Agrāk piedzīvota seksuāla vardarbība. Kā tā var ietekmēt dzemdības?

„Tas, kā mēs reaģējam uz savas dzīves smagiem notikumiem, ir ļoti individuāli un unikāli,” uzsver Vita Kalniņa. „Sievietes reakcija ir atkarīga no personības, aktuālās dzīves situācijas, iepriekšējās pieredzes, no tā brīža pieejamajiem fiziskajiem un emocionālajiem resursiem, cilvēkiem, kas ir apkārt un var atbalstīt. Jāņem vērā, ka seksuāla vardarbība nav tikai dzimumakts. Tās var būt jebkādas seksuāla rakstura darbības, kas veiktas piespiedu kārtā, kā laikā meitene vai sieviete tiek izmantota visbiežāk vīrieša seksuālo vajadzību apmierināšanai, kurš atrodas varas pozīcijās.” 
 

Tas jau nekas tāds īpašs nebija...
Tas, kā seksuālā vardarbība paliek sievietes atmiņā, var būt ļoti dažādi – sieviete labi atceras nodarīto, bet kaunas par to kādam stāstīt, bet var arī gadīties, ka atmiņa notikumu ir pilnībā vai daļēji izslēgusi no apziņas. Bieži ir situācijas, kad sievietes mazina notikušā svarīgumu, sakot, ka tas jau nekas tāds īpašs nebija. Reizēm sievietes sevi māna – ja nebija klasiska dzimumakta, tad tā nav gluži vardarbība. Noliegšana ir viens no psiholoģiskās aizsardzības mehānismiem, jo, kamēr cilvēks līdz galam nesaprot, kas ar viņu noticis, viņš arī var neiekrist smagās emocijās, ko tas īstenībā viņam nozīmē. „Šāda sevis pasargāšana ir laba līdz brīdim, kad notiek kaut kas, kas šīs sajūtas un atmiņas uzjundī ar lielu spēku. Un dzemdības var būt viens no šādiem dzīves brīžiem, kad piedzīvotās seksuālās vardarbības pārdzīvojums dzīvi ataust atmiņā. Tas ir brīdis, kad iepriekš nospiestās atmiņas spēcīgi saslēdzas ar tagadnes situāciju, tādējādi sākot darboties pret sievieti un viņas bērnu,” teic ģimenes psihoterapeite. 

Kas notiek dzemdībās?
Dzemdības ir process, kad ar sievietes ķermeni notiek kaut kas, ko patiesībā nav iespējams kontrolēt, ietekmēt vai radikāli izmainīt. Normāli būtu radībām ļauties, tomēr sievietes, kuras pagātnē piedzīvojušas seksuālu vardarbību, ne vienmēr to spēj. Tas skaidrojams ar to, ka dzemdības notiek ar tām pašām ķermeņa daļām, pret kurām notikusi seksuāla varmācība, līdz ar to sievietes bieži vien tieši dzemdību laikā atkrīt atpakaļ savā vardarbīgajā pieredzē, jo kaut kādā ziņā tā ir līdzīga. Psiholoģijā to sauc par trigeri. Trigeris ir kaut kas, kas atgādina pārdzīvoto un pēkšņi var atsviest atpakaļ ne tikai atmiņās, bet arī emocijās par piedzīvoto pārestību. Tas var notikt pat tādā līmenī, ka cilvēkam var šķist, ka tas notiek tieši šajā brīdī. Tās var būt atsevišķas ainas vai pat viss notikums, kas acu priekšā rādās kā filma atkal un atkal, liekot pārdzīvot lielas šausmas.

Reizēm sievietes sevi māna – ja nebija klasiska dzimumakta, tad tā nav gluži vardarbība. 

Psihoterapeite Vita Kalniņa stāsta, kā uz trigeri var reaģēt dzemdētāja: „Dažas no sievietēm var kļūt pilnīgi neadekvātas un nekontrolējamas. Ir tādas, kuras krampjaini saspiež kopā kājas, citas nosvīst un sastingst, gandrīz neelpo, neatsaucas uz savu vārdu un nereaģē uz vecmātes teikto. Tas, ko sieviete šajā brīdī dara, bieži ir tas pats, ko viņa darīja bērnībā, pārdzīvojot izvarošanu, – iekšēji atdalās un attālinās no notiekošā, lai spētu psihiski izturēt. Šādā veidā dzemdību process nereti apstājas, radot nepieciešamību ārstiem aktīvi iejaukties.”

Apzināties trigerus
Speciāliste uzsver, ka ir svarīgi jau pirms dzemdībām pēc iespējas apzināt šādus emocionālos riskus un iespēju robežās pārrunāt savu situāciju ar kādu profesionāli ar mērķi atrast trigerus. Kāpēc tas ir tik būtiski? Radības ir process, kurā sievietei ir jāatveras dzimstošajam bērnam. No vienas puses, šis ir brīnišķīgs brīdis, taču no otras – dzemdībās sieviete piedzīvo sāpes. Ja sieviete uzticas, ir droša un paļāvīga, tad dzemdības ar tām paredzēto fizisko un vienlaikus emocionālo atvēršanos ar lielāku iespējamību noritēs viegli, taču pretējā gadījumā grūtniece var saspringt un noslēgties, kas apgrūtina dzemdību procesu. „Vecmātes ir stāstījušas atsevišķus gadījumus, kad sievietei dzemdību ceļi ļoti labi vērušies, līdz kādā brīdī neizskaidrojamu iemeslu dēļ tie sākuši vērties ciet. Literatūrā šādus gadījumus skaidro ar kāda trigera ieslēgšanos, kas izraisa sevis pasargāšanas reakciju – tātad aizvēršanos, kas ir pilnīgi neapzināta ķermeņa reakcija uz kaut ko, ko ķermenis savā atmiņā ir saglabājis kā biedējošu un riskantu,” secina Vita Kalniņa. 

Trigeri var būt visdažādākās lietas, notikumi un asociācijas
Vīrieša klātbūtne dzemdībās var nostrādāt kā trigeris, pat ja viņš ir ārsts, jo visbiezāk tieši vīrietis realizē seksuālu vardarbību pret sievieti. Pēkšņi dzemdību zālē ienākot ārstam vīrietim, radību procesā var sākties kādi it kā neizskaidrojami sarežģījumi. Ja sieviete zina un atceras par seksuālu vardarbību, viņai būtu jālūdz dzemdību iestādē, lai viņai nodrošina ārsti sievieti. 

Arī atkailināti dzimumorgāni var būt ļoti spēcīgs trigeris. Te būtu jādomā, kā sievieti pēc iespējas pasargāt piesedzot, aptumšojot iespēju robežās telpu, radot mājīgu un mierīgu atmosfēru. 

Dzemdību poza – uz muguras. Izvarošanu piedzīvojušas jaunās māmiņas nereti slikti dzemdē pozā uz muguras, jo seksuālā vardarbība visbiežāk notiek tieši šādā pozā – sieviete ir uz muguras un vīrietis virs viņas. Turklāt šīs pozas radīto bezspēcīguma un neaizsargātības sajūtu pastiprina sāpes, ko sieviete piedzīvo dzemdību laikā. Tāpēc jālūdz iespēja izvēlēties kādas citas dzemdību pozas. 

Asociācijas. Par trigeri var kļūt arī kāda īpaša dziesma, smaržas, pat atsevišķi vārdi vai frāzes, ko lietojis varmāka. Tas var arī būt skatiens, datums un pat gadalaiks. 

Kā sagatavoties dzemdībām?
Visām sievietēm dzemdību laikā ir nepieciešama drošības sajūta, taču tām, kuras piedzīvojušas traumu, tā ir nepieciešama daudzreiz vairāk. Tādēļ ir vairākas lietas, ko topošā māmiņa var izdarīt, lai bērna piedzimšana noritētu pēc iespējas harmoniskāk.

Dzemdību plāna rakstīšana. Lai arī joprojām pret dzemdību plāna rakstīšanu mēdz būt skeptiska attieksme, tas palīdz topošajai māmiņai apzināties savas vēlmes un iespējas, kā arī jautājumus, ko būtiski izrunāt ar dzemdību speciālistiem. 

Drošības sajūtas radīšana. Sieviete var pārdomāt, kā viņa sagādās sev drošības sajūtu. Tas var būt īpašs cilvēks, kurš dzemdību laikā ir blakus, varbūt sievietē mieru rada īpaša mūzika vai pat mīļmantiņa. Kaut kas, kas ļauj domāt gaišas un pozitīvas domas, jo emocijas un ķermenis ir cieši saistīti.

Grūtību pārvarēšanas mehānismi. Ir vērts pārdomāt, kādas grūtības ir bijušas sievietes dzīvē un kas ir palīdzējis tās pārvarēt visplašākajā nozīmē. Kuras ir tās spējas un prasmes, kas var palīdzēt. Tāpat spēja lūgt palīdzību un to pieņemt ir milzīgs iekšējais resurss. Un nav slikti šādas lietas sarakstīt savā dzemdībām nepieciešamo lietu sarakstā, lai grūtā brīdī par šiem resursiem vieglāk atcerēties. 

Dzemdību vietas apmeklēšana. Ieteicams kādu laiku pirms dzemdībām iepazīties ar vietu, kur pasaulē nāks bērniņš. Līdz ar to dienā, kad būs jādodas uz slimnīcu, sieviete nonāks jau zināmā vidē ar iepazītu tās kārtību un personālu. 

Vecmātes izvēle. Ir vērts jau vairākus mēnešus pirms dzemdībām izvēlēties vecmāti, kura rada drošības sajūtu un veicina uzticēšanos. Ideālā variantā – pie šīs vecmātes arī stāties grūtniecības uzskaitē un tikties arī pēcdzemdību vizītēs, kad pārrunāt arī dzemdību pieredzi. Par labu palīgu radībās var kļūt dūla, kura var viest iespējamu drošības sajūtu un palīdzēt labāk sagatavoties dzemdībām. 

Ja tomēr dzemdības neizdodas, kā cerēts...
Vita Kalniņa stāsta, ka Latvijā joprojām ir maz informācijas, kā mediķim palīdzēt sievietēm, kuras cietušas no seksuālas vardarbības. Ir valstis, kur vecmāšu apmācību programmā šī tēma tiek atsevišķi apskatīta. Ir valstis, kur dzemdību iestāžu uzņemšanas telpās ir lieli plakāti ar aicinājumu brīdināt vecmāti, ja ir bijusi seksuālās vardarbības pieredze, lai viņa, to zinot, var palīdzēt piedzīvot pēc iespējas dabiskas dzemdības.  

Ja medicīnas personāls nav apmācīts, kā laikus pamanīt sarežģījumus, kas rodas grūtnieces psiholoģiskā stāvokļa dēļ, pastāv risks, ka sieviete dzemdību laikā tiks atkārtoti traumēta. Dzemdētāja nonāk līdz punktam, kad viņa vairs nespēj, savukārt apkārtējie sāk lietot visdažādākās metodes, lai mainītu notiekošo un glābtu gan sievieti, gan bērnu. Taču šīs darbības jau ir bez pašas grūtnieces iesaistīšanās, jo fiziski paņēmieni maz var ietekmēt to, kas notiek sievietes prātā. Viņas apziņā šīs manipulācijas var palikt kā atkārtota vardarbība. Pastāv risks, ka nākamās dzemdības būs vēl grūtākas, īpaši, ja piedzīvotās šausmas netiek pārstrādātas pie profesionāļa. Noteikti jāuzsver, ka sievietēm nekādā gadījumā nav jājūtas vainīgām vai „neizpildījušām mājasdarbu”, ja kaut kas neiet tik gludi, kā plānots. Var gadīties, ka atmiņa sievieti ir pasargājusi līdz tik radikālam brīdim kā dzemdības. Ja radības bijušas smagas, tās ļoti vēlams pārrunāt un īpaši pārstrādāt ar profesionāļa (psihoterapeita, kurš specializējies darbam ar traumu) palīdzību, lai notikušais nemazinātu sievietes dzīves kvalitāti un netraucētu attiecībām ar bērnu. 

Vai izvēlēties mājdzemdības?
Dažkārt sievietes, kuras pagātnē piedzīvojušas seksuālo vardarbību, vaicā, vai viņām nevajadzētu izvēlēties mājdzemdības. No vienas puses, sievietei mājās ir daudz vieglāk radīt tieši viņai piemērotus apstākļus, mierpilnu noskaņu un būt drošai, ka apkārt būs viņas izvēlētie cilvēki, tajā pašā laikā dzemdības mājās nav metode, kā izslēgt no prāta iepriekšējo seksuālo vardarbību. Arī mājdzemdības var būt pietiekami sarežģītas, ja grūtniece iekrīt savos pārdzīvojumos. Tāpēc, pieņemot lēmumu par dzemdību vietu, ir jāieklausās savās izjūtās un jāmēģina tās pārrunāt ar vecmāti vai dūlu. Tāpat sarunā ar mājdzemdību vecmāti jāizvērtē, vai sievietes un gaidāmā bērna veselība maz pieļauj radības mājās. 

Vai Latvijas dzemdību iestādēs maina personālu?
Rīgas Dzemdību nama pārstāve skaidro, ka objektīvu iemeslu dēļ sieviete var lūgt sevi aprūpēt speciālistei sievietei un iespēju robežās šāds lūgums tiks apmierināts. Protams, gadījumā, ja konkrētajā maiņā aprūpējošie speciālisti ir tikai vīrieši, šāda iespēja netiks nodrošināta.

Savukārt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Dzemdību nodaļā pastāvīgi strādājošās vecmātes un ārsti ir sievietes, līdz ar to neesot aktuāls jautājums par personāla maiņu, atsaucoties grūtnieces lūgumam. Vienīgi anesteziologi ir abu dzimumu pārstāvji, līdz ar to, izsaucot speciālistu uz epidurālo atsāpināšanu, anesteziologs nāk rindas kārtībā. Ja ir vēlme pēc konkrēta speciālista, slimnīca rekomendē pirms dzemdību procesa noslēgt individuālu dzemdību palīdzības līgumu ar sev vēlamo personālu. Līdzīga kārtība ir arī citās dzemdību nodaļās Latvijā. 

Speciālista pieredze: vecmātes-ārstes Dinas Ceples viedoklis
Tiek uzskatīts, ka katra trešā sieviete Latvijā ir piedzīvojusi seksuālo vardarbību. Te runa nav tikai par izvarošanu, bet arī piespiedu nevēlamiem pieskārieniem, apdraudējuma sajūtu saistībā ar dzimumorgāniem. Tas var būt gan vīrs, kas naktī uzmācas sievai, kas tobrīd ir aizmigusi un seksu nemaz nevēlas, gan masāžas laikā sajusti nepārprotami intīmi pieskārieni, gan bikšelēs iebāzta svešinieka roka.... Tas viss atstāj nospiedumus psihē un uz to ķermenis vēlāk reaģē arī dzemdību laikā. Kā gan sieviete mierīgi var atļaut pieskarties saviem dzimumorgāniem, ja iepriekš tas ir bijis nepatīkami un sāpīgi? Izmeklējot sievietes, es redzu, kā reaģē sieviete, kas piedzīvojusi seksuālu vardarbību. Nē, tā nebūt nav, ka viņa izvairās no izmeklēšanas un sēž sakrustotām kājām. Tieši otrādi – izmeklēšanas laikā viņas ķermeņa valoda parāda, ka uz viņu tas vispār neattiecas. Viņa it kā nodala savu ķermeņa augšdaļu, aizgriežot prom galvu un skatoties kaut kur tālumā vērstu izkliedētu skatienu, cenšoties emocionāli norobežoties no sava ķermeņa apakšdaļas, nepiedalīties un neko nejust. Pēc seksuālās vardarbības pieredzes ir grūti ļauties jebkam, kas ir saistīts ar sievišķību,  tai skaitā arī dzemdībām. Sieviete racionalizē, lai nejustu. Tādēļ viņa var nejust arī dzemdību kontrakcijas vai just tās sakāpināti sāpīgi. Tas, par ko vispār gandrīz nerunā un kas ir tabu tēma, ir seksuāla vardarbība ginekoloģisko izmeklējumu laikā un dzemdībās. Tas nozīmē gan brutālu ginekoloģisko izmeklēšanu, gan dzemdību laikā sāpīgus pieskārienus bez iepriekšēja brīdinājuma vai brīžus, kad medicīniskais personāls ir bijis emocionāli aizskarošs un rupjš, uzrunājot sievietes seksualitāti. Ja sievietei uzkliedz, ka nevajadzēja „gulties apakšā”, ja nevar izspiest bērnu vai arī izsaka citas rupjas un aizskarošas piezīmes, tad šie nospiedumi no sievietes apziņas nepazūd.

Literatūra:
1. Frye, A. Holistic Midwifery. Volume I. Care During Pregnancy, 4th ed. Labrys Press, 2008. 
2. Davis, E. Heart & Hands. A Midwife’s Guide to Pregnancy and Birth, Celestial Arts, 4th ed., 2004. 
3. Nichols, F. H., Humenick, S. S. Childbirth Education. Practice, research and theory, 2nd ed. Saunders, 2000.
4. Kitzinger, S. Birth Crisis. Routledge, 2006.
5. Sautter, Christiane & Alexander. Den Drachen überwinden. Vorschläge für Traumaheilung. Broschiert, 2010.
6. Viresa J. Bloemeke. Es war eine schwere Geburt... Wie traumatische Erfahrungen verarbeitet werden können Taschenbuch, 2003.
7. Psychologie und Psychopathologie für Hebammen. Die Betreuung von Frauen mit psychischen Problemen Broschiert – 8, 2006.
8. Sahib, T. Es ist vorbei – ich weiß es nur noch nicht: Bewältigung traumatischer Geburtserfahrungen Taschenbuch – 13, 2013.

Ārsti aizvien var pieteikties bezmaksas žurnāla “Mammām un Tētiem” saņemšanai, rakstot signe@mammam.lv.

Topošie un jaunie vecāki žurnālu „Mammām un Tētiem” bez maksas var saņemt Rīgas Dzemdību namā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī Preiļu, Madonas, Jūrmalas, Cēsu, Ogres, Tukuma, Ventspils, Dobeles, Jēkabpils, Gulbenes, Jelgavas dzemdību nodaļās un aprūpes iestādēs, kā arī „Mammamuntetiem.lv” birojā vai apmeklējot pirmsdzemdību kursus „Gudro Sievu skolā” (adrese: Brīvības iela 40; pagalmā).

Par žurnālu „Mammām un Tētiem”

Ģimenes portāls „Mammamuntetiem.lv” un nodibinājums „Fonds Mammām un Tētiem” 2014. gada nogalē sāka izdot izglītojošu bezmaksas žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem – „Mammām un Tētiem”. Žurnāls iznāk četras reizes gadā – nākamais (ziemas) numurs gaidāms decembrī. Izdevumu vecāki bez maksas var saņemt ārstu praksēs un dzemdību iestādēs visā Latvijā, kā arī to var lejupielādēt internetā un lasīt viedtālruņos adresē: www.mammamuntetiem.lv/zurnals. Projekta mērķis ir uzlabot mātes un bērna veselības rādītājus Latvijā, tai skaitā zīdīšanas rādītājus, veikt mātes pēcdzemdību depresijas profilaksi, kā arī veicināt bērnu traumu samazināšanos. Žurnālu izdod ģimeņu organizācija „Mammamuntetiem.lv” un nodibinājums „Fonds Mammām un Tētiem”. Kontaktinformācija, lai atbalstītu projektu vai izvietotu reklāmas informāciju žurnālā, – e-pasts: fonds@mammamuntetiem.lv; tālr.: 26466250.