Izsapņotais dzemdību plāns. Kāds no tā labums?

Ja sievietēm uzdotu jautājumu: „Kā tu vēlies dzemdēt?”, gandrīz visas atbildētu: ātri, nesāpīgi, bez plīsumiem un tā, lai bērniņš būtu sveiks un vesels. Taisnības labad jāteic, ka perfekts dzemdību plāns, visticamāk, nemaz nav piedzīvojams – šo topošajiem vecākiem noteikti vajadzētu atcerēties! Tomēr, ieklausoties savās patiesajās sajūtās, iespējams saņemt atbildes uz to jautājumu, kādas es iztēlojos un jūtu savas reālās dzemdības.
 

Dzemdības mājās vai stacionārā?

Tas būtu pirmais, kas jāizlemj. Ne vienmēr ir viegli izvēlēties dzemdību vietu. To nosaka daudzi jo daudzi faktori.
Ja šķiet, ka dzemdības mājās būs pareizā izvēle, tad noteikti jāatbild uz jautājumu: kas mani uz to pamudina? To ieteicams jau savlaicīgi apspriest ar vecmāti, kura tiktu izvēlēta plānotu mājdzemdību gadījumā. 
 

• Attālums no mājām. Ja vēlies dzemdēt stacionārā, būtiski aplūkot jautājumu par attālumu līdz vēlamajai radību vietai. Pirmo dzemdību gadījumā attālums līdz izvēlētajai medicīnas iestādei var būt tālāks, un, sākoties radībām, turp jādodas ļoti savlaicīgi. Arī atkārtotu dzemdību gadījumā grūtnieces var doties uz tālāku stacionāru, tomēr ir jābūt plānam B – ja šķiet, ka tomēr nevarēs paspēt, jābrauc uz tuvāko dzemdību iestādi.
   

• Iepriekšējā pieredze. Izraugoties dzemdību vietu, jāņem vērā arī iepriekšējā pieredze. Ja tā bijusi laba un piedzīvotas skaistas dzemdības, tad izdarīt izvēli atkārtotu radību gadījumā ir vieglāk. Tomēr, ja bijusi ne īpaši veiksmīga pieredze (noteikti jāsaprot, kas bija tas, kas veidoja šo negatīvo pieredzi, – vai to noteica pats dzemdību procesu, vai neveiksmīga komunikācija ar personālu, vai arī bijuši citi iemesli), tad, iespējams, jāmaina dzemdību iestāde vai arī izvēlētais aprūpes speciālists. Nereti ķermeniskā atmiņa ir tā, kas var traucēt atkārtotu dzemdību gadījumā piedzīvot citas izjūtas, ja atrodies tajās pašās telpās vai esi kopā ar to pašu aprūpes speciālistu, kas bija iepriekš, kad pirmā pieredze bijusi citāda, nekā esi vēlējusies. 
   

Vīrieši ne vienmēr paši pēc brīvas gribas ierodas atbalstīt savu sievu. Šis ir jautājums, kam tiek pievērsta pārāk maza uzmanība.

• Ārsts vai vecmāte. Nereti dzemdību vietas izvēlē noteicošais faktors ir izraudzītā vecmāte vai ārsts, kurš strādā konkrētajā dzemdību iestādē. 
   

• Noteiktu pakalpojumu pieejamība. Ja vēlies dzemdības ūdenī, jānoskaidro, vai iestādē tādas ir pieejamas. Cik bieži tādas tur patiešām notiek? Jo ir stacionāri, kur ir dzemdību vannas, bet tās paredzētas tikai relaksācijai pirmajā radību periodā. Jānoskaidro, vai ir jāslēdz papildu līgums ar vecmāti, lai pakalpojums būtu pieejams. Arī ne visās Latvijas dzemdību iestādēs piedāvā atsāpināšanas metodes, kā epidurālo anestēziju vai smieklu gāzi. Ja šis ir svarīgs aspekts tavā izvēlē, jautā par to.
  
   
• Tavu vēlmju ievērošana. Ja tev ir kādas konkrētas vēlmes, ko gribi dzemdībās piedzīvot, apmeklējot dzemdību iestādes, noskaidro, vai tās ir iespējams īstenot. Piemēram, uzreiz pēc dzemdībām netraucēts un ilgstošs (vismaz pusstundu) tiešs kontakts ar bērnu („āda pret ādu”). Vai arī – ja plānots ķeizargrieziens, uzreiz pēc tā iespēja jaundzimušo pabarot un viņam nodrošināt „āda pret ādu” kontaktu. Iespēja vairākiem ģimenes locekļiem piedalīties radībās, ja ģimene tā vēlas. Arī iespēja doties uz mājām nākamajā dienā pēc dzemdībām vai citas vēlmes. Varētu būt, ka visu vēlamo vienuviet nebūs iespējams piedzīvot, tāpēc jāapdomā – kas ir tas, no kā sieviete gatava atteikties un ko izvēlēties kā svarīgāko? Lai topošā māmiņa pieņemtu lēmumu, jārēķinās arī ar partnera izjūtām un domām – tās nereti mēdz būt atšķirīgas. 
  
   

Dzemdību atbalsta personas: partneris, vecmāte, dūla, ārsts

Dzemdību plāna rakstīšana neattiecas tikai uz topošo māmiņu. Lieliski, ja sieviete topošajam tētim stāsta par savām vēlmēm un arī jautā, ko vēlētos vai nevēlētos piedzīvot viņš. Un vai viņš patiešām grib piedalīties dzemdībās? Vīrieši ne vienmēr paši pēc brīvas gribas ierodas atbalstīt savu sievu. Šis ir jautājums, kuram tiek pievērsta pārāk maza uzmanība. Ir jauki, ka partneris zina savus praktiskos uzdevumus dzemdībās, ir apguvis pozas, kurās palīdzēt sievai, bet kam tas viss, ja vīrietis to patiesībā nevēlas! Nevēlas, jo vienkārši nav tam iekšēji gatavs, jo nav saņēmis daudzas atbildes, kuras palīdzētu izprast lietu dziļāko būtību. Bez šaubām, ir skaisti, ja dzemdībās blakus ir mīlošais vīrietis un tēvs, tomēr tam nevajadzētu būt piespiedu kārtā. Ja tā notiek, tad ko radībās jūt  sieviete? Ko jūt šis nelaimīgais vīrietis? Ko jūt vecmāte un ārsti? Kādas sekas tas var atstāt uz pāra turpmākajām attiecībām? Un galu galā – kuram tas viss vajadzīgs?
 

Tēviem, kuri šaubās, jāatceras: vienmēr ir iespējams būt līdzās un atbalstīt savu sievu tieši tik ilgi, cik tas konkrētajā brīdī šķiet pieņemami. Ja dzemdību plānā tiek paredzēts, ka bērna tēvs izstumšanas periodā nepiedalīsies (kas ir respektabls lēmums), tad mammai ir vērts apdomāt, kurš būs blakus visu radību laiku – vai tā būs vecmāte, dūla, varbūt draudzene? Sava dūla, sava vecmāte, savs ārsts – tā ir lieliska iespēja, ko izmanto arvien vairāk un vairāk sieviešu. Ja vēlies nepārtrauktu kāda cilvēka līdzās būšanu, izvēlies savu dūlu; ja zini, kā gribētu dzemdēt un kādas dzemdības piedzīvot, izvēlies savu vecmāti; ja gribi būt droša, ka jau paredzamu un gaidāmu sarežģījumu brīdī blakus būs ārsts, kurš vislabāk pārzina tavus riska faktorus, – izvēlies savu ārstu!
 

Vai kāds lasīs manu dzemdību plānu? 

Ja dzemdībām gatavojies kopā ar savu vecmāti/ārstu/dūlu, tad noteikti lasīs. Ja jūti, ka, rakstot plānu, ir daudz vajadzību un individuālu vēlmju, tad noteikti jāpadomā par līguma slēgšanu ar kādu no speciālistiem. Jo, tikai paļaujoties uz veiksmi, viss var gan izdoties, gan neizdoties. Stacionāru noslodze dažbrīd ir liela, un tādā situācijā, lai cik ieinteresēta un jauka būtu vecmāte, viņa nespēj vienlaikus apmierināt visu grūtnieču individuālās vēlmes. Tāpēc vēl jo vairāk plāns ir kā palīgs, lai izvēlētos, vai ir nepieciešams kāds zināms cilvēks, kurš sniedz nepārtrauktu aprūpi dzemdībās, vai pietiks ar paļaušanos uz veiksmes faktoru.

Vecākie bērni un dzemdības

Ja šis nebūs pirmais bērns ģimenē, noteikti jāpadomā, kur laikā, kad mazulis nāks pasaulē, būs vecākie bērni. Ja tās ir mājdzemdības, visbiežāk vecākie bērni paliek mājās un dzemdību procesu uztver mierīgi, jo ir tam sagatavoti. Tomēr arī mājdzemdību gadījumā jāpadomā par iespējamu alternatīvu – kurš varēs pieskatīt vecākos bērnus, ja viņi labāk jutīsies, nepiedaloties dzemdībās? 

Vai ir kas tāds, kas mani biedē, kas manī rada trauksmi? Tas noteikti jāizrunā ar vecmāti vai ārstu jau grūtniecības laikā.  Rakstot dzemdību plānu, mēģini sajust, ko dzemdībās un uzreiz pēc tām vēlētos piedzīvot tavs bērns? Ko viņš gribētu? Un ko vēlētos bērna tēvs?

Arī dodoties uz stacionāru, jāsaskaņo, vai kāds no radiniekiem varēs arī naktī atbraukt pie mājās palikušajiem bērniem? Ar atvašu nogādāšanu pie pieskatītāja „pa ceļam” ne vienmēr var iznākt veiksmīgi, jo atkārtotas dzemdības mēdz būt straujākas un papildu „līkumu” veikšana var izrādīties stresa pilna. Ir dažas dzemdību iestādes, kur, iepriekš vienojoties, ir iespēja uzturēties arī vecākajiem bērniem.

Kas ir dzemdības? Skaistākā diena mūžā vai grūts darbs? 

Dzemdības ir skaistas, dzemdības ir grūtas, dzemdības ir brīnums. Taču uz ko sievietei būtu jāgatavojas? Kas viņai būtu jāzina, un ko labāk nezināt? Vai nezināšana dod drosmi un zināšana – bailes, vai varbūt gluži otrādi? 
 

• Ko nozīmē dzemdēt? Vai tas ir kas skaists un brīnumais vai mežonīgs darbs? Ir jauki, ja dzemdības tiek uztvertas kā skaists, priekpilns notikums. Tomēr jāatceras, ka tas, visticamāk, būs grūts un ilgs process, uz kuru jāgatavojas pamatīgi – gan fiziski, gan emocionāli. Tāpēc dzemdību plānā vēlams uzrakstīt savas sajūtas, domājot par radību procesu. Kāda es esmu, kad man sāp? Uz šo var atbildēt, mēģinot atcerēties situāciju, kad bijušas nopietnas sāpes. Kas šādās reizēs man palīdz, kas traucē? Vai vēlos saņemt uzmundrinājumu no apkārtējiem, bet varbūt sāpes labāk pārciešu vienatnē? Vai tad, kad man ir bijušas nopietnas sāpes, es meklēju medikamentus, bet varbūt spēju sev palīdzēt kā citādi? Piemēram, ar pastaigu svaigā gaisā, ar pašiedvesmu, homeopātiju, atbalstu. Ko es darīšu, kad man sāksies kontrakcijas? Vai esmu no tām, kam mieru dod mājas sienas, vai drošāk jutīšos, ja laikus došos uz stacionāru? 
   
• Ko es sagaidu no partnera/vecmātes/dūlas/ārsta? Definē, ko tieši sagaidi no līdzcilvēkiem dzemdībās. Nereti, atbildot uz šo jautājumu, izkristalizējas, vai un kura no atbalsta personām ir nepieciešama līdzās. Ja esi formulējusi, ko no katra sagaidi, arī atbalstītāji jūtas drošāk, jo zina, kas no viņiem tiek gaidīts. Ne vienmēr visu ir iespējams uzminēt – vēlmes ir tik dažādas un atšķirīgas! Ja vienam nepieciešams miers un neuzbāzība, cits alkst pēc nepārtraukta kontakta. Tas viss noteikti jāiekļauj dzemdību plānā.
   
• ES laižu pasaulē SAVU bērnu! Rakstot dzemdību plānu, sev jāatgādina, ka sieviete ir tā, kura dzemdē savu bērnu, un bērns ir tas, kurš dzimst. Jāatceras, ka tad, kad esi pieņēmusi visus iepriekšējos lēmumus par dzemdību vietas izvēli un atbalsta personām, jāpievēršas svarīgākajai plāna sastāvdaļai – KĀ es iztēlojos sevi dzemdējam. Vai ir kas tāds, kas mani biedē, no kā es baidos, kas manī rada trauksmi? Tas noteikti jāizrunā ar vecmāti vai ārstu jau grūtniecības laikā. Kā es pavadu dzemdību latento fāzi? Kas man palīdz nomierināties? Kā es rodu mieru sevī, ja dzemdības nerit uz priekšu tik raiti, kā gribētos? Kā es vēl varētu sagatavoties dzemdībām (stiprinot sevī to, kā šobrīd vēl pietrūkst, piemēram, apmeklējot dzemdību sagatavošanas kursus, aizejot uz individuālu konsultāciju pie vecmātes un izrunājot konkrētus jautājumus, ejot uz grūtnieču vingrošanu vai jogu)? Kā pavadu aktīvo fāzi? Kā iedomājos sevi izstumjam bērnu – pozīcija, vieta, uz sauszemes, ūdenī? Kurš pārgriež nabassaiti? Kā dzemdēju placentu? Vai un ko es daru ar savu placentu (ir mammas, kas to aprok, piemēram, pie bērnam stādīta koka; ir tādas, kas izvēlas to sasaldēt un pārstrādāt homeopātijā; ir, kas nedara neko). Plānā iespējams aprakstīt arī sen gaidīto tikšanās brīdi ar savu bērnu. Kas tev būtu svarīgi kā mammai? Varbūt tas, ka mazulis uzreiz nonāk uz tava punča un tur plikiņš paliek vairāk nekā pusstundu, netraucēti paēd un tikai tad tiek svērts, mērīts un ģērbts. 
   

Dzemdību plāns ir kā skice, kas palīdz topošo māmiņu uzvedināt uz domām, pietuvināt gaidāmajām sajūtām, izjūtām, arī bažām. Plāna rakstīšana palīdz pieņemt lēmumus, tomēr izdomāto nedrīkst uztvert kā ko negrozāmu. Plāni mēdz mainīties, tie realitātē mēdz izvērsties vēl labāki nekā paredzēts. Lai plāns jūsu ģimenei ir kā palīgs apzināties savu dzemdību dienu. Skaistu satikšanos! 

Autore: Māra Grieze, dabisko dzemdību vecmāte

v; tālr.: 26466250.