saturēt līdz pat 500 kilokalorijām. Līdz ar to topošām
māmiņām, kurām ir pārmērīga svara pieauguma problēma, vajadzētu
aizdomāties par šo. Otrais aspekts ir sojas mērce – tā satur sāli,
tāpēc grūtniecēm, kas cieš no tūskas vai kurām kāda cita iemesla
dēļ jāseko līdzi sāls daudzumam uzturā, tas nav ieteicamas pārtikas
produkts. Trešais aspekts – suši gatavo no jēlām zivīm. Protams,
eiropeiskais suši variants paredz lielāku sastāvdaļu termisku
apstrādi, taču drošs paliek drošs: lai izvairītos no parazitārās
infekcijas, labāk izvēlēties suši ar veģetārām vai termiski
apstrādātam sastāvdaļām – piemēram, nevis ar svaigu, bet ceptu
lasi. Līdzīgi ir ar saldētām jūras veltēm, piemēram, garnelēm.
Ņemot vērā, ka šie produkti tiek sasaldēti pēc vārīšanas, daudzas
mājsaimnieces uzskata, ka tos var lietot uzturā uzreiz pēc
atkausēšanas. Tas nav droši – tomēr ir nepieciešama termiska
apstrāde.
Asiņains steiks
Šis ir vēl viens ēdiens, kura baudīšanu labāk atstāt laikam pēc
grūtniecības. Asiņainā steika pagatavošanas tehnoloģija paredz, ka
gaļa vidū nav pilnīgi izcepusies. Tāpēc labāk izvēlēties labi
izceptu steiku, jo no termiski nepilnīgi apstrādātas gaļas ir risks
inficēties ar salmonelozi un, pats bīstamākais grūtniecēm,
toksoplazmozi, kas var izraisīt spontāno abortu.
Jēlas olas un ēdieni, kuros tās tiek izmantotas bez
termiskas apstrādes
Olas ir nepieciešams vārīt cietas un cept, līdz dzeltenums un
baltums iegūst nešķidru konsistenci. Jēlu olu patēriņš ir riska
faktors saslimt ar salmonelozi. Nedrīkst aizmirst, ka jēlas olas ir
arī citu ēdienu sastāvā, piemēram, bubertā vai kūkās, kuras nav
nepieciešams cept.
Autore: Ksenija Andrijanova, uztura speciāliste
Izmantota informācija no šādiem avotiem:
- Widespread listeriosis outbreak attributable to pasteurized cheese, which led to extensive cross-contamination affecting cheese retailers. Quebec, Canada, 2008; Gaulin, C. [1]; Ramsay, D.; Bekal, S. J. Food Prot. 2012 Jan; 75(1): 71–8. Doi: 10.4315/0362-028X.JFP-11-236.
- Notes from the field: multistate outbreak of listeriosis linked to soft-ripened cheese. United States, 2013. Choi, M. J.; Jackson, K. A.; Medus, C.; Beal, J.; Rigdon, C. E.; Cloyd, T. C.; Forstner, M. J.; Ball, J.; Bosch, S.; Bottichio, L.; Cantu, V.; Melka, DC.; Ishow, W.; Slette, S.; Irvin, K.; Wise, M.; Tarr, C.; Mahon, B.; Smith, K. E.; Silk, B. J.; Centers for Disease Control and Prevention (CDC); MMWR Morb Mortal Wkly Rep. 2014 Apr 4; 63 (13): 294–5.
- Pathogenesis of listeriosis during pregnancy. Poulsen, K. P. [1]; Czuprynski, C. J. Anim Health Res Rev. 2013 Jun; 14(1): 30–9. Doi: 10.1017/S1466252312000242. Epub 2013 Jan 25.
- Consumption of raw or unpasteurized milk and milk products by pregnant women and children; Committee on Infectious Diseases; Committee on Nutrition; American Academy of Pediatrics; Pediatrics. 2014 Jan; 133(1): 175–9. Doi: 10.1542/peds.2013-3502. Epub 2013 Dec 16.
- Prematurity due to maternal brucella infection and review of the literature. Aydın, B. [1]; Beken, S.; Akansel, R.; Dilli, D.; Okumuş, N.; Zenciroğlu, A.; Tanir, G.; Turk, J. Pediatr. 2013 Jul–Aug; 55(4): 433–7.
- U. S. Food and Drug Administration izglītojošais materiāls. Pieejams.
- Zariņš, Z.; Neimane, L. Uztura mācība. Rīga, 2003.
Žurnāls "Mammām un Tētiem" iznāk 4 reizes gadā, un to bez maksas topošie un jaunie vecāki var saņemt pie ārstiem un dzemdību namos visā Latvijā. Tāpat šo žurnālu bez maksas vari lasīt Mammamuntetiem.lv sadaļā Mūsu izdevumi. Žurnāla izdevējs ir portāls Mammamuntetiem.lv un nodibinājums "Fonds Mammām un Tētiem".