Šobrīd Latvijā 64 bērniņiem atklāta HIV infekcija. Kas jādara, lai HIV inficētai mammai piedzimtu vesels bērns?

Grūtniecēm un bērniem bezmaksas terapija

Šobrīd Latvijā 64 bērniņiem atklāta HIV infekcija, bet 78 ir dinamiskās novērošanas programmā, kas nozīmē to, ka vēl nav skaidrības, vai šie bērni būs veseli, vai kāds no viņiem tomēr piepulcēsies inficēto skaitam. 

„Pieaugušam cilvēkam diagnozi uzstāda, balstoties uz antivielu testa rezultātiem. Ja tas ir pozitīvs, tātad cilvēks ir inficēts,” stāsta profesore, infektoloģe Gunta Stūre un turpina: „Vīruss spēj šķērsot arī placentu, tāpēc HIV pozitīvai sievietei piedzimst bērns ar pozitīvām antivielām.” Citiem vārdiem sakot, uzreiz pēc dzimšanas veiktā HIV antivielu testa rezultāts būs pozitīvs, taču tas automātiski nenozīmē, ka bērniņš ir slims. Profesore skaidro: „Nevienā pasaules laboratorijā nav iespējams pateikt, vai šīs antivielas ir bērniņa, vai tās ir mātes, tāpēc šādus bērnus ambulatori novēro 15 līdz 18 mēnešus. Viņš dodas uz pārbaudēm pie sava iecirkņa pediatra tāpat kā jebkurš cits bērns un apmēram reizi trīs mēnešos brauc arī uz Latvijas Infektoloģijas centru vizītē pie infektologa pediatra. Tiek ņemtas analīzes, lai redzētu, kas notiek ar antivielām un vīrusu. Ideālā gadījumā uz bērna 15 līdz 18 mēnešu vecumu tās izzūd un HIV vīruss asinīs nav nosakāms, tad bērniņš tiek atzīts par veselu un noņemts no uzskaites.” 

Tik veiksmīgs scenārijs parasti ir tad, ja mamma no 13. vai 14. grūtniecības nedēļas saņēmusi speciālu pretvīrusa terapiju. Gan HIV tests, gan terapija, ja tāda nepieciešama, visām grūtniecēm un bērniem ir bezmaksas, tāpēc Latvijā jau daudzus gadus visām topošajām māmiņām, stājoties uzskaitē, ginekologs papildus citām analīzēm nozīmē arī testu uz HIV un citām infekcijas slimībām. Tas notiek neatkarīgi no sievietes sociālā statusa, tāpēc pieaudzis arī HIV inficēto grūtnieču skaits. Tā teikt, kas meklē, tas atrod... 

Nereti gadās, ka izglītotākām un sociāli augstāk stāvošām sievietēm HIV vīrusa infekciju atklāj vēlīni, jo gan pati sieviete, gan viņas ģimenes ārsts nav pieļāvuši inficēšanās iespējamību. 

Medikaments ir drošs gan bērnam, gan mammai

Diemžēl nereti gadās, ka izglītotākām un sociāli augstāk stāvošām sievietēm HIV vīrusa infekciju atklāj vēlīni, jo gan pati sieviete, gan viņas ģimenes ārsts nav pieļāvuši inficēšanās iespējamību. 

Tomēr jebkura HIV pozitīva grūtniece var dzemdēt un HIV vīruss nekādas patoloģijas nerada, kā, piemēram, masaliņas vai masalu vīruss. 

„Līdz ar to jebkura HIV pozitīva sieviete var plānot grūtniecību un dzemdēt veselu bērnu, taču ir ļoti svarīgi laikus stāties uzskaitē pie ginekologa un ne vēlāk kā 13. vai 14. grūtniecības nedēļā sākt lietot pretvīrusa medikamentus, kuri pilnībā var bloķēt HIV vīrusa vairošanos. Tas nozīmē, ka sievietes asinīs vīrusa nav un inficēt bērnu nevar. Atkarībā no tā, kad uzsākta pretvīrusa terapija un kāda ir šā vīrusa koncentrācija asinīs, tiek lemts par dzemdību veidu – vai tās būs dabīgas, vai tomēr nepieciešams ķeizargrieziens, lai mazinātu risku inficēt bērniņu. Jāņem gan vērā, ka pilnīgi visām HIV pozitīvām sievietēm aizliegta krūts barošana, jo vīruss var būt arī mātes pienā,” norāda Gunta Stūre. Pēc dzimšanas pirmās četras nedēļas to pašu pretvīrusa preparātu sīrupa veidā saņem arī zīdainis. „Ja to visu soli pa solim realizē, tad bērniņš ir vesels un problēmu nav,” uzsver profesore un piebilst, ka  diemžēl ir grūtnieces, kuras ārsta redzeslokā nonāk ļoti vēlu: „Pēdējais gadījums bija, kad HIV pozitīva sieviete stājās uzskaitē 33. grūtniecības nedēļā, tad terapijas laiks jau ir nokavēts, lai gan mēs tāpat viņai dodam šo medikamentu. Ir sievietes, kas grūtniecības laikā vispār nav stājušās uzskaitē un pirmā vizīte pie ārsta ir jau stacionārā, kad sākušās dzemdības. Tad HIV testu viņai pirmo reizi veic uzņemšanas nodaļā.”

Nav pamata uztraukumam, ka saņemtais pretvīrusa medikaments varētu atstāt paliekošas sekas uz bērniņu un ietekmēt viņa veselību. „Lai to izslēgtu, ārstēšanu nesāk pirmajā grūtniecības trimestrī, bet gan tikai no no 13. nedēļas. Mēs strādājam ar speciālām pretvīrusa shēmām, lai neietekmētu bērna attīstību,” stāsta Gunta Stūre. Bet kas notiek ar tām sievietēm, kuras saņēmušas medikamentus HIV vīrusa ārstēšanai pirms grūtniecības iestāšanās? „Bērniņa gaidīšanas laikā viņām terapija tiek mainīta, lai tā būtu droša grūtniecei un bērnam,” uzsver profesore.  

Ja bērniņš ir HIV pozitīvs...

...to var ārstēt, bet ne izārstēt. Bērns regulāri saņem terapiju un viņu novēro arī ģimenes ārsts, taču tas nenozīmē, ka šādam bērnam nepieciešama mājas apmācība. Viņš var dzīvot pilnvērtīgi tāpat kā citi viņa vienaudži – gan iet dārziņā, gan skolā. HIV pozitīvs bērns neapdraud citus, jo visi uzskaitē esošie HIV pozitīvie bērni terapiju saņem agrīni. Viņa asinīs vīruss ir nenosakāms un mazais vispār nav infekciozs – nespēj nevienu apkārtējo inficēt.  
Veikts arī pētījums par riskiem iegūt slimības, kas nododas caur asinīm vai dzimumceļā. Pētījums pierāda: ja nejauši savainojas ar adatu, iespēja inficēties ar hepatītu B ir 30%, ar hepatītu C – 3% un iespēja inficēties ar HIV vīrusu – tikai 0,3%.