Sievietes bioloģiskais vecums un mazulis pēc 40. Riski un ieguvumi no ārsta viedokļa

Savus bērnus pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas dzemdējušas daudzas slavenas sievietes, tostarp, dziedātāja Madonna, aktrises Nikola Kidmena, Kima Beisindžere, Salma Haijeka, Sjūzena Sarandona, Monika Beluči u.c. Arī viena no populārākajām Krievijas balerīnām un leģendārā latviešu dejotāja Māra Liepas meita Ilze Liepa savu pirmdzimto pasaulē laida 46 gadu vecumā. Savukārt Latvijā labi zināmā Krievijas estrādes primadonna Alla Pugačova par māti dvīņiem kļuva 64 gadu vecumā, tiesa, atšķirībā no augstāk minētajām dāmām, viņa nedzemdēja pati, bet izmantoja savas pirms 11 gadiem sasaldētās olšūnas un surogātmātes pakalpojumus.
 

To, kādi plusi un mīnusi ir sievietes lēmumam salīdzinoši vēlīnā vecumā laist pasaulē bērnu, skaidro auglības klīnikas “Mama Rīga” vadošā reproduktoloģe Viktorija Zaļetova*. Viņai ir 24 gadu pieredze reproduktoloģijā, vairāk kā 20 starptautiskas zinātniskās publikācijas reproduktīvās veselība jomā, 8000 “krustbērni” daudzās pasaules valstīs ar kuru ģimenēm joprojām tiek uzturēti kontakti, tostarp arī “krustmeita” - Ginesa rekordu grāmatā fiksētās ilgus gadus Krievijā vecākās mammas 1996.gadā 57 gadu vecumā dzemdētais trešais bērniņš -  meitiņa.

 “Kāpēc tā notiek? Ja pie cilvēkiem atnāk mīlestība, tad tā notiek. Ko citu darīt pārim, kurā abi mīl viens otru un saprot, ka vēlas bērnu ar otra acīm. Te gadiem vairs nav nozīmes, jo mīlestība, kā zināms, neprasa vecumu. To, cik sievietei patiesībā ir gadu, mūsdienās zina vairs tikai sievietes ginekologs – reproduktologs, jo sievietes šūnas, protams, ar gadiem noveco, un vēl to var noskaidrot arī ar pases datu palīdzību. Tam, cik labi sieviete izskatās, mūsdienās vairs var nebūt nekāda sakara ar viņas bioloģisko vecumu. Tajā pašā laikā bioloģiskais vecums ir ļoti būtisks faktors lēmumam par bērna laišanu pasaulē dzīves pilnbriedā, tāpēc jau sen visā pasaulē sievietes izmanto iespēju jaunībā savas olšūnas sasaldēt, lai dzīves pilnbriedā tās izmantotu, apzināti dodot dzīvību bērnam, ” stāsta Viktorija Zaļetova, piedāvājot arī dažādu mītu skaidrojumu. 
 

Mīts: Bērni ir jādzemdē jaunībā. 

Reālā dzīve: Visi mūsdienās grib labi justies un labi dzīvot, neatkarīgi no vecuma. Tādējādi sieviete visbiežāk vienkārši cenšas noķert pašreizējo sabiedrībā valdošo dzīves ritmu un tempu. Piemēram, agrākos gados sieviete 40 gadu vecumā visbiežāk bija jau vecmamma, un daudzos gadījumos tas bija spriedums viņas kā sievietes dzīvei – “viss beidzies!” Taču mūsdienās dzīve rit pilnīgi savādāk: sieviete jaunībā mācās, apgūst profesiju, pēc tam meklē darbu, veido karjeru un mēģina kļūt finansiāli pastāvīga, un amoka skrējiens nereti beidzas tikai 35 vai 40 gadu vecumā. 
 

Mīts: Jaunībā jāiekārto dzīve, bērni nekur nepazudīs arī pēc 30

Reālā dzīve: Sievietei vienmēr jāatceras viena dzīves patiesība – sievietei dzimšanas brīdī tiek iedots viss viņas individuālais dzimumšūnu - olšūnu komplekts. Dzīves laikā tās nevairojas un neatjaunojas. Tieši pretēji – tās noārdās. Tajā pašā laikā neviens nezina, un to nav iespējams pārbaudīt, cik dāsni daba sievieti apveltījusi ar olšūnām, jo tas var būt ļoti individuāli. Tādējādi reālajā dzīvē pastāv gadījumi, kad vienai sievietei olšūnu krājumi izsīkst un menopauze iestājas tikai 60 gados, kamēr citai - problēmas vērojamas jau 20 gados, jo vienkārši daba, piešķirot individuālo olšūnu skaitu, nav bijusi dāsna. Turklāt situāciju var ietekmēt arī dažādi blakus apstākļi, piemēram, dažādas ginekoloģiskās un vispārējās saslimšanas utt. Situācijas ir ļoti individuālas, tāpēc ir virkne faktoru, kurus reproduktologs ņem vērā, analizējot sievietes auglības spēju dotajā brīdī un potenciālu nākotnē. 
 

Mīts: Jo lielāks vecums mātei, jo lielāki riski bērnam

Reālā dzīve: Atbilde ir - jā un nē, jo šajā mītā ir sajauktas divas atšķirīgas lietas. Sievietei jāapzinās, ka viņas šūnas, tostarp dzimumšūnas – olšūnas bioloģiski noveco un vairs nav tik enerģiskas kā jaunībā. Dzīves pilnbriedā tām savu reizi var arī pietrūkt spēka. Tomēr parasti cilvēki satraucas par faktu, ka pēc 35 gadiem abiem dzimumiem pieaug ģenētisko slimību risks. Taču mūsdienu medicīnas iespējas ļauj nodrošināt dažādas nepieciešamās analīzes. Turklāt tajos gadījumos, kad sieviete nav paļāvusies uz likteni vai nejaušību, bet bērnu savā dzīves pilnbriedā plānojusi apzināti un laicīgi, izmantojot iespēju jaunībā olšūnas sasaldēt uz laiku, IVF (in vitro fertilization) procesa ietvaros iespējams veikt šūnu embrioloģisko diagnostiku un līdz ar to izvēlēties ne tikai savās jaunības šūnās balstītu, bet arī veselīgāko embriju. Šajā gadījumā mūsdienu medicīnas iespējas agrāko laiku riskus atceļ. 
 

Mīts: Dzemdēt bērnu vēlīnā vecumā izšķiras dzemdēt vientuļas sievietes, lai nepalikt

Reālā dzīve: Noteikti nē. Biežāk tie ir pāri, nereti arī ar “jaunības bērniem”. Vienā gadījumā pārim ir kopīgi bērni, kas jau izauguši lieli. Citā gadījumā pārim tā ir otrā laulība, kas nozīmē, ka abiem pirmajās laulībās jau ir bērni, un viņi jēdzienu “ģimene” saprot kā dzīvi kopā ar bērniem. Tāpēc tikai likumsakarīgi, ka šāds pāris, satiekoties otrajā laulībā, neraugoties uz briedumu, vēlas kopīgus bērnus. 
 

Plusi dzemdībām dzīves pilnbrieda vecumā:

1.Plus: Sieviete vai pāris izvēli par bērna dzemdēšanu pieņem apzināti, līdz ar to viņiem ir ļoti liela motivācija bērna audzināšanai un šī procesa izbaudīšanai. 

2.Plus: Sieviete dzīves pilnbriedā parasti ir izglītota, neatkarīga, tostarp finansiāli neatkarīga, tāpēc viņai ir zināšanas un pieredze, kā arī nauda bērna audzināšanai. 

3.Plus: Iespējas droši dzemdēt dzīves pilnbriedā, izmantojot, piemēram, iespēju jaunībā olšūnu uz laiku sasaldēt, kas, savukārt, jaunībā sievietei ļauj droši un aktīvi dzīvot, strādāt un veidot karjeru, nebaidoties, ka vēlāk karjeras dēļ var sanākt upurēt iespējas kļūt mātei. 

4.Plus: Grūtniecība, dzemdības un bērna barošana ar krūti dzīves pilnbrieda vecumā dabiski atjaunina sievietes organismu un attālina novecošanu – gan fiziski, gan garīgi. 

Mīnusi dzemdībām dzīves pilnbrieda vecumā:

1.Mīnuss: Izvēloties bez konsultēšanās ar speciālistu atlikt grūtniecību un dzemdības uz vēlāku laiku, vēlāk var sanākt vilties, dabiski nespējot ieņemt bērnu, jo katras sievietes organisms un dzimšanas brīdī dabas dotais olšūnu skaits un to spējas ir ļoti individuāla lieta.   

2.Mīnuss: Sievietei, izvēloties savus bērnus dzemdēt dzīves pilnbriedā, jārūpējas par savu veselību – gan pirms grūtniecības, gan tās laikā, gan arī pēc tam, audzinot bērnu. 

3.Mīnuss: Var nākties dzirdēt izteikumus par neprātību “dzemdēt tik vēlu”. Neņemiet to galvā! Acīmredzot, šo izteikumu autoriem pašiem dzīvē nav veicies ar mīlestības ņemšanu un došanu. 

4.Mīnuss: Dzemdējot dzīves pilnbriedā, jārēķinās, ka bērnam var nebūt vecmāmiņas – aukles. Bet, vai tad tas kādam jaunībā ir traucējis?

*V.Zaļetova ir arī Eiropas cilvēka reproduktoloģijas un embrioloģijas asociācijas (ESHRE) biedre.