Kādas neizdzēšamas un labojamas pēdas sievietes ķermenī atstāj grūtniecība

Grūtniecība nozīmē milzīgas hormonālās izmaiņas sievietes organismā. Līdzīgas hormonu vētras piedzīvojam vēl tikai pubertātes periodā, kad hormonālā sistēma sāk darboties īpaši aktīvi, un menopauzē, kad šī sistēma „aiziet gulēt”. Pārējā laikā hormoni lēkā ikmēneša menstruālā cikla laikā, tomēr šīs izmaiņas ir daudz mierīgākas. Jāņem vērā, ka katra grūtniecība vienai sievietei var būt pilnīgi atšķirīga no citām un atstāt izmaiņas ķermenī un visās organisma sistēmās.

Hormonālā atjaunošanās
Ir dzirdēti apgalvojumi, ka sievietēm, kas laiž pasaulē bērnus pēc 40 gadu vecuma, grūtniecība ir teju vai jaunības pote. Savā ziņā tā varētu teikt, jo grūtniecība saistās ar ļoti augstām estrogēna devām organismā. Estrogēns ir sievišķības hormons. Gaidību laikā uzlabojas sejas āda, acīs parādās mirdzums, ir veselīgāki kauli, stiprāki, spožāki mati, arī izteiktā emocionalitāte rodas minētā hormona ietekmē.

Sasniedzot menopauzes vecumu, organisms beidz producēt estrogēnu, un tas uzreiz ir redzams arī ārējā izskatā – sieviete straujāk sāk novecot. Grūtniecības laikā šie procesi ir tieši pretēji, tā ir kā papildu sievišķības injekcija. Vēl viens sievišķais hormons ir progesterons, kas arī gaidību laikā ir izteikti augstās devās. Ja sieviete gaida bērnu 20 gadu vecumā, kad estrogēna jau tāpat ir daudz, tad šīs pārmaiņas nav tik pamanāmas. Ja grūtniecība norit sievietēm pēc 35–40 gadu vecuma, izmaiņas ir acīmredzamas.

Izmaiņas notiek arī citās orgānu sistēmās, īpaši grūtniecības otrajā pusē, kad tām ir liela slodze. Ja sievietei jau ir veselības problēmas, bet tās vēl nav izpaudušās, tad tieši vēlīnā grūtniecība var aktualizēt slēptās slimības. Tās parādās ātrāk nekā tad, ja šīs grūtniecības nebūtu bijis.

Ar gadiem palēninās vielmaiņa, līdz ar to ir grūtāk atbrīvoties no gaidību laikā uzkrātajiem liekajiem kilogramiem. Bet, kā vienmēr, ir izņēmumi: ir sievietes, kuras ļoti ātri atgriežas iepriekšējā svarā, un otrādi – jauna sieviete netiek vaļā no liekās ķermeņa masas. Ne vienmēr tas ir saistīts ar izlaidību un nepareizu ēšanu.
 

Krūtis beidzot nobriest
Krūšu dziedzeru briešana sākas agrīnā pubertātes periodā, bet pilnīga šo dziedzeru struktūras attīstīšanās notiek tikai pēc grūtniecības iestāšanās. Galīga nobriešana notiek, uzsākot laktāciju jeb bērna zīdīšanu. Tā kā krūts galvenā funkcija ir nevis ķermeņa izdaiļošana, bet bērna zīdīšana, tad šis process sākas jau sievietei, paliekot stāvoklī. Ja sieviete neplāno pati zīdīt mazuli, cerot šādi saglabāt jaunavīgu krūšu formu, tad tas neizdosies – no šīm izmaiņām nevar izvairīties. Krūtis piebriest, kļūst lielākas, jutīgākas, to forma neatgriezeniski mainās. Krūšu apveids mainīsies izteiktāk, ja sieviete zīda ilgstoši un viņai ir daudz piena. Pareiza krūštura nēsāšana jau no pirmajām grūtniecības nedēļām palīdzēs saglabāt krūšu formu.

 

Bioloģiski aktīvā viela relaksīns, kas padara elastīgākus pēdu kaulu savienojumus, samazina stabilitātes sajūtu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc neiesaka vilkt augstpapēžu kurpes – slodze uz pēdu, kas mēģina plesties, ir vēl lielāka un pēdai tas var būt traumatiski.

Kādas izmaiņas ir sagaidāmas pēc krūts barošanas, iepriekš paredzēt nevar. Ir sievietes, kurām, zīdot bērnu, ir vidēja izmēra krūtis, bet, beidzot zīdīšanu, tās it kā „izkūst” un pazūd pavisam. Ir arī pretēja pieredze – krūtis zīdīšanas laikā kļūst lielākas un tādas paliek arī pēc tam, turklāt ar katru nākamo grūtniecību palielinās teju par izmēru. Izmaiņas ir ļoti individuālas, norāda ārste. Var pavērot savas dzimtas sievietes, jo nozīme ir arī ģenētikai. „Ja sieviete pēc izskata ir mātes meita, tad var pavērot, kas ir mainījies mammai pēc bērnu piedzimšanas. Iespējams, meitai būs līdzīgi. Ja sieviete vairāk līdzinās tēvam, tad jālūkojas, kā bijis tēva mammai jeb vecmammai.”

Mainās iekšējie dzimumorgāni
Dzemdējušas sievietes iekšējie un ārējie dzimumorgāni pēc grūtniecības un dzemdībām mainās. Nemainīgas paliek tikai olnīcas. Dzemde ir muskuļots orgāns. Grūtniecības laikā tā hipertrofējas, proti, muskuļu šķiedras izstiepjas un aug, bet to nekļūst vairāk. Ikdienā, kad nav grūtniecības, dzemde ir palielas olas izmērā. Iestājoties grūtniecībai, tā aug līdz ar augli, bet, kad bērns ir piedzimis, ir aptuveni divu greipfrūtu lielumā. Līdz iepriekšējam – olas – lielumam dzemde savelkas 2–3 nedēļu laikā. Pēc sešām nedēļām, kad sieviete dodas uz ginekoloģisko apskati, tās izmēram jābūt tādam pat kā pirms grūtniecības. Ja sievietei ir bijušas vairākas atkārtotas grūtniecības, liela svara bērns vai daudzaugļu grūtniecība, tad dzemde tik maza kā pirms gaidībām vairs nesavelkas. Dzemdes izmēru dzemdības vai ķeizargrieziens neietekmē. Ārsts šīs izmaiņas redz, veicot sonoskopisku izmeklēšanu.

Vizuāli mainās arī dzemdes kakls. Pēc katrām dzemdībām ir vērojamas hipertrofiskas pārmaiņas, proti, tas ir biezāks un blīvāks. Arī to redz tikai ārsts, veicot apskati. Sievietēm, kurām ir bijis plānveida ķeizargrieziens un dzemdes kakla atvēršanās nav notikusi, tas paliek kā nedzemdējušai sievietei. Ja atvērums tomēr ir bijis, pat ja fiziski bērns nav dzimis caur dabīgiem dzemdību ceļiem, izmaiņas tomēr būs pamanāmas. 

Maksts pēc dzemdībām
Maksts anatomiskās pārmaiņas pēc dzemdībām ir, norāda Baranovska. Ja radības ir ļoti straujas vai ir liela svara bērns, izmaiņas ir izteiktākas. Interesanti, ka ginekologi ik pa laikam sastopas ar situāciju, ka maksts pārveidošanās ir arī sievietēm, kas pašas nav dzemdējušas. Bērns pasaulē nācis ar ķeizargriezienu, bet izmeklējumu laikā redzams, ka maksts gļotādas izmaiņas tāpat ir novērojamas. Acīmredzot tas ir saistīts ar grūtniecības laika hormonālajām pārmaiņām, ko piedzīvo ikviena grūtniece. Tas nozīmē, ka ķeizargrieziens nav garantija, ka nekas nemainīsies.

Dzemdības ir process ar mehānisko pārstiepumu, kas maksts anatomisko struktūru ietekmē visvairāk. Bērna izstumšanas laikā maksts gļotādā un zemgļotādā esošās kolagēna šķiedras pārstiepjas, bet ne vienmēr pēc tam pilnīgi dabiski savelkas līdz galam. Tāpat kā par strijām un citiem „grūtniecības priekiem”, arī par maksts pilnīgu savilkšanos neviens nevar izteikt prognozes. Vienai sievietei audi kopumā ir elastīgāki, citai mazliet mazāk elastīgi. Milzīgu lomu spēlē iedzimtās audu struktūras īpatnības.

Pateicoties kolagēna un elastīna šķiedrām, maksts savelkas pavisam labi, bet, ja dzemdību laikā tā ir bijusi īpaši pārstiepta, ne visu var atgriezt atpakaļ pašas spēkiem. Ir dažādas metodes, kas var līdzēt, piemēram, biofeedback metode, kas trenē iegurņa un starpenes muskulatūru, arī maksts bumbiņu lietošana un Kēgela vingrinājumi. Pirmajā laikā pēc dzemdībām, proti, līdz sešiem mēnešiem, vispiemērotākie ir Kēgela vingrinājumi, ko var veikt visu mūžu, tā stiprinot maksas muskulatūru. Taču visas metodes nostiprina maksts muskulatūru, bet neiedarbojas uz maksts gļotādu. Mūsdienās ir arī efektīvas tehnoloģijas, kas ļauj šo situāciju koriģēt bez ķirurģiskām manipulācijām.

Ja sieviete neplāno pati zīdīt mazuli, cerot šādi saglabāt jaunavīgu krūšu formu, tad tas neizdosies – no šīm izmaiņām nevar izvairīties. 

Ja dzemdību laikā ir bijuši maksts iekšējie plīsumi, tad tie parasti ir virspusēji un maksts elastību neietekmē. Ja radībās ir bijuši ārējie plīsumi vai iegriezumi, arī tiem nav ciešas sasaistes ar iekšējām struktūrām, tie neietekmē dziļumā esošos audus. Šujot mediķis cenšas atjaunot anatomisko audu struktūru, bet jārēķinās, ka rētaudi nekad nav tik elastīgi kā veseli audi. Uzsākot intīmās attiecības pēc dzemdībām, jābūt ļoti uzmanīgiem, lai kaut ko nesaplēstu.

Ja sieviete vēlas veikt maksts plastiku, tas būtu jādara pēc tam, kad bērnu „plāns ir izpildīts”, jo operāciju laikā veidojas rētas, kas ir mazāk elastīgas, un ir liels plīsumu risks nākamajās dzemdībās.

Vai mainās ārējie orgāni
Nepatīkams pārsteigums, ieraugot ārējos dzimumorgānus pēc dzemdībām, varētu nobiedēt ne vienu vien sievieti. Ginekoloģe brīdina, ka agrīnā pēcdzemdību periodā izmaiņas var būt diezgan šokējošas, bet aptuveni sešu nedēļu laikā viss atgriežas savās vietās.

Grūtniecības laikā hormonālo izmaiņu rezultātā var būt nedaudz pārvērties arī ārējo orgānu izskats. Ir daļa sieviešu, kurām dzīves laikā notiek tā sauktā kaunuma lūpu palielināšanās, parādās brūnā svītra uz vēdera, arī ārējie dzimumorgāni var kļūt tumšāki un piebriedušāki. Daļai šīs izmaiņas pazūd 10–12 mēnešu laikā, bet daļai saglabājas. 


Gurni un kāju pēdas – iespējams, platāki
Lai būtu, kur augt bērnam, grūtniecības laikā palielinās gurnu platums. Organisms izstrādā speciālu bioloģiski aktīvu vielu – relaksīnu –, kas ļauj plesties citādi neelastīgajās iegurņa locītavām. Dzemdībās iegurnis padodas platumā vēl mazliet, bet pēc tām var gadīties, ka savās vecajās, ļoti šaurajās džinsa biksēs māmiņa vairs neielīdīs. Ja sievietei ir vairāki bērni, plato gurnu iespēja ir izteiktāka.

Līdzīgi procesi notiek ar kāju pēdām. Tās kļūst platākas un dažreiz arī lielākas, jo relaksīns padara elastīgākus pēdu kaulu savienojumus. Ja ir vasara un topošā māmiņa valkā ērtas, brīvas kurpes, tad pēc grūtniecības viņai var būt pārsteigums, ka ir nepieciešami par izmēru lielāki apavi.

Vēnu izmaiņas nosaka iedzimtība
Gaidot mazuli, sievietes ķermeņa gludo muskuļu tonuss samazinās, lai varētu augt vēders. Diemžēl šajā laikā tonuss samazinās arī kāju vēnu sieniņās, tās kļūst vaļīgākas. Lielais svars grūtniecības laikā papildus noslogo arī kājas, tāpēc var parādīties vēnu tīklojums vai pat izspiedušās vēnas. Labākajā gadījumā pēc dzemdībām tās var pazust, tomēr, ja vēnu slimības ir bijušas vecākiem, tad var gadīties, ka tās paliks. Lai izvairītos no šīm nepatikšanām, ārsti grūtniecības laikā iesaka valkāt kompresijas zeķes.

Ārsti aizvien var pieteikties bezmaksas žurnāla “Mammām un Tētiem” saņemšanai, rakstotsigne@mammam.lv.

Topošie un jaunie vecāki žurnālu „Mammām un Tētiem” bez maksas var saņemt Rīgas Dzemdību namā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī Preiļu, Madonas, Jūrmalas, Cēsu, Ogres, Tukuma, Ventspils, Dobeles, Jēkabpils, Gulbenes, Jelgavas dzemdību nodaļās un aprūpes iestādēs, kā arī „Mammamuntetiem.lv” birojā vai apmeklējot pirmsdzemdību kursus „Gudro Sievu skolā” (adrese: Brīvības iela 40; pagalmā).

Fonds “Mammām un Tētiem” sācis izdot žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem ar mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi.

Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.
 

Iepriekšējos žurnāla numurus var lasīt un lejupielādēt šeit.