Ko sagaidīt, gaidot bērniņu? Sieviešu psiholoģiskās izmaiņas grūtniecības periodā

"Dubultu doktorāts" galvenā vecmāte Anastasija Pavloviča-Viļčinska 

Sievietes psiholoģiskās izmaiņas prenatālajā periodā ir daudzslāņaina problēma. Nozīme ir gan individuālajai psiholoģijai, gan videi, sociālajiem un ekonomiskajiem faktoriem. Ir vairākas diezgan tipiskas mūsdienu situācijas, kas rada ilgstošu negatīvu emociju fonu.

Piemēram, nelabvēlīga mūsdienu tendence ir nestabilas partnerattiecības, kad partneris nav gatavs bērnam.  Tas izraisa konfliktus vai pat partnerattiecību iziršanu. Otra situācija - materiālu apsvērumu dēļ partneris dodas strādāt uz ārzemēm, lai nopelnītu nepieciešamos līdzekļus gaidāmā bērna aprūpei, bet topošā mamma paliek mājās, jūtas vientuļa un neaizsargāta.

Pirmā trimestra pārmaiņas

Pirmo grūtniecības trimestri raksturo izmaiņas sievietes fizioloģijā un psiholoģijā, kurām sieviete nereti nav gatava. Fizioloģiski sieviete piedzīvo hormonālas izmaiņas, kuras var pavadīt virkne nepatīkamu stāvokļu (agrā toksikoze): slikta dūša, vemšana, svīšana un nogurums. 
 

Pirmajā trimestrī sākas, tā dēvētā „pārmaiņu krīze”. Sievietes iekšējā telpā „Es” ir uzradies cita cilvēka „Es”- ar kura eksistenci nepieciešams rēķināties, pakārtot savu dzīvi un, espējams, mainīt visus savus plānus. Pat gadījumos, kad bērns ir plānots un ļoti gaidīts, šī notikuma grandiozums pārņem sievieti un liek uzdot domāt par to, kā veidosies mana turpmākā dzīve; kā noritēs grūtniecība; vai es būšu laba māte savam bērnam un kas notiks ar karjeru. Sievietei viegli satraucas, kļūst emocionāli ievainojama, jūtīgāka pret negatīviem pārdzīvojumiem, nereti vismazākā iemesla dēļ izplūst asarās. Iekšējā pasaulē notiek tik daudz pārmaiņu, ka sieviete bieži sāk justies vientuļa. 

Bieži grūtniece viegli var krist panikā, dzirdot ārsta abstrahētus izteikumus par iespējamiem grūtniecības sarežģījumiem. Tās ir viegli emocionāli saviļņojamas, piemēram, televīzijas ziņas vai filma, var viegli saraudināt.

Psiholoģiskā stāvokļa izmaiņas var ietekmēt grūtnieces sociālo vidi. Ne visi ģimenes locekļi uzreiz spēj pieņemt izmaiņas, kas notikušas ar sievieti un tas var izraisīt konfliktus ģimenē. Šajā periodā grūtniecei svarīgi ir saņemt sava partnera atbalstu, tomēr vīrietim bieži vien ir daudz grūtāk pieņemt grūtniecību un pieslēgties bērna gaidīšanas procesam.

Interesanti, ka sievietēm, kurām šī nav pirmā grūtniecība, emocionālās izmaiņas ir tādas pašas, kā tām topošajām mammām, kuras bērnu gaida pirmoreiz. Vienīgā atšķirība, ka grūtnieces, kas bērnu gaida atkārtoti jau zina par izmaiņām kādas notiek organismā un iekšēji cenšas tām sagatavoties.

Savukārt atkārtotas grūtniecības gadījumā parādās jauna, nekad nepiedzīvota situācija, kas saistīta ar vecākajiem bērniem ģimenē, kuriem nepieciešams turpināt veltīt uzmanību un par tiem rūpēties. Sievietes nereti uzdot sev jautājumus: kā bērni sadzīvos; kā es tikšu galā; vai vecākais bērns necietīs un kāda būs mana ikdiena. 

Pirmā trimestra beigas ir pašsajūtas izmaiņu sākums. Agrā toksikoze, parasti, atkāpjas un viss pamazām sāk stabilizēties. Robežojoties pirmajam un otrajam trimestrim grūtniecēs rodas mātes jūtas un šīs jūtas pieņemas spēkā no dienas uz dienu.
 

Otrā trimestra izmaiņas

Otrajā trimestrī izmaiņas sievietes organismā turpinās, bet, atšķirībā no pirmā trimestra, sieviete jau pie šīm izmaiņām ir pieradusi. Sievietes figūra ievērojami mainās: parādās grūtnieču vēders, palielinās krūtis, gurni paliek apaļāki. Dažām, sievietēm toksikozes izpausmes vēl var turpinās, tomēr tās drīz atkāpsies.

Otrajā trimestrī var parādīties jaunas problēmas: aizcietējumi un hemoroīdi. Sieviete vēlas vairāk atpūsties un atgulties. Tieši otrajā trimestrī sieviete sāk izjust sava bērna kustības.

Psiholoģiski otrais trimestris ir ļoti svarīgs - sieviete jau ir sākusi pierast pie sava jaunajā „Es”. Parādās izteikta atbildības sajūta par visu, ko tā dara. Grūtniece ar bailēm sāk uzskatīt visus riska faktorus, kuriem tā tika pakļauta grūtniecības sākumā un domāt, kā tie ietekmēs gaidāmo bērnu. Viņa arvien biežāk sāk aizdomāties kādas būs dzemdības, lasa visu pieejamo literatūru par dzemdībām, iztaujā mātes un draudzenes. Iztēlojas kādas būs viņu dzemdības. Praktiski visas sievietes sāk izjust bailes no dzemdībām.

Tāpat otrajā trimestrī sievietes nereti saskaras ar tādu problēmu kā grūtniecības apdraudējums. Lielākajā daļā gadījumu tas nozīmē ārstēšanos slimnīcā. Grūtniecības apdraudējums ir papildus pārdzīvojums, kas sievietei ir īpaši smags, jo viņa cita cilvēka „Es” jau ir pieņēmusi kā neatņemamu sastāvdaļu savā „Es".

Otrajam grūtniecības trimestrim beidzoties, sieviete jau ir pieradusi pie jaunās lomas. Arī viņas partneris jau ir apzinājies grūtniecību. Pāris šajā periodā jau atgriežas pie normāla ikdienas ritmamāti.
 

Trešā grūtniecības trimestra pārmaiņas

Trešajā grūtniecības trimestrī lielākais izaicinājums ir tikt galā ar fiziskajām grūtībām - grūtāk elpot, kuņģa dedzināšana, biežāk ir nepieciešams apmeklēt labierīcības. Tas traucē normāli izgulēties, kas ietekmē garastāvokli.  Var parādīties varikozo vēnu paplašināšanās. Toties trešā trimestra beigās kļūst mazinās dedzināšanas sajūta, jo bērns ieslīd dziļāk iegurnī. 
 

Psiholoģiski sieviete jau ir pieradusi pie bērna kustībām. Sieviete un bērns ir viens vesels. Praktiski visas grūtnieces pārņem satraukums par gaidāmo bērnu. Rodas jautājumi -  cik ilgi vēl līdz dzemdībām; kā noritēs dzemdības; vai bērns būs vesels; vai būs zēns vai meitene; cik smags un garš.
 

Lielākajam vairumam sieviešu, kuras dzemdē pirmoreizi, visvairāk uztrauc pašas dzemdības, bailes no tām. Nereti sievietes izjūt bailes nomirt dzemdību laikā, ko psiholoģijas literatūrā saista nevis ar bailēm par savu dzīvību, bet nojautām par bērna pārdzīvojumu, kurš dzemdību procesā piedzīvo psiholoģiskās „nomiršanas” stadiju. 

Kāpēc topošajai mammai būtu svarīgi zināt, kas viņu sagaida deviņu gaidīšanas mēnešu laikā? Pētījumi atklāj, ka stresa faktoru atlase un strukturēšana sievietēm grūtniecības periodā ir nepieciešama, lai nodrošinātu savlaicīgu palīdzību, psiholoģisku un emocionālu atbalstu.

Augļa attīstības laikā atmiņas šūnās saglabājas emocionāla rakstura informācija. Tas, ko jūt mamma, ilgstoša negatīva informācija un negatīvas emociijas var kļūt par vienu no bērna nākotnes psiholoģiskām problēmām.