Piedzimt ar dupsīti pa priekšu jeb viss par tūpļa guļu

Ir divi guļas veidi, kas pieļauj, ka bērns nāks pasaulē dabīgās dzemdībās, – gareniskā guļa ar galvu uz leju un tūpļa guļa, kad galva ir augšā un mazulis sēž uz dibena un pēdām vai viņa kājas piekļautas ķermenim.
 

Līdz 30. grūtniecības nedēļai lielākā daļa bērnu sēž uz dibena, un tas arī ir pilnīgi normāli. Ir vēl trešā poza, kad mazulis nevis sēž uz dibena, bet gan balstās uz savām pēdām – vienas vai abām („tup” vai sēž „lotosa” pozā). Tad parasti izvēlas veikt ķeizargriezienu, jo kājiņas var izslīdēt, pirms dzemde pilnībā atvērusies, un bērns var dzimt. Kāju priekšguļā dzemdības notiek ļoti reti un parasti tās ir priekšlaicīgas un straujas.
 

Mēnesī Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā ir viena līdz divas tūpļa guļas dzemdības, kas tiešām nav daudz, ņemot vērā, ka kopā mēnesī nodaļā nāk pasaulē ap 170 mazuļu. Topošās mammas bieži vien ir ļoti uztraukušās par to, kā viņas dzemdēs un vai bērnam dabiskās dzemdības nenodarīs pāri, un vai pareizāk nebūtu izvēlēties ķeizargriezienu.

Vai dabiskās dzemdības nav riskanti?
Joprojām ļoti daudzas topošās māmiņas dzīvo ar priekšstatu, ka dzemdēt tūpļa guļā ir bīstami, lai gan šī guļa nenozīmē, ka ir gaidāmas sarežģītākas radības. Tomēr tām jānotiek pieredzējuša ārsta un vecmātes uzraudzībā. Latvijā tūpļa guļas dzemdības parasti vada ārsts. Ārvalstīs to dara vecmāte un tūpļa guļas dzemdības notiek arī ūdenī.

Ja mammas nevēlas tūpļa guļas dzemdības, parasti ārsti iesaka vismaz divus risinājumus – veikt ārējo apgrozīšanu vai speciālus vingrojumus, lai mazulis pagrieztos galvas priekšguļas pozā.

Parasti, ja dzemdības iesākas pašas un turpina aktīvi progresēt, nav prognozējams lielāks sarežģījumu risks, salīdzinot ar galvas priekšguļas dzemdībām. Radībām ar augļa iegurņa priekšguļu parasti nav ilgtermiņa ietekmes uz mazuļa veselību un attīstību.

Ja mammas nevēlas tūpļa guļas dzemdības, parasti ārsti iesaka vismaz divus risinājumus – veikt ārējo apgrozīšanu vai speciālus vingrojumus, lai mazulis pagrieztos galvas priekšguļas pozā.

Ārējos apgrozīšanu neizdara agrāk par 37. grūtniecības nedēļu un iesaka tikai tad, ja nav nekādu acīm redzamu iemeslu, kāpēc bērns ir tūpļa guļā. Šī procedūra prasa spēku no ārsta, saņemšanos no sievietes un var izraisīt arī dzemdes kontrakcijas un dzemdības. 

„Ķeizars” vai dzemdības?
Pirms izlemt par labu dzemdībām vai ķeizargriezienam, ārsts novērtē katru konkrēto situāciju. Noteikti tiek izvērtēts bērna lielums. Lielus mazuļus, kuru prognozējamais svars ir ≥ 4 kg, parasti iesaka „ķeizarot”. Ja sonogrāfijā redz, ka nabassaite ir pārāk īsa un neļaus bērnam caur iegurni slīdēt uz leju, tad nav nozīmes, vai mazulis guļ ar galvu vai dupsi uz leju, jo abos gadījumos ārsts izvēlēsies ķeizargriezienu. Arī nabassaites apvijumi ap kaklu nav arguments nedzemdēt pašai, jo, ja jau bērns varējis ietīties nabas saitē, tātad tā ir pietiekami gara, lai viņš dzimtu pats.

Sievietei dzemdējot, vecmāte un ārsts īpaši rūpīgi vēro, vai dzemdību kontrakcijas ir regulāras un radības virzās uz priekšu. Ja ir dzemdību darbības disfunkcija, kad radību process apstājas vai neprogresē, ja ir problemātiska asinsrites plūsma dzemdē vai placentā, kontrakcijas kļūst haotiskas, mazulis neslīd uz leju, tad arī dzemdību laikā var pieņemt lēmumu taisīt operāciju. Taisnības labad jāpiebilst, ka šāds scenārijs iespējams arī parastās galvas guļas dzemdībās.

Biežākie iemesli, kāpēc veic ķeizargrieziena operāciju, ir bērna sirdsdarbības jeb „tonīšu” izmaiņas, kurām seko līdzi visu dzemdību laiku. Tas notiek gan galvas, gan tūpļa guļas gadījumos.

Sievietēm maldīgi šķiet, ka „ķeizars” ir vienkārša operācija
Kāds būs izvēlētais dzemdību veids, vienmēr ir topošās māmiņas un ārsta kopējs lēmums, nevis sabiedrības, radu vai vienpersonisks ārsta spriedums. Pēdējos 20 gados tūpļa guļa bieži tiek operēta, bet pieredzes bagāti ārsti un vecmātes tūpļa guļu kopumā vienmēr ir uzskatījušas par normālām dzemdībām.

Pašlaik nekādu vadlīniju par to, ka tūpļa guļai pienāktos tikai ķeizargrieziena operācija, nav. Latvijā ir ļoti liels ķeizargriezienu skaits; sievietēm maldīgi šķiet, ka šī ir ļoti vienkārša operācija. Patiesībā riski ir gan mammai, gan bērnam. Bēbītis ķeizargriezienā ne vienmēr jūtas labi, viņam var būt adaptācijas traucējumi, bet mammai grūtāks (fiziski) pēcoperācijas periods un, iespējams, problemātiskākas nākamās grūtniecības.

Pēdējā laikā vienmēr pirms operācijas taisa sonogrāfiju, lai pārbaudītu, vai mazulis nav pēdējā brīdī apgriezies ar galvu uz leju. Ja vietas dzemdē pietiek, ūdeņu nav ne par maz, ne par daudz, tad mazuļi grozās līdz pat pēdējai dienai. Vecmātes pieredzē ir bijuši gadījumi, kad operācijas laikā atklājas, ka bērns ir pagriezies ar galvu uz leju un varēja dzimt pats. Un ir bijis, kad uz slimnīcu atbrauc sieviete, kurai bija plānots „ķeizars”, bet mazulis gandrīz jau piedzimis ar dupsi pa priekšu un dzemdības turpinās dabiski.

Par to, kā labāk dzemdēt, parasti lemj dzemdību nodaļas ārsts. Biežāk nosūtījumu uz operāciju tūpļa guļas bērniem dod, ja gaidāms pirmais bērniņš un nav zināms, kā sievietei norit dzemdību darbība.

Ja ir otrais bērns un pirmās dzemdības noritējušas labi, tad biežāk sievietei iesaka dzemdēt pašai. Sievietei jau ir paļāvība uz to, ka viņa spēj pati laist pasaulē bērnu, un arī ārsti labāk var prognozēt procesu.

Vai tūpļa guļas dzemdības ir sarežģītākas?
Parasti, ja dzemdības iesākas pašas un turpina aktīvi progresēt, nav prognozējams lielāks sarežģījumu risks, salīdzinot ar galvas priekšguļas dzemdībām.

Jāņem vērā:

• ja mazuļa dupsis, kas pirmais ieiet dzemdību ceļos, ir mīkstāks un mazāks, spiediens uz dzemdes kaklu no iekšpuses ir mazāks un process var notikt lēnāk;
• tā kā dibens ir mazāks, tas piedzimst pat vieglāk, nekā dzimstot ar galvu pa priekšu. Ir pavisam normāli, ka dzemdību laikā bērns iekārtojas tā, lai vieglāk izietu caur dzemdību ceļiem. Dzimstot tūpļa guļā, pēdējie dzimst pleciņi un galviņa, kas ir lielāki nekā ķermeņa apakšdaļa, un tas notiek nedaudz grūtāk un no dzemdību personāla prasa lielāku līdzdalību;
• dažreiz bērni atmet rociņas aiz galvas, un ārstam ir jāpalīdz viņam piedzimt;
• dzemdējot tūpļa guļā, starpenes iegriezumus neveic biežāk kā veginālās dzemdībās.

Mīts par zēnu neauglību
Mēdz runāt, ka tūpļa guļas dzemdības zēniem var veicināt neauglību. Taču tā nav! Ejot caur šaurajiem dzemdību ceļiem, audi saspiežas, var veidoties tūska, dzimumorgāni var būt pietūkuši un zili, bet tas neietekmē puisīšu veselību. Dzemdību laikā dzimumorgāni ir „paslēpušies” starp kājām un vēlāk puikas auglību neietekmē.

Mīts par gūžu displāziju
Ir dzirdētas bažas, ka, dzemdējot tūpļa guļā, bērns var piedzimt ar gūžu displāziju. Tā nav! Gūžu displāzija izveidojas jau grūtniecības laikā, mazulim atrodoties dzemdē pozā ar dibenu uz leju un galvu uz augšu. Dzemdību veids – dabiskas dzemdības vai ķeizargrieziens – neietekmē displāzijas attīstību. Iedzimta gūžu displāzija var būt arī bērniem, kuri dzimuši ar galvu pa priekšu.

Lielāka iespēja iegurņa (tūpļa) priekšguļai:

• dzemdības līdz 37. grūtniecības nedēļai;
• pārāk maz vai daudz augļūdeņu;
• vairāk nekā viens bērns (daudzaugļu grūtniecība);
• dzemdes anatomiskās īpatnības (neregulāras formas dzemde – divragu, ar starpsienu, miomas mezgls u. tml.);
• nozīmīgas augļa attīstības anomālijas.

Žurnāls "Mammām un Tētiem" iznāk 4 reizes gadā, un to bez maksas topošie un jaunie vecāki var saņemt pie ārstiem un dzemdību namos visā Latvijā. Tāpat šo žurnālu bez maksas vari lasīt Mammamuntetiem.lv sadaļā Mūsu izdevumi. Žurnāla izdevējs ir portāls Mammamuntetiem.lv un nodibinājums "Fonds Mammām un Tētiem".