Gaidu bērniņu un netieku vaļā no piena sēnes. Vai tas var kaitēt mazulim?

Atbild ginekoloģe Vēsma Kažociņa: Par piena sēnīti runā daudz biežāk, nekā tā patiesībā sastopama. Daudzām grūtniecēm pastiprināti izdalījumi no maksts balti, krējumveidīgi, bez niezes un īpaša aromāta - veidojas fizioloģiski un uzskatāmi par normāliem. Pievienojoties urīna sāļiem, uz veļas vai biksīšu ieliktnīša tie var iegūt dzeltenīgu nokrāsu.

Piena sēnīte sporu veidā ir dabīga sievietes organisma iemītniece. Taču, mainoties hormonu līmenim un sākot veidoties micēlijam, rodas biezpienveida izdalījumi, nieze un sūrstēšana ārējos dzimumorgānos. Ja uzreiz nav iespējams konsultēties ar ārstu, sākumā nepatīkamos simptomus novērsīs maksts skalošana ar sodas vai medus ūdeni. Šie tautas līdzekli īpaši labi palīdz, ja mikrobi savairojušies ne tikai hormonālo izmaiņu, bet arī fizikālu faktoru dēl, piemēram, pēc peldes baseinā vai putām bagātīgā vannā, neparetzas maksts higiēnas.

Parasti piena sēnītes izraisītie simptomi pāriet trijās līdz piecās dienās paši no sevis un labi padodas arī ārstēšanai. Ja simptomi, pat lietojot zāles, nemazinās, visticamāk, pievienojusies kāda cita infekcija. Piena sēnīte nav tik agresīva, lai nodarītu kaitējumu bērniņam, kuru aizsargā augļa apvalks, taču, lai novērstu mazuļa inficēšanās risku dzemdībās, tā ir jāārstē.

Augļa apvalka iekaisums ar bagātīgiem gļotaintem, šķidriem izdalījumiem un sāpēm vēderā, kas var beigties ar augļa ūdens noplūšanu un priekšlaicīgām dzemdībām, mēdz veidoties, ja pievienojies kāds cits infekcijas izraisītājs. Sievietes piena sēnīti dažkārt jauc ar candida jeb rauga sēnīti, kas izraisa vājāk izteiktus simptomus. Šī infekcija gan pati no sevis nepāriet un ir ārstējama ilgstošāk.