Māšu mirstības rādītāji nesarūk; iemesli – nelabvēlīga vide, asiņošana un nevakcinēšanās pret gripu
Divpadsmit sievietes – tik daudz pērn mira grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laikā, un šo skaitli eksperti sauc par satraucošu, vēsta portāls LSM.lv. Tas arī uzdod jautājumu – vai vismaz daļā gadījumu no traģiskā iznākuma varēja izvairīties.
Pēdējos desmit gados Latvijā grūtniecības laikā vai pēc dzemdībām kopumā mirušas 53 sievietes. Šis radītājs gan ir kāpelējošs – piemēram, 2009.gadā mirušas 10 sievietes, bet nākamajos gados piecas, viena, četras, tad 2014.gadā - trīs, bet pērn līkne uzkāpa līdz 12. Tā kā Latvijā dzimstība nav augsta - vidēji aptuveni 20 tūkstoši bērnu gadā, datu salīdzinājumu un analīzi nav viegli veikt.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas
viceprezidente Dace Rezeberga skaidro, par ko liecina šie dati:
"Tas sliktums Latvijā ir tas, ka nav tendences iet uz leju, kopumā
ir slikta situācija, no 2007.gada nav tendence samazināties.
Jebkurā gadījumā mātes veselība ir viens no reproduktīvās veselības
rādītājiem, kas vispār raksturo veselības aprūpes sistēmu
valstī."
Ginekologu asociācijas analīzes dati vēsta, ka Latvijā vairākas
sievietes mirušas mājas apstākļos, un viņas nebija bijušas
grūtniecības uzskaitē. Asociācijas viceprezidente Rezeberga norāda,
ka te iezīmējas ļoti kompleksa problēma - pakalpojumu pieejamība
sociālā riska grupu sievietēm: “Paciente, kas ir no nelabvēlīgas
vides, neiet pie ginekologa. Iespējams, labākajā gadījumā aiziet
pie ģimenes ārsta. Bet mūsu valstī ģimenes ārsti nesniedz
reproduktīvās veselības pakalpojumus, un viņam piekļūt pie
speciālista ir noteikti apgrūtinoši. Īpaši, ja ir maza pilsēta un
nepieciešams pie speciālista braukt kaut kur.”
Latvijā lielākajā daļā mātes mirstības gadījumu nāves cēlonis
bijusi asiņošana - viena no bīstamākajām komplikācijām
dzemdniecībā.
Kā notiek darba organizācija, kad nodaļā tiešām nonāk paciente ar
asiņošanu. „Ja asiņo, tad asiņo ļoti traki, tad minūtes izšķir. Ja
nav to resursu uz vietas un iespēju normāli reaģēt komandai, kas
strādā, tiek pazaudēt laiks un rezultāts var būt ļoti slikts,”
stāsta Rezeberga.
“Mani satrauc tas, ka šogad nomirušas divas sievietes no gripas
komplikācijām. Mēs esam pagājušajā gadā daudz darījuši, lai būtu
kopējās zināšanas par vakcināciju, lai mainītu attieksmes, lai
ģimenes ārsti teiktu, ka vakcinēties grūtniecības laikā ir labi.
Izstrādātas gan valstiskā līmenī vadlīnijas, kas aptver visas
iedzīvotāju grupas, gan ginekologu specifiskās vadlīnijas pagājušā
gada,” norāda asociācijas viceprezidente. Abas mirušās sievietes
nebija vakcinētas. Ginekologu asociācijas viceprezidente bažījas,
ka kāda daļa ģimenes ārstu mēdz neieteikt vakcinēties, baidot
sievietes, ka vakcīna var skart bērna veselību.
Vēl mātes mirstības datu analīze vēsta, ka aptuveni katrā trešajā
gadā svarīgi bijuši netiešie iemesli – citas slimības, kas
nesaistītas ar grūtniecību.
Avots: LSM.lv